Izcilā 20.gadsimta zinātnieka Alberta Einšteina vēstule, kurā viņš nievājoši izsakās par reliģiju, pārdota izsolē Londonā par aptuveni 200 000 sterliņu mārciņu (177 000 latu).Izsoļu nams “Bloomsbury Auctions” piektdien paziņoja, ka vēstuli pēc izmisīgas solīšanas ceturtdienas vakarā nopircis kāds aizjūras kolekcionārs. Samaksātā summa – 202 000 sterliņu mārciņu (178 500 latu) – vairāk nekā 25 reizes pārsniedza pirms izsoles izdarītās aplēses.
“Bloomsbury” neatklāja pircēja identitāti, taču izsoļu nama rīkotājdirektors Ruperts Pauels pastāstīja, ka tas ir kāds, kuram ir “kaislība pret teorētisko fiziku un visu, ar ko tā saistīta.”
Einšteins vēstulē reliģiju raksturoja kā bērnišķīgu un izteica viedokli, ka ebreji nav nekāda izredzētā tauta, bet tādi paši cilvēki kā citas tautas ar saviem tikumiem un netikumiem.
Relativitātes teorijas tēvs, kura reliģiskā pārliecība arī agrāk izraisījusi daudz diskusiju, šos savus uzskatus paudis 1954.gadā atbildes vēstulē kādam filozofam.
Pats būdams ebrejs, Einšteins teica, ka izjūt dziļas simpātijas pret ebreju tautu, taču sacīja, ka “manās acīs viņiem nav kādas citas kvalitātes kā pārējiem cilvēkiem”.
“Vārds “Dievs” man nav nekas vairāk kā cilvēka vājuma izpausme un produkts, Bībele ir godājamu, taču ļoti primitīvu leģendu apkopojums, kas tomēr ir diezgan bērnišķīgas,” savā vēstulē filozofam Erikam Gutkindam 1954.gada 3.janvārī rakstīja izcilais zinātnieks.
“Nekāda interpretācija, lai arī cik veikla, man nespēs to mainīt,” viņš piebilda laikrakstā “The Guardian” trešdien citētajā vēstulē.
Vācu valodā rakstītā vēstule 50 gadus atradās privātā kolekcijā, pastāstīja Pauels.
Tajā zinātnieks, kurš noraidīja uzaicinājumu kļūt par Izraēlas otro prezidentu, noraidīja ideju, ka ebreji ir Dieva izredzētā tauta.
“Man ebreju reliģija, tāpat kā visas citas, ir visbērnišķīgāko māņticību iemiesojums,” klāstīja Einšteins. “Un ebreju tautai, pie kuras es ar prieku piederu un ar kuras mentalitāti jūtu dziļu radniecību, manās acīs nav kādas atšķirīgas kvalitātes no citiem cilvēkiem.”
“Kā rāda mana pieredze, ebreji nav labāki par citām cilvēku grupām,” viņš piebilda.
Agrāk tādi dižā zinātnieka izteikumi par reliģiju kā “Zinātne bez reliģijas ir kliba, reliģija bez zinātnes ir akla” bijuši daudzu diskusiju objekti un tika izmantoti īpaši, lai atbalstītu argumentus par labu viņa ticībai.
Pauels sacīja, ka šī vēstule skaidri atspoguļo Einšteina domas par šo jautājumu.
“Viņš to pasaka pilnīgi skaidri. Viņš nerunā aplinkus,” ziņu aģentūrai AFP teica Pauels.