Erhards Bezners (Erhard B㹮er) ir viens no agrīnajiem teosofiem. Daudzi viņa redzējumi ir attēloti ticamos zīmējumos. Un tie ir arī šodien atzīti kā labākie neredzamās pasaules skatījumi pie tiem pieskaitāmas cilvēku auras, augu un dzīvnieku auras vai domformas. Turklāt E.Bezners ir arī viens no tiem, kas ir redzējis nāras.Ūdens elements parādās kā Undīnes katra ūdens lāse ir niecīga Undīne, tai piemīt apziņa tās ir jūras jaunavas, ūdeņu sargātājas, kuras dēvē arī par nārām. Tās atrodas jūrās, ezeros, upēs, ūdens straumēs un strautos. Vislabāk viņām tīk atklātas jūras. Ašāk nekā zivis tās traucas pa ūdeņiem; iegrimst dzelmē un tikpat strauji vienā acumirklī atkal uzšaujas ūdens virspusē. Visvairāk viņas valdzina vētras satracinātie viļņi jūrā. Turklāt viņas nelaiž garām ne vismazāko vilnīti savā ceļā: viņas rotaļājas viļņu galotnēs un bieži kaitējas ar vētru gariem, kas trakulīgi loka viļņus un jūtas iepriecināti par nāru veltīgajām pūlēm viņus notvert, E.Bezners stāsta savā grāmatā Dabas gari ( Die Naturgeister).
E.Bezners apraksta nāras kā ārēji cilvēkiem līdzīgas būtnes, kuras vairojas veģetatīvi. Viņām visām ir sievišķīgs jaunavas augums un viļņaini mati, kas gari un kupli plūst pār pleciem un muguru. Viņas ir aptuveni 130 150 cm garas. Nāras, kuras dzīvo tuvāk krastam, ir garākas un muskuļotākas un viņu ķermenis ir sarkanbrūnā krāsa un viņu mati ir dzelmes melnumā. Viņu sejas izteiksme, kā vēsta E.Bezners, ir visnotaļ skarba un viņas ir diezgan pasmagas. Tālākos ūdeņos mītošo nāru ķermeņi ir slaidāki un to krāsa ir zaigojoši zilganzaļa. Viņu sejas vaibsti ir sievišķīgāki un cēlāki, un mati – melni un mirdzoši. Viņas gandrīz bez apstājas kustas un bieži ātri pārvietojas plašā apkārtnē. Viņas nirst dziļi dzelmē un paceļas augstu viļņu galotnēs, kur dažkārt ar tur dzīvojošajām nārām metas jautrā riņķa dejā.
Kā novērojis E.Bezners, ūdens virspusē nārām ir maigs un jauks augums, kurš pastāvīgi kustas. Viņu sejas ir valdzinošas un burvīgi skaistas, maigi iesārtā krāsā kā jaunām meitenēm. Viņu gaišzilajās acīs zaigo spoža gaisma, viņu mati ir tumši blondi. Viņas nenoveco, taču viņu ķermeņi īsā laikā var palielināties divkārt vai sadalīties uz pusēm vai arī viņu izskats var mainīties. Kā apgalvo E.Bezners, viņas nevalkā kleitas, vienīgi galvā viņām mēdz būt krāšņi ziedu vainagi dažādās dabiskās vai ornamentālās formās.
Dažādās nāru kopienas vada īpašas virsnāras, kas pārspēj savas padotās gan augumā, gan skaistumā. Nāru aura nesaskan ar viņu pieckārtīgo ēterisko ķermeni. To krāsu daudzveidība atkarībā no nāras sugas var būt no gaiši zaļas un mirdzoši zilas līdz dziļi zilai vai, kā tas ir virsnārām, liegi rozā un smaragdzaļai. Viņas sūta spēcīgu skaņu, kas līdzīga ērģeļu balsīm.
Ko dara nāras visu garo dienu?
Viņas gādā par ūdenī mītošajām dzīvajām būtnēm, par dažādajiem dzīvniekiem un neskaitāmajiem ūdensaugiem. Līdzīgi kā rūķi gādā par zemes būtņu dzīvību un attīstību, nāras veicina ūdens būtņu dzīvības spēku. Tikai ļoti retos gadījumos viņas uzkāpj uz zemes un tieši saskaras ar gaisa un zemes elementu un tas notiek vienīgi tad, ja nepieciešams palīdzēt kādam cilvēkam vai dzīvniekam. Ūdenī nāras gādā par augu veidošanos un par minerāliem un dzīvniekiem to zemākajās attīstības pakāpēs un par to ēteriski-elektrisko sastāvu, caur ko var notikt barības uzņemšana, attīstība un pilnveidošanās. Viņas vada dzīvības straumes plūsmu caur ķermeni, kas vibrē ritmiskās, apļojošās viļnveidīgās kustībās un viņu aura zaigo daudzkrāsainā gaismā.
Dažos mirkļos viņas var aptvert milzīgus jūras klaidus un piesātināt ar elektriskajiem viļņiem un visā viņu apkārtnē visas dzīvās ūdens būtnes saņem iedvesmu un spēku, kas veicina ikkatras būtnes attīstību. Viņas ir ar daudzajām ūdens būtnēm tik cieši sabiedrotie, ka pat pilnīgi intuitīvi var ar viņām sazināties.
Nāras arvien ir prieka pilnas. Minerālu veidojumi, gliemežvāki un koraļļu virtenes ir nāru vismīļākās rotaļlietas. Arī zivis un citi ūdens dzīvnieki ir nāru aprūpēti. Viņas gādā par tiem, ja viņiem gadās saslimt, tikpat rātni, kā to dara rūķi par saviem zemes zvēriem. Un bīstamajos pārceļojumos sargā viņus kā vien spēj. Mazos dzīvnieciņus viņas sargā no plēsoņu uzbrukumiem, kuriem uzsūta bargākus viļņus, kas viņus aizkavē vai arī nedod viņiem tik spēcīgu enerģijas straumes plūsmu, kādēļ mazinās viņu alkatības spēks.
Saulainās dienās nāras labprāt spēlējas ar zivīm, maigi glāsta viņas un sauc mīļos vārdos. Ne visi ūdenī dzīvojošie dzīvnieki var redzēt nāras, bet visi viņas spēj sajust.
E.Bezners raksta, ka vēl vairāk kā dzīvnieki, nārām patīk cilvēki. Daudzas teikas stāsta par jūras jaunavām, kas stiprina vētru un jūras bangu apdraudētos jūrniekus un nes viņiem veiksmi un izglābšanos. Viņas sajūt cēlsirdīgus un nesavtīgus ļaudis, kuriem viņas var arī parādīties un bērna skatiens viņas pilnīgi sajūsmina. Viņiem nāras vienmēr labprāt palīdz, kad viņi dodas savos izbraucienos vai kad viņiem draud nelaime. Nāras ietekmē un vada augstākas būtnes. Vadoties no šiem norādījumiem viņas dažkārt ar īpašu vibrāciju zīmju palīdzību brīdina kuģu kapteiņus un stiprina viņu apņēmību. Ja piemēram, kuģis ir uzņēmis nepareizu kursu, nāras darbojas ap kuģa vadītāju tikmēr, kamēr viņš to saprot un atgriežas pareizajā virzienā. Ja kuģis ir nonācis grūtībās, nāras, izmantojot apdraudēto jūrnieku pateicības vibrācijas un augstāko būtņu vadību, ierosina kāda netālu esoša kuģa apkalpi doties palīgā.