Loading ...
Vecrīgā Peitavas ielā 9/11 atrodas ēka, uz kuras fasādes ir redzami noslēpumaini simboli un seni ģerboņi. Neraugoties uz nolaisto izskatu, tā joprojām ir saglabājusi bijušā spožuma atblāzmu. Šī ēka savulaik piederēja turīgajam vācu tirgotājam Johanam Cukerbekeram, kurš 1750.gadā Rīgā nodibināja pirmo brīvmūrnieku ložu “Ziemeļzvaigzne”.
Cukerbekeru ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā no Beļģijas provinces Brabantes 17.gs. beigās. 18. un 19.gs. Rīgā dzīvoja trīs šīs ģimenes paaudzes. Izcilākais šīs dzimtas pārstāvis bija Johans Cukerbekers (1727-1775), kam piederēja greznais nams Peitavas ielā 9/11. Ietekmīgais tirgotājs bija ne tikai viens ietekmīgākajiem Rīgas tirgoņiem, bet arī dāsns mecenāts, kurš atbalstīja daudzus sava laika literātus un zinātniekus.
Bez tam Johans Cukerbekers bija pirmās brīvmūrnieku ložas “Ziemeļzvaigzne” dibinātājs Rīgā. Šīs organizācijas sanāksmes notika J.Cukerbekera namā Peitavas ielā 9/11. Brīvmūrnieku ložas laikā no 1750-1770.gadam apvienoja galvenokārt vācu intelektuālo eliti: aristokrātus, juristus, literātus un filozofus. To sastāvā bija arī atsevišķi tirgotāji un militāristi. No 1770.gada strauji pieauga valsts ierēdņu un tirgotāju īpatsvars organizācijā. Kas attiecas uz reliģisko piederību, sākotnēji tie bija luterāņi, vēlāk viņiem pievienojās arī katoļi un pareizticīgie.
Pēc J.Cukerbekera rekomendācijas Rīgas brīvmūrnieku ložā “Pie zobena” tika uzņemts jaunais teologs Herders, kurš no 1764. gada līdz 1769. gadam strādāja Rīgas Domskolā par pasniedzēju. Vēlāk viņš kļuva par izcilu filosofu un literātu. Savas uzturēšanās laikā Rīgā viņš bija aktīvs ložas loceklis un pildīja sekretāra pienākumus.
Durvju portāla augšējā daļā novietots Cukerbekeru dzimtas ģerbonis, pie sienas abās malējās pusēs ir brīvmūrnieku simbols ar trīsstūri, cirkuli un āmuru. Vidusdaļā abās pusēs redzamais simbols varētu būt piederīgs ložai “Ziemeļzvaigzne”.
Tā kā Johans Cukerbekers bija rosīgs tirgotājs, viņam piederēja arī trīs noliktavas Vecrīgā. Tās ir saglabājušās līdz mūsdienām un atrodas Arsenāla ielā 5. Tās ir celtas pēc izcilā arhitekta Kristofa Haberlanda projekta, kurš arī varētu būt bijis brīvmūrnieku ložas loceklis, ņemot vērā to, ka viņš ir projektējis arī brīvmūrnieku saieta namu Vaļņu ielā (ēka pašlaik vairāk neeksistē) un Muzes biedrības namu, kur notika brīvmūrnieku sanāksmes. Interesanti, ka tieši Cukerbekera noliktavu komplekss līdz 2.pasaules karam tika dēvēts par “Trīs brāļiem”. Vēlāk šie brāļi tika aizstāti ar dzīvojamo ēku kompleksu Pils ielā, un Cukerbekera noliktavas aizgāja aizmirstībā.
“Trīs brāļi” Arsenāla ielā patiesībā ir viena ēka, kura sadalīta trīs daļās. Katrai no tām ir savs nosaukums atbilstoši bareljefam virs durvīm. Uz viena ir attēlots nams un zem tā ir uzraksts “Cukura fabrika”, uz otra ir cilvēks ar lielu maisu uz muguras, un tas saucas “Nesējs”, uz trešā ir bareljefs “Trīs brāļi’, kur attēloti trīs vīrieši senlaicīgos apģērbos. Bareljefi ir saglabājušies līdz mūsdienām, taču vēl 1920.gadā tiks konstatēts, ka zīmējumi ir ļoti neskaidri. Pašlaik tie ir gandrīz izdzisuši.
J.Cukerbekers arī uzcēla muižiņu Pārdaugavā. Līdz mūsu dienām šī celtne nav saglabājusies, jo tās vietā aiz Vanšu tilta pašlaik slejas Latvijas Valsts arhīva centrālā ēka. Tomēr viņa celto muižu «Det huis in det bosch», kas holandiešu valodā nozīmē “māja mežā”, mēs varam apskatīt Broces zīmējumā.
