Intuīcija mūs iedvesmo. Tā ir dvēseles liesma, uguns, ko iededz mūsu cēlākie centieni. Izmantojot intuīciju, mēs izdarām gudru izvēli; mēs atrodamies īstajā laikā īstajā vietā; esam radoši iedvesmoti, nojaušam cilvēku vēstis, neņemot vērā vārdus, kurus tie izvēlas; mēs nokļūstam tur, kur nepieciešams, un darbojamies atbilstoši situācijai. Intuitīvām zināšanām ir trīs galvenās pazīmes. Tās ir pašsaprotamas; tās parādās kā zibens uzplaiksnījums mūsu apziņā; un mums nav šaubu, ka šīs zināšanas, šie norādījumi ir mums pareizie.
Kad mēs esam gatavi saņemt intuitīvus norādījumus, tad mums dabiski parādās nojausma par zināšanām, iekšēja sajūta, kas sniedz mums drošību un mierinājumu. Šī intuitīvā uztveres spēja ir, iespējams, viena no vislabākajām pretindēm pret raizēm. Intuīcija tiek aprakstīta Fama Fraternitatis rakstā, kas tika izplatīts Eiropā 17. gadsimtā. Fama apraksta Intuīciju kā debesu līgavu, kas ierodas pie pašas izvēlētā.
Mistiskās kāzas
Zemapziņa ir mājvieta šai līgavai, kura ir kosmiskā prāta inteliģence. Laiku pa laikam viņa satiek savu līgavaini. Viņa vārds ir Saprāts, un viņa mājas atrodas objektīvajā apziņā. Tikšanās vieta ir robežstāvoklis, un pieredzi, kas nāk no turienes, mēs saucam par priekšnojautām vai nojausmām. Šīs tikšanās un bildināšana noved pie Mistiskajām kāzām Kosmiskās Apziņas pārdzīvojuma, jo intuīcija ir Kosmiskās Apziņas izpausme cilvēkā, kas rodas Iekšējam Es rodot saskaņu ar Universālo Prātu.
Fama norāda, ka tā ir līgava Intuīcija, kura izvēlas. Dievišķā Gudrība izvēlas savas laipnības cienīgu cilvēcisko inteliģenci. Viņa meklē izteiksmes līdzekļus Saprātam, lai varētu ar to saskanīgi sadarboties. Kur viņa ir potenciāls, tur viņš ir viņas iespēju izpausmes līdzeklis. Šajā analoģijā mēs atrodam Intuīcijas veiksmīgās aplidošanas panākumu atslēgu, un tur redzamas tās īpašības, ko katra saprātīga sieviete varētu gaidīt no sava topošā vīra. Varbūt viņas pirmā prasība būtu, lai pielūdzējs atzītu savu vajadzību pēc viņas. Vai Saprāts, šis klaiņojošais vecpuisis, ir gatavs atteikties no savas neatkarības? Vai viņam ir skaidrs, ka laulības dzīve nes tādu svētību, kas nepieciešamo upuri padara par ļoti vērtīgu? Daži cilvēki uzskata, ka dzīves vadīšanai pietiek tikai ar saprātu, bet varbūt tomēr viņi kļūdās.
Visbeidzot Saprāts apzinās savus ierobežojumus un atzīst, ka viņam pieejamas tikai atmiņas no paša dzīves pieredzes, izglītības un audzināšanas. Ja gaidāmi lielāki ieguldījumi vai sasniedzami patiesi radoši rezultāti, tad viņam nepieciešami resursi, kas pārsniedz pašam pieejamos. Lai piesaistītu šos resursus tā, lai tie varētu darboties caur viņa pieredzi, viņam jāsasniedz noteiktas normas. Kas tās ir par normām? Ko gudras jaunas sievietes gaida no saviem laulātajiem?
Domājoša persona vēlas, lai viņas laulātais būtu uzticams un paļāvības pilns. Viņai jāzina, ka viņš būs patiess pret viņu un paļausies uz viņas spriedumiem. Un Intuīcija zina, ka Saprātam ir jāspēj uz viņu paļauties, pirms tā uzticēsies viņam. No paļāvības līdz pilnīgai uzticēšanās spējai mūsu intuitīvajiem impulsiem mēs attīstām spēju uztvert mums sūtīto iedvesmu. Jo vairāk paļāvības mēs paužam, jo biežāk mēs tiekam laba padoma vadīti.
Saprātīgs cilvēks gaida pienākumus, jo laimīgas laulības noslēpums neslēpjas jēdzienā par vienādu sadalījumu. Robežlīnijas rada konfliktus. Kamēr Saprāts pilnīgi apmet kūleni, Intuīcija to apņem visā kopumā, un notiek saplūsme, kas apmierina gan ārējo, gan iekšējo būtību.
Atsevišķiem cilvēkiem svarīgākais šķiet laba veselība, kas ir ēšanas, kustību un tīrības ieradumu rezultāts. Veselīgi ieradumi sniedz atraktīvu izskatu, neņemot vērā ķermeniskos sejas vaibstus. Un domāšanas ieradumi ir tie, kas piesaista smalko dāmu Intuīciju. Saprāts izvēlas savu diētu, proti, domas, jo Saprātam piemīt spējas pieņemt vai noraidīt dažādas domas un domformas, kuras tam ik mirkli top pieejamas. Intuīcija tiek pievilkta saskaņā ar to domu kvalitāti, ko Saprāts baro. Viņa meklē tos, kuri ir visradniecīgākie viņas dabai, Kosmiskā Prāta dabai. Saprāts tiek pārbaudīts atlases procesā, pieņemot vai noraidot dažādas idejas. Šajos pārdomu bagātajos centienos viņam palīdz fantāzija un griba.
Nobriedusi sieviete meklē mērķtiecīgu partneri. Viņa meklē kādu, kurš zina, ko vēlas, un viņa mērķim jābūt harmonijā ar viņas pašas mērķi. Dievišķā Gudrība interesējas par to, kas ir labs visiem, un kalpo tikai Kosmosam kā veselumam. Tāpēc te Saprāts kļūst noteicošais, un viņa lēmumi tiek pieņemti harmonijā ar Kosmisko Likumu.
Pievilcīga sieviete meklē dzīvē skaisto, meklē smieklus, maigumu un vieglus pieskārienus. Tāpēc Saprāts sevi neuztver pārāk nopietni, nesteidzas apvainoties un prot ātri piedot. Viņš aizmirst, kas viņš ir, pilnīgi nododot sevi Intuīcijas rīcībā, kas viņu ieved kosmiskajā vienotībā. Saplūsme ir labas komunikācijas rezultāts. Saprāts vēlas un ir spējīgs izteikties, klausīties, kā arī uztvert Intuīcijas paustās domas.
Mistiskā saplūsme notiek meditācijas laikā. Aktīvajā fāzē Saprāts ar visiem dalās savās labākajās domās un jūtās. Uzņemošajā fāzē, īsti meditatīvajā stāvoklī Intuīcija viņam stāsta, kā šos ideālus vislabāk piepildīt, kalpojot citiem. Šīs kalpošanas rezultāti var izpausties daudzveidīgās formās, bet visas sniedz skaistumu un harmoniju pasaulei. Tās visas ir dzīves pamatenerģijas dažādās izpausmes. Un šī enerģija ir mīlestība. Mīlestība mūs aizdedz, jo tā ir sajūsma jeb Dievs darbībā. Šī mīlestības enerģija ir neizmantotā iespēja topošās Mātes vai Līgavas krūtīs, Intuīcija, pirms viņa tiek bildināta un pirms Saprāts to guvis sev.
Intuīcija izvēlas, jo Saprāts, kā jau minējām, ir uzticams un paļāvīgs, pilnībā ieinteresēts, vērtējošs, tīrs un stiprs, mērķtiecīgs, priecīgs, komunikabls un veltījis sevi nesavtīgai kalpošanai. Tas ir tas līgavainis, ko Intuīcija izvēlas, lai varētu kļūt par Dievišķo Māti, vērīguma un modrības simbolu, cilvēces evolūcijas virzītāju.