Gudrība apskaidro cilvēka vaigu, un viņa cietie sejas vaibsti pārvēršas. Gudrā sirds zina laiku un piemērotu rīcības veidu. Ikkatrai lietai ir savs laiks un noteikts izšķiršanās brīdis.
Viens cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi.

Nevienam cilvēkam nav varas pār vēju, ka viņš spētu vēju aizturēt, tāpat – vēl mazāk, kāds kungs pār savu miršanas dienu. Arī no piedalīšanās karā neviens nav atlaižams, tāpat arī likuma pārkāpšana liks sevi sajust tam kas to piekopj.
Tiesu pār ļauniem darbiem nespriež tik drīz, tādēļ cilvēku bērnu sirdis pildās ar drosmi darīt ļaunu.

Grēcinieks – kaut arī simts reizes ļaunu darījis, tomēr dzīvo ilgi – lai gan, dievbijīgajiem klāsies labi tāpēc, ka tie, Viņu, godā. Bezdievīgajiem neklāsies labi, un viņi nevarēs stiept savas dienas garumā kā ēnu, jo viņi nesajūt bailes Dieva priekšā.

Cilvēks – ja arī viņš savām acīm neatvēlētu ne mirkli atpūtas, ne dienu, ne nakti – tomēr nespēj izdibināt to varu, kas pastāv zem Saules. Cilvēks – neraugoties uz visu piespiedi ar kādu viņš cenšas to izdibināt, to nekad nespēs. Pat, ja gudrais iedomājas sevi to izdibināt spējam, patiesībā, viņš izdibināt to tomēr nespēs.