Par to, kā tas notiek un kļūst iespējams, raksta un brīdina Apustulis Pēteris. Bet, lai jūs labāk saprastu viņa brīdinājumu, nepieciešams sīkāks paskaidrojums, jo Apustulis brīdinājuma būtību izsaka tikai dažos īsos vārdos: saglabājiet skaidru prātu un esiet nomodā. Tie ir vienkārši, bet saturīgi un precīzi vārdi, ja tos pareizi saprot un patur sirdī, jo Apustulis Pēteris mūs nopietni brīdina un pamāca, sacīdams: „Mīļie brāļi, esiet nomodā un skaidrā prātā, jo velns, jūsu ienaidnieks, ložņā riņķī kā rēcošs lauva un meklē ko aprīt.” Un savu pamācību nobeidz ar vārdiem par stingru ticību, kura ļaus pretoties nelabā ļaunprātībām.

Pirmos vārdus (brīdinājumu) „saglabājiet skaidru prātu” jāsaprot tā, it kā Pēteris sacītu: „Atturieties no alkohola lietošanas, jo tas ir visa ļaunuma un netikumu sakne, kuri piemeklē velna kārdinātus dzērājus. Jāievēro mērenība ēšanā un dzeršanā, nevajag ar pārmērībām apgrūtināt sirdi, jo nelabais nemanāmi (jo viņš ir gars) uzglūn visur.

Arī viņam zināma māksla, kas ļauj vienlaicīgi atrasties visur, jo viņš ir ļaunuma, ko cilvēki visur nodara, radītājs un sējējs, viņš uzglūn cilvēkam kā kaķis pelei. Katru reizi, kad jūs reibstat, dzerot vīnu, nelabais jums piekļūst, kārdina un modina visas kaites un visu ļauno, ved ķēdē kā bende ļaundari, kamēr aizved līdz galam un soda ar nāvi.

Nelabais dara tieši tā, kamēr pārņem visu jūsu ķermeni, sagrābj un liek šaubīties. Pielūkojiet, epikūrieši, Bakha cienītāji un landsknehti, iemetēji, kuri dienu nakti pavadāt pie vīna glāzes! Jums nepatīk pamācības, jūs labāk sekojat parunai „Karavīrs un cūka izdzers līdz dibenam”. Jo viņi nezina, vai nomirs dabīgā nāvē, vai tos nosūtīs uz slaktiņu. Tāds ir pirmo vārdu „saglabājiet skaidru prātu” saturs un izskaidrojums.

Otros vārdus par nomodu jāuztver tā, it kā Pēteris būtu teicis: „Dzīvojiet kārtīgi, godīgi un taisnīgi, esiet drosmīgi, nevis mazdūšīgi, neļaujieties sliktām domām un fantāzijām, kuras sūta nelabais, neļaujiet iztēlei tādā virzienā vaļu. Jo nelabais ļoti daudzus pakļauj viņu pašu vainas un iztēles dēļ. Aizmirstiet muļķīgās domas un, paturot prātā Dievu, kļūstiet viņam līdzīgi, kļūstiet Viņa bērni, Viņš jums dos savu garu un jūs vadīs, caur jums parādīs savus darbus un varenību, sevi apliecinās caur jums, kā tas notika caur Pāvelu un visiem apustuļiem, kuri tādā veidā pievienojās Svētajam Garam.. Tāpēc Viņš vajā un izdzen (no jūsu dvēseles) nelabo un visas ļaunās jūtas un domas.

Ar domu palīdzību mēs varam sev kaut ko iedvest un piesaistīt nelabo, nonākt fiziski viņa ietekmē, padoties šaubām, pieļaut domas par dzīvības atņemšanu sev, tādas beigas kā Jūda, Ahitofels un viņiem līdzīgie. Lūk, ko domāja Pēteris, teikdams „esiet nomodā”. Viņš nedomāja tādu palikšanu nomodā, kad neiet gulēt vai kā citādi atvaira miegu, kā to dara kartēzieši un visi klostera ļaudis. Jo Dievs radīja arī miegu un vispirms deva to Ādamam, tāpēc noteiktā laikā mēs ejam gulēt uz tik ilgu laiku, cik prasa daba utt.

Beidzot jānorāda, ka Pēteris savus vārdus pastiprināja un pabeidza. Viņš teica, ka nelabajam jāpretojas ar stipru ticību, ko jāsaprot kā „Nešaubieties par Dieva Mīlestību, nesarūgtiniet un neapgrūtiniet savu sirdsapziņu, neiestāstiet sev, ka jūs negribat piederēt Dievam vai esat Viņu aizmirsuši, vai uzvedāties necienīgi, vai sagrēkojāt pret Dieva gribu, Viņa baušļiem, vai izdarījāt kādu smagu grēku.”. Pētera vārdi nozīmē, ka Dievs uzņēmās mūsu grēkus. Tāda veida mierinājumi sastopami visos Svētajos Rakstos. Tiem jāatbalsta un jāmierina vājie, kuri šaubās ticībā. Tādā veidā pretojas nelabajam un atbrīvojas no netīras sirdsapziņas uz visiem laikiem.