„… Es nekad nedomāju par to, lai kaut ko uzzinātu par dievišķības noslēpumu, vēl mazāk es sapratu, kā to var meklēt vai atrast, un tā es neko par to nezināju, tāpat kā savā neziņā dzīvo visi laicīgie amatieri. Es vienīgi meklēju Jēzus Kristus sirdi, lai tajā paslēptos no nelabā uzbrukumiem, un neatlaidīgi lūdzu Dievam viņa Svētību un žēlastību… Savos cītīgajos meklējumos es piedzīvoju cietsirdīgus uzbrukumus, taču drīzāk biju gatavs šķirties no dzīves nekā no tā atteikties. Un atvērās man vārti, es ceturtdaļstundas laikā redzēju un uzzināju vairāk kā tad, ja es būtu gadiem mācījies augstskolā, es biju satriekts un nespēju aptvert, kas ar mani notiek, bet savā sirdī slavēju Dievu. Jo es ieraudzīju un uzzināju visa esošā būtību, pamatu ikvienam bezdibenim: tas ir – Svētās Trīsvienības rašanos, pasaules rašanos un sākuma stāvokli”.