Zoar, nodaļa “Bo”, 118.p.: Pirmdzimtais – tā ir hohmas īpašība.

Vārds „filozofija” burtiski nozīmē „mīlestība pret gudrību” (grieķ. Philosophia (φιλοσοφια), philéo – „mīlu” un sophía – „gudrība”. Šī zinātniskā sistēma tiecas noskaidrot visa pastāvošā savstarpējo saikni un apvienot visas cilvēces zināšanas. Ja citu zinātņu priekšmets ir atsevišķas realitātes šķērsgriezums, tad filozofija cenšas aptvert visu realitāti tās vienotībā. Bez tam, cilvēki ar filozofiju parasti saprot centienus novērtēt un izskaidrot, kāda ir dzīves jēga.

Jautājums: Vai ir kāda optimistiskā sadaļa mūsdienu krīzes apstākļos?

Sensenos laikos starp bezgalīgiem laukiem bija vientuļš ciems un tur dzīvoja piecas ģimenes. Draudzīgi, saticīgi dzīvoja kā viena liela ģimene, palīdzēja viens otram it visā un nekad neskuma. Ciemā bija īpaša tradīcija, kas mantota vectēviem un viņu tēviem. Katra ģimene savā dārzā izveidoja vienu dobi, kurā auga dažādi garšaugi. Reizi nedēļā visi ciema iedzīvotāji garšaugus nesa uz ciema centru. Tur stāvēja liela telts, bet tajā atradās milzīgs kauss, izrotāts ar mirdzošiem dārgakmeņiem. Šis kauss tika nodots no paaudzes paaudzei kā pats lielākais ciema dārgums.

Jautājums: Kādas ir zinātnes robežas? Vai zinātne ir bezgalīga vai arī tā ir mirstīga tāpat kā mēs? Ja pēdējais ir patiess, vai redzamas beigas?

Jautājums: Pasaulē ir attīstītas vairākas metodoloģijas iziešanai no sava egoisma. Kā pret tām attiecas Kabala?

Paziņojums: Pēdējos gados zinātnieki novērojuši, ka pasaulē mazinās bišu populācija un līdz 2035.gadam tās izzudīs. Šīs parādības cēloņu hipotēzes ir visdažādākās. Bišu neesība padara neiespējamu lauksaimniecības produktu audzēšanu un cilvēces apgādi ar pārtikas produktiem. Cilvēka pārtikas produktu trešdaļa sastāv no augiem, kuri attīstās tikai pateicoties kukaiņapputei.

Jautājums: Ka mīlestība starp cilvēkiem var būt likums? Jo mīlestība taču attiecās uz cilvēka jūtām…

Scenārija fragments: TAGAD IEDOMĀSIMIES, KA MĒS, IEKĀRTOJUŠIES SPECIĀLĀ KAPSULĀ. IEBRAUCAM CILVĒKA SAJŪTĀS. Mums paveras plaši, zaļi lauki – neaptverami cilvēka vēlmju plašumi. Pastāvīgi gan te, gan tur parādās jauna reklāma: kā no visa, kas pasaulē atrodas, gūt prieku, pat no darbiem mājās, nopērkot īpašu ierīci. Kā pastiprināt baudu, ko sniedz ēdiens, dzēriens, sekss, braukšana mašīnā, un kā slimošanas laikā gūt baudu pat no ārstēšanās procesa.

Neviens, kas bieži maina mācību sistēmas, nekad nesasniegs jūtamu progresu garīgajā attīstībā. No sākuma tādi cilvēki var būt Jaunās Domas piekritēji, tad var mēģināt apgūt jogas elpošanas paņēmienus un meditatīvās pozas, tad izmēģināt mistiskās lūgšanas.

Man žēl, bet jums būs jāsamierinās ar faktu, ka šajā pasaulē mīlestības nav! Kad cilvēkā pamostas jūtas, kuras mēs saucam par mīlestību, bet tas parasti notiek pēkšņi, cilvēks sava kaislības objekta dēļ gatavs darīt ja ne visu, tad gandrīz visu. Un nav šai periodā lielāka prieka kā sagādāt mīļotajam prieku. Mēs to darām par sevi absolūti nedomājot.

„Mūsu pasaulē nav jaunu dvēseļu, kuras līdzīgi ķermenim piedzimtu atkal no jauna. Ir tikai noteikts skaits dvēseļu, kuras atrodas apritē, katrā jaunā paaudzē iegūstot jaunu ķermeni. Tāpēc visas paaudzes no radīšanas sākuma līdz pēdējam uzlabojumam ir viena paaudze, kura attīstās vairāku gadu tūkstošu laikā un sasniedz savu pilnību”.
/Baal Sulam, "Pasaule”/

Meditācija un tai līdzīgas tehnikas uzspiež cilvēkam noteiktu tēlu, stilu, domāšanas un koncentrēšanās tehniku. Līdz ar to tās ierobežo cilvēkam jaunus meklējumus. Cilvēkam jākoncentrējas uz kaut ko noteiktu, stingri ierobežotu un jāatslēdzas no pasaules.

Ilmārs Zvirgzds: Paskaidrojiet, kādēļ mani vienmēr kaitinājusi askēze, kādēļ vienmēr šķitusi pretīga jebkura askēzes forma?

3. un 4. jūnijā "TOC Solutions" sadarbībā ar starptautisko Kabalas izzināšanas centru "Madregot" pirmo reizi Rīgā rīkoja divu dienu semināru "Kabala un biznesa filozofija". Kā pasniedzējs uzstājās Leonīds Mazikhs – ph. Dr. (Ņujorka), ph. Dr. kandidāts (Maskava), Starptautiskās Solomona Universitātes (Kijeva) Ebreju studiju un starptautisko akadēmisko attiecību vicerektors, teologs un reliģiju vēstures speciālists, kas pasniedz lekcijas vadošajās augstskolās NVS, Baltijas valstīs, Izraēlā, ASV un Dienvidamerikā.

Mēģinājums nodzīvot dzīvi, apzinoties pilnīgu atbildību, laikam ir smagākais no visiem uzdevumiem. Daudz vieglāk ir uzņemties lielus darbus, meklēt jaunus ceļus uz gudrību vai mēģināt mainīt pasauli, nekā ieskatīties sevī un mēģināt kaut ko mainīt tieši tur, apzinoties, ka ar to mēs patiešām palīdzam augt visai cilvēcei.

… jūs neliekuļoti meklējat patiesību, bet, lai to atrastu, jābūt gataviem uz upuriem. Patiesību, būtību tam, kas eksistē, atrast nav grūti: tā ir mūsos un mēs tajā dzīvojam. Tā ir kā gaismas avots, ko neredz aklie.

Tas ir draugs vai ienaidnieks? Mūsu gadsimtā, kad liekas, ka laiks skrien straujāk, bet izvēles loks paplašinās, dzīve uz trauksmes agonijas robežas (nemiera) kļūst par parastu parādību. Noskaidrojiet, kas tieši iedarbina šo dīvaino sajūtu un kā šo spēku var izmantot savā labā. Tikai viens vārds un pēkšņi jūsu domas steidzas tik strauji kā viesulis un aizžņaudz kaklu. To sauc par apjukumu un jūs neziniet, ko tālāk darīt.

Šis ir Ierobežojuma izpratnes kabalistiskais aspekts, kas tādā pašā mērā attiecas uz Dievišķo Izglītību, kā uz maizes uzlikšanu uz galda. Lai mēs garīgu gudrību iegūtu aktīvā ceļā, - pretēji pasīvām spējām – Radītājs šo Patiesību noslēpa, lai mēs to atrastu saviem spēkiem.

Liekas, ka neviens skaidri nezina, kur radies vecais sakāmvārds: „Nauda – visa ļaunuma sakne”, tāpat kā neviens jums neizskaidros, kāpēc un kādā veidā cūka – netīrības simbols ebrejiem, musulmaņiem un citu ticību un sektu piekritējiem – pārvērtusies par cūciņu - krājkasīti. Droši vien gan viens, gan otrs iejaukts antisemītisma folklorā, kas vēsta par ebreju alkatību – to grūti apstrīdēt.

„Cilvēkiem ar „ļaunu aci” piemīt negatīvs postošs spēks, tādēļ viņus sauc par „pasaules postītājiem” un cilvēkiem jāuzmanās no tādām personām un labāk nav tiem jātuvojas, lai sev nekaitētu” (Zoar I.lpp., 68b).

Šī Kabalas pamata patiesība ir tik svarīga, ka to var atkārtot: Nav dziļāka, varenāka vai potenciāli apgarotāka līdzekļa mūsu vēlmes izteikšanai kā dzimumtieksme jeb sekss.

Reliģija uzskata, ka Radītājs maina attieksmi pret cilvēku, atkarībā no cilvēka rīcības. Kabala uzskata, ka augstākais spēks nemainās, bet cilvēka rīcība maina pašu cilvēku un tāpēc viņš savādāk uztver augstāko vadību. Ja cilvēks mainās un sāk vairāk līdzināties Radītājam, tad viņš uztver Radītāju kā labvēlīgāk noskaņotu pret sevi; ja cilvēkam mainoties, viņa īpašības (saņemšanas) sāk atšķirties no Radītāja īpašībām (došanas), tad jūtas tā, it kā Radītājs pret viņu izturētos negatīvāk.

Kāda ir reliģijas būtība? Kur atrodas viņas izvirzītie mērķi - šajā vai nākošajā pasaulē? Kā labā eksistē reliģija - Radītāja vai Viņa radījumu labā? Daudzi visas savas dzīves laikā nav guvuši atbildes uz šiem jautājumiem, un nu jau divus simts gadus tas noved pie attālināšanās no reliģijas.

1. Kāpēc mēs nevaram just garīgo pasauli tāpat kā mēs jūtam mūsu pasauli? Ja mēs sāksim pētīt sevi, tad atklāsim, ka esam ierobežoti mūsu pētījumos: mūsu 5 maņu orgāni ļauj mums sajust "kaut ko", kas eksistē apkārt, ārpus mums. Ja mums būtu cita redze, teiksim, rentgena vai ultra-infra frekvenču diapazonā, mēs pasauli redzētu pavisam savādāku. Ja mūsu dzirde būtu citā diapazonā, mēs dzirdētu pavisam citas skaņas. Ja oža un tauste būtu savādākas, mēs justu visu ar tām jūtamo pavisam [pilnīgi] citādi.

Jebkuru materiālu priekšmetu - no mikrodaļiņām līdz makro pasaulei - un tā darbību vada garīgie spēki, ar kuriem ir caurausts viss mūsu Visums, kas it kā guļ uz noausta no tiem spēkiem tīkla. Paņemsim kā piemēru vissīkāko dzīvo organismu, kura loma ir ietverta tikai savas eksistences uzturēšanā kādā laika periodā, lai radītu pēcnācējus. Cik daudz spēku un sarežģīto sistēmu viņā funkcionē! Bet cik daudz vēl nav saskatījusi cilvēka acs un pieredze?