„… Patiesībā cilvēks – tā ir dievišķīga dzīva būtne, kuru nevar salīdzināt ar pārējām dzīvajām zemes būtnēm, bet tikai ar tā sauktajiem augstākajiem debesu dieviem; vēl precīzāk, - ja uzdrīkstamies pateikt taisnību, tad īstais cilvēks nokļūst vēl augstāk vai visās nozīmēs ieņem tādu pašu stāvokli spēku samēra ziņā.
Alķīmija
Hermejs Trismegists
Garīgā Alķīmija. VI fragments
«Es redzēju izkāpjam no jūras zvēru,
kam bija septiņas galvas un desmit ragi, un uz viņa ragiem
desmit ķēniņa kroņi, un uz viņa galvām zaimu vārdi».
(Atkl 13,1)
Garīgā Alķīmija. V fragments
Trūdēšana
«Lūk, kapenes bez līķa –
Šis līķis netika zemei atdots,
Jo līķis un kaps –
Ir viens un tas pats».
(Nikolas Barnauds, „Theatrum Chimicum”, III, 744.lpp.)
Garīgā Alķīmija. IV fragments
Alķīmiķi, kas ir diezgan nerunīgi attiecībā uz Lielo Darbu, ievēroja piesardzību, lai netiktu atklāts ne Uguns noslēpums, par kuru rakstīja, ne arī siltuma grādu noslēpums, kurš ir nepieciešams, lai gūtu šajā darbā panākumus. Zināšanas par temperatūru, elektrības vadītspēju un grādiem Alķīmiķi uzskatīja par Lielā Darba vissvarīgākajām atslēgām. Ieklausīsimies Raimonda Lullija /Raymundus Lullius/ vārdos:
Garīgā Alķīmija. III fragments
Matērijas vienotība, par kuru runāja jau agrie Hermētisti un kuru apsmēja ilga laika gaitā, tagad ir jau pierādīta, pie kam to izdarīja neviens cits, kā mūsdienu zinātnieki, kodolfizikas speciālisti! Ķīmija, kura atklāj reakciju vielas un produktus, kādi nebija līdz šim zināmi, mums rāda, cik patiess ir senais teiciens, kas skan: „Omnia ab uno, et in unum omnia…”
Garīgā Alķīmija. II fragments
Alķīmijas un Hermētisma Terminu vārdnīca. Mēs uzskatām, ka, pirmkārt, būtu lietderīgi sniegt diezgan vispārīgu definējumu terminiem, kādus parasti izmanto Alķīmijas darbu autori. Rezultātā šī nelielā vārdnīca lasītājiem, kurus interesē Alķīmija, kā arī Garīgā Alķīmija, ļaus atšifrēt viņiem ne visai saprotamos darbus, piemēram, „Attēlu grāmata bez vārdiem” vai „Mutus Liber”, Barhauzena darbu „Filozofu akmens simboliskais traktāts ” un Henrija Kunarta rakstu „Mūžīgās Gudrības Amfiteātris ”.
Garīgā Alķīmija. I fragments
Rožkrustiešu organizāciju, pateicoties kurai pasauli ieraudzīja Martiness de Paskuāls un Izmeklēto Priesteru Biedrība, kuru mērķis bija Lielā Darba noslēdzošās daļas realizācija, ko dēvē arī par „Vispārējo Reintegrāciju”, pēc trīsdesmit gadiem atjaunoja viņa sekotājs Lui Klods de Sen-Martēns, ar uzdevumu strādāt pie „Individuālās Izlīgšanas”.
Traktāts XXI
Sievieti un vīrieti ieliec aplī.
Pēc tam šo apli ieslēdz kvadrātā.
Kvadrāts jānovieto trijstūrī,
Lai tas ar katru virsotni pieskaras sfērai.
Tā rodas Filozofu Akmens. Ja tas nav saprotams,
Iepazīsti ģeometrijas likumus
Un visu sapratīsi!
Trūdēšana
«Lūk, kapenes bez līķa
–Šis līķis netika zemei atdots,
Jo līķis un kaps
–Ir viens un tas pats».
(Nicolas Barnaud, «Theatrum Chimicum», III, 744.lpp.)
Vispārīgie Alķīmijas novērojumi
Hermētiskā terminoloģija izmanto vārdus un izteicienus, kuriem nav tiešas saistības ar saviem ekvivalentiem pasaulīgajā valodā. Tāpēc ir nepieciešams precizēt, ko mēs saprotam ar vissvarīgākajiem vārdiem, kuri atspoguļo Pirmatnējās Matērijas sastāvdaļas, kā arī to evolūciju, virzoties uz savu galīgo formu: Zeltu – garīgās pilnības simbolu metālu dzīvē.
Tikumu pretstati
1. Alkatība. Alkatība, maldu ceļos ejošo Apgaismoto, noved pie absolūtas un neauglīgas atsvešinātības. Visu zināšanu, ko viņš ir patstāvīgi iemācījies vai saņēmis no citiem, nodošana tālāk, mācot, atklājot tās plašākām tautas masām, viņam sagādā sirdssāpes un iekšējas mokas. Visas grāmatas, manuskriptus, dokumentus un Atklāsmes šāds cilvēks krāj tikai sev un viņam pat prātā neienāk, ka viņš ir tikai instruments zināšanu tālākai nodošanai.
Par elementu sakarību ar dvēseli, jūtām un tikumiem
Par sajaukšanās veidiem, par tās sakarību ar elementiem un par elementu sakarību ar dvēseli, jūtām un tikumiem. Pēc četriem vienkāršiem elementiem tūlīt seko četri pilnīgi jaukti tipi, par kādiem jāuzskata akmeņi, metāli, augi un dzīvnieki. Kaut gan visi elementi kalpo katra tipa veidošanā, tomēr katrs maisījums vairāk atbilst vienam elementam un vairāk satur tā īpašības.
Garīgā Alķīmija
Alķīmiju var definēt kā "transformācijas mākslu". Tā ir saistīta ar principiem, kas ir pamatā visiem procesiem, kad kaut kas pārtop par kaut ko citu. Alķīmijas Lielais Darbs ir vērsts uz to, lai paātrinātu dabiskos procesus, kas tiecas uz ideālo, perfekto, uz līdzsvara un harmonijas stāvokli. Ar alķīmijas palīdzību var aktivizēt spēkus, kas paslēpti matērijā, lai virzītu tos uz garīgo attīstību.
Kā vienkāršu vielu īpašības rodas no elementiem
Dažas no dabiskām īpašībām ir ļoti elementāras. Sildīšanu, mitrināšanu un žāvēšanu sauc par primārām darbībām vai nākamās darbības īpašībām, jo tikai šīs īpašības, pateicoties pašām par sevi, maina visu vielu substanci, ko nespēj neviena cita īpašība. Vielām piemīt citas īpašības. Tās rodas no elementiem, no kuriem tās veidotas, izplatās tālāk un tām piemīt kaut kas vairāk kā primārās īpašības. Piemēram, iznīcināšana, pārvēršana, izšķīdināšana vai mīkstināšana, sadalīšana, dedzināšana, apetītes izraisīšana, iztvaikošana, komforta radīšana, sasmalcināšana, savienošana, savilkšana, paplašināšana un daudzas citas īpašības.
Traktāts VII
Jupitera kraujas virsotnē Putns novija ligzdu,
kurā audzināja savus putnēnus.
Viens no tiem nolēma pacelties spārnos, taču bezspārnainais brālis centās atrunāt, un viņš iekrita atpakaļ ligzdā.
Savieno asti un galvu, un nekļūdīsies
Par vārdu īpašībām
Kā apgalvo gandrīz visi magi, vārdi ir ļoti nepieciešami maģiskajās darbībās, jo objekta dabiskais spēks vai īpašība sākumā tiek uztverta ar jūtām, tad no jūtām pāriet uz iztēli, no iztēles – pie domas, kura to iepazīst un tad ar balss un vārdu palīdzību izsaka.
Uguns kā universāla dievība (I daļa)
Kopš seniem laikiem cilvēks uguns elementu godāja augstāk par visiem citiem. Laikam pat visneizglītotākais mežonis redzēja ugunī kaut ko radniecisku tai nenotveramajai liesmai, kas dega viņa dvēselē. Izprast uguns noslēpumaino, spožo, mirdzošo enerģiju - tas bija augstāk par viņa spējām, bet viņš juta tās spēku. Liesma, kura izšāvās no debesīm stipra negaisa laikā zibens veidā, kas gāza kokus un citādi postīja dabu, lika pirmatnējam cilvēkam tajā saskatīt dievu dusmas.
Par alķīmijas trijām „ietekmes sfērām”
„… Alķīmija un astroloģija – mūsdienās monopolāras zinātnes, jo to uzmanības centrā ir superjūtīgas parādības, kuras nevar būt zināmas cilvēkiem, kuriem nepiemīt superjūtīga uztveres spēja. Ķīmija nodarbojas ar fizisko matēriju, alķīmija – ar tās astrālajiem principiem. Astronomija pēta planētu un zvaigžņu fiziskos aspektus, astroloģija – to dvēseles ietekmi vienai uz otru un uz cilvēka mikrokosmu.
Alķīmijas teorijas un simboli
Alķīmijas simboli. Matērija, trīs sākumi, četri elementi, septiņi metāli un to simboli. Par pentagrammām sauc simboliskas figūras, kuras veido visdažādākie elementi, kuri apkopo un izsaka veselu teoriju. Pentagramma palīdz saprast un iegaumēt kaut kādu sistēmu. Tā ir īsa formula, kuru iespējams paplašināt pēc vēlēšanās.
Par četriem elementiem, to īpašībām, kompozīciju un sajaukumu
Visu materiālu lietu pamatā eksistē četri galvenie elementi – Uguns, Ūdens, Zeme un Gaiss – no kuriem visas vielas radušās, nevis tās savācot kopā, bet transmutācijas un savienošanās ceļā, un pie kuriem tās atgriežas, kad sadalās.
Alķīmijas simbols. ROZES UN KRUSTA DĀRGAKMENS
Upurēšanās un atdzimšanas simbols – pelikāns, kurš pats sevi plosīdams baro savus bērnus. Kristietības mistikā pelikāns simbolizē Kristu, kurš glābj cilvēci (savus cālēnus), ziedodams pats savas asinis. Pelikānu var uzskatīt arī par saules simbolu, kuras stari (asinis) piešķir dzīvību septiņām filozofijas planētām, kuras attēlo pelikāna septiņi cālēni.
Traktāts III
Lai tas, kam slepenās doktrīnas tuvas
Ne mājienu nepalaiž garām.
Tu redzi sievieti, kas veļu mazgā,
Kas karstu ūdeni lej bļodā klāt?
Ņem piemēru no viņas, jo citādi Tu piedzīvosi sakāvi
Un nespēsi vairs sevi atmazgāt.




