Iztēlojies, ka Tu saņem ielūgumu. Paredzama patiesības atklāšana. Tu ieej kādā telpā. Tā ir tukša. Tu esi viens. Telpā Tu atrodi grāmatu, aizzīmogotu ar septiņiem zīmogiem. Kāda balss Tev stāsta, ka Tu drīksti pārlauzt šos zīmogus. Tev ir lemts uzzināt patiesību.
Mēs visi zinām, ka mūsu planēta atrodas briesmās. Viņa cieš no dažāda veida piesārņojumiem, tiek apdraudētas planētas ekosistēmas, daudzi dzīvnieku un augu veidi jau ir izzuduši vai atrodas izzušanas stadijā, klimats mainās – tas kļūst arvien siltāks, draud ar ūdens līmeņa celšanos okeānos u.t.t. Tagad jau ir atzīts, ka lielāko atbildības daļu par šādu stāvokli, ir jāuzņemas cilvēkiem. Ja tuvākajā laikā vispasaules līmenī netiks uzsāktas atbilstošas darbības, tad nelaimes, no kurām cieš Zeme, palielināsies gan skaitliskā izteiksmē, gan intensitātē, un apdraudēs pašas cilvēces pastāvēšanu. No četrām dabas valstīm, mūsējā ir pati ievainojamākā un trauslākā, jo tās pastāvēšana ir atkarīga no trim pārējām. Nodarot tām kaitējumu, cilvēku valsts sevi gatavo ciešanām un, sliktākajā gadījumā, daļējai vai pilnīgai iznīcībai.
Jūsu Dzīves Likumi atrodas Jūsos pašos, tie izgaismojas gaismā, kurus izstaro Jūsu Būtība.
Šie Likumi atrodas Jūsos un tie ir Dieva Atspulgs. Tos Likumus nevar izlasīt grāmatās, jo tie ir citu cilvēku domformu radīti elki.
Ir divi pamata postulāti, uz kuriem balstās astroloģija: 1) mūsu personības dziļāko būtību ietekmē Saules sistēmas planētu novietojums debesīs mūsu dzimšanas brīdī, 2) planētas turpina ietekmēt mūsu likteni, pārvietojoties telpā. Par to pārliecināti, astrologi sastāda horoskopus un prognozes mūsu tuvākai vai tālākai nākotnei
„Nedrīkst aizmirst, ka lielā Avatara jeb Dieva Dēla piedzimšana nav kārtējais Vēstures notikums; tā nav nejaušība. Lielā Avatara piedzimšana ir kosmiskā līmenī noteiktu likumu darbības rezultāts; tā ir pakāpenisku notikumu daļa un to kulminācijas punkts…
Alķīmija – tā ir garīgā ķīmija. Tā ir slepena mācība par cilvēka pilnību, aizplīvurota ar ķīmiskiem terminiem, alegorijām, līdzībām un simboliem. Ļoti bieži simboli slēpj principus, kuri atrodas aiz mūsu, tā sauktās, normālas fiziskās uztveres robežām. Garīgas reālijas parāda neaprakstītus bezformas noslēpumus, kurus nevar izprast, ja neietērpj taustāmos tēlos.
Nav šaubu, Smaragda Plāksne ir viens no leģendārākiem Eiropas alķīmijas tekstiem. Pati tā tapšana tiek attiecināta uz III-XIII gs. Kā redziet, pieļautais laika diapazons ir ļoti plašs.
vai Visu godātās Rozes un Krusta augsti slavējamās Brālības Atziņas, kuras rakstītas Eiropas visu skoloto vīru zināšanai. [1] (Kasela, 1615.g.)
Uz Ēģiptes bareljefiem un dažādos papirusos Maat ir attēlota kā dieviete, kuras galvu grezno spalva. Viņa pauž patiesības un taisnīguma jēdzienus. Mūsdienu eģiptoloģija jau sākusi pakāpeniski apzināt Maat koncepcijas svarīgumu, un šodien daudzi speciālisti atzīst, ka Maat ir atslēga visas Ēģiptes civilizācijas sapratnei.
Ja nebūtu Mīlestības, Svētā Trīsvienība būtu kā neizpausta divpusība, jo Gaisma un Dzīvība spēj apgaismot un dot dzīvību Garīgai Valstībai pat nepieņemot formu materiālā pasaulē.
Ja mēs palūkojamies cilvēces vēsturē, no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām, mēs pamanīsim, ka tā ir pārsātināta ar kariem. Kā likums, katram no šiem kariem piemīt ekonomiska, politiska vai reliģioza ieinteresētība: piesavināties to, kas pieder kādai no tautām; uzspiest citiem savu pārvaldes sistēmu; pievērst citas tautas savai reliģijai un tamlīdzīgi. Bet, lai kādi arī nebūtu iemesli, kopīgs tajos ir tas, ka tos nosaka un rada cilvēki. Un tieši cilvēki ir atbildīgi par šausmām, kuras pavada karus, un nevis gadījums vai liktenis, un vēl jo vairāk, ne Dievs.
Lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts rožkrustiešu pirmā Manifesta "Fama Fraternitatis" tulkojums latviešu valodā. Šis ir viens no svarīgākajiem Manifestiem, pēc kura iznākšanas ХVII gadsimtā, rozenkreiceru Ordenis kļuva plašāk pazīstams.
Godātais, Tusēna kungs, Jūs esat AMORC Lielais Maģistrs. Ar ko Jūsu Ordenis atšķiras no sektas?
Gan cilvēka domāšanai, gan darbībai vērtības jēdziena formulēšana piešķir ļoti būtisku nozīmi. Tāpēc nav brīnums, ka filozofu mēģinājumi šo jēdzienu aptvert, izprast, ko tas nozīmē, notiek visu cilvēces pastāvēšanas laiku. Tāpēc, pirms sākam vērtības jēdziena studēšanu, vispirms paskatīsimies, ko par to teikuši senie domātāji.
Dvēsele, būdama pirmais virzītājspēks, darbojas un kustas pēc savas gribas, pārvieto ķermeni vai mazkustīgu matēriju, kura pastāvīgi nespēj kustēties. Dvēseli zaudējusi matērija mainās un zaudē savas dievišķās īpašības.
Cilvēks dažādos veidos cenšas kosmiskā atmaksas likuma izpratni novest līdz materiālam līmenim (karmas kompensācija, atlīdzināšana, utt.). Šie mēģinājumi piedzīvoja pilnīgu neveiksmi, tajā laikā, kad lietišķi cilvēki, kuriem nosliece uz mistisku domāšanu, un biznesā strādājoši mistiķi gūst panākumus, iemiesojot savā dzīvē un darbā dažus principus, kuri praksē apliecina kosmiskā atmaksas likuma darbību.
"Cilvēka ieradumu raudzīties uz dzīvi ar cerību un optimismu, diktē viņa dievišķā daba un bioloģiskie izdzīvošanas instinkti. Tāpēc transcendentais pasaules redzējums ir vitāli nepieciešams visam cilvēku dzimumam".
Rozes un Krusta Brālības nostāja (2001)
Mežs vienmēr ir saistījis un pievilcis ļaudis. Tas turpina pievilkt un saistīt arī šodien. Mūs valdzina tajā svaigais gaiss un miers, noslēpumainības un apburošās sajūtas aura. Daudzās tradīcijās mežs ir ticis pielūgts un kļuvis par svētnīcu vai vienkārši uzskatīts par svētu vietu. Jebkurš no mums savu reizi ir apstājies pie koka, lai to apskautu, sajustu un ieklausītos zaru šalkoņā.
Miljoni, bet varbūt miljardi cilvēku tic, ka eksistē sātans, kaut gan jāatzīst, ka tā sauktais „sātans” – tā ir tikai reliģiska koncepcija, kurai nav nekāda materiāla pamata, tāpat kā jēdzieniem „paradīze”, „elle” vai „šķīstītava”.
Kā skaidro Sedirs savā grāmatā „Lūgšana”, visa Daba atrodas lūgšanas stāvoklī, tas ir, tā nemitīgi lūdzas, to spēku mudināta, kuri stimulē tiekties uz augstāku stāvokli.
Izpratne par to, ka cilvēks pēc savas dabas ir divējāds ir tikpat sena kā cilvēka mēģinājumi definēt savu būtību. Cilvēkam piemīt tik atšķirīgas pēc izpausmēm funkcijas, ka tās nevar neuztvert kā pēc būtības atšķirīgus procesus.
Franču psihologs Emīls Kuē /Emil Kue/ (1857-1926, izstrādājis uz pašiedvesmu balstītu fizioterapeitisku metodi) neatklāja nekā jauna nepareizajā psiholoģisko principu izpratnē, kas ir tik populāra Amerikā, kad skanīgi formulētā apgalvojuma formā paziņoja: "Ar katru dienu es visās nozīmēs kļūstu arvien labāks un labāks".
VAI EKSISTĒ VISUMA APZIŅA? Ja cilvēka apziņa eksistētu atsevišķi no visuma apziņas, tad reliģijai nebūtu nozīmes, bet misticismam - droša pamatojuma. Cilvēka apziņa ir noteikts apziņas līmenis, dažādu psihisku stāvokļu realizācija. Ar tās palīdzību cilvēks saprot savu atšķirību no apkārtējās pasaules.
VAI LABS UN ĻAUNS IR ABSOLŪTS?
Vairumam reliģiju teologu uzskati un dogmas paredz noteiktas uzvedības normas, kas pieļauj absolūtā labā un ļaunā eksistenci. Taču šādi standarti un normas cilvēciskai uztverei un izpratnei ir ļoti nosacīti.
Par autoru. Ralfs Maksvels Luiss (Ralph Maxwell Lewis) - 1904-1987, Harveja Spensera Luisa dēls, Senā Mistiskā Rozes un Krusta Ordeņa (A.M.O.R.C.) imperators no 1939. līdz 1987. gadam. Otrajā Vispasaules federācijas (FUDOSI) kongresā par Ordeņu un Biedību koordināciju, 1936.g. septembrī iesvētīts kā martinists. Pazīstams ar mistisko vārdu Sar* Validivar.
Kad cilvēka apziņa atveras garīgajai attīstībai, paveras brīnišķīga pasaule – miera, mīlestības un harmonijas pasaule. Taču, pirms mēs šo stāvokli sasniedzam, mums jāpārvar dažādi sevis un pasaules izpratnes līmeņi, un šī augšupeja saistīta ar vairākām bīstamām situācijām, kuras apskatīsim mūsdienu psiholoģijas un Tradīciju gaismā.
Par ko ir šī grāmata? Kāpēc tai tāds nosaukums? Tāpēc, ka mēs uzskatām, ka rozenkreiceriem pienācis laiks ar sevi iepazīstināt sabiedrību un plašāk iziet atklātībā.
Misticisms ir daudzveidīgs jēdziens. Cilvēks aizvien ir daudz domājis par misticismu un tieši šīs domāšanas dēļ ir veidojušās dažādās šī jēdziena interpretācijas. Misticisms ir ticis pakļauts izkropļojumiem tikai tādēļ, lai vairotu dažādu reliģisku dogmu un filozofisku pamatdomu nozīmību, taču būtībā tas ir brīvs un tīrs no dažādajiem pieņēmumiem un mēģinājumiem tam piešķirt kādas īpašas nianses.
Par dvēseli Rietumos ir izplatīts priekšstats kā par neredzamu, nenotveramu, garīgu, savā būtībā nemirstīgu substanci. Uzskata, ka šī substance ir „dzīvības elpa” vai, citiem vārdiem sakot, ēterisks dzīvības devējs, emanācija no visu Avotu Avota, kurā sakopots visa esošā Radītāja radošais spēks vai enerģija.
"...Tāpēc šobrīd būtu svarīgi noskaidrot starpību, starp īstu patiesu misticismu un mistiskajiem murgojumiem. Šāda norobežošana ir būtiska ne tikai pašiem mistiķiem, bet arī mediķiem, kuri saskaras ar līdzīga rakstura jautājumiem.
Ja elektrības slēdzis būtu izgatavots no koka vai stikla, tas nebūtu derīgs; tas būtu šķērslis, kurš visticamāk nespētu vadīt strāvu, jo tas būtu pretrunā ar tās dabu. Lai būtu efekts, slēdzim jābūt izgatavotam no strāvu vadoša metāla; tad viņš strādās saskaņā ar likumiem, kuri saistīti ar elektrību.
Plašākā nozīmē iecietība ir īpašība, kura pieļauj, ka citiem ir savs, no jūsējā atšķirīgs viedoklis, kuru tie apliecina. Tas prasa zināmu prāta atvērtību un saasinātu brālības izjūtu.
Visiem zināms, ka dažādā Dieva izpratne kļuvusi par cēloni daudziem reliģiskiem kariem un vēstures gaitā atņēmusi dzīvību miljoniem. Vēl jo vairāk noziegums tas ir tāpēc, ka visi kari radās no reliģijas sludinātās izpratnes par Dievu jeb Avataru, ar kuru cilvēki ir saistīti – Mozu, Budu, Konfūciju, Jēzu vai Muhamedu, ja jānosauc paši zināmākie. Taču ticīgais var būt pārliecināts tikai par vienu- ka Dievs ir viens, un visiem viens. Tad rodas jautājums: kāpēc jānogalina Viņa vārdā vienam otru, precīzāk, savas Dieva izpratnes dēļ?
Austrālijas entuziastu grupas radītā filmā uzmeklēti ļoti daudzi populāri cilvēki, kuri šodien zina vienu no lielākajiem noslēpumiem – kā darbojas Visuma spēki. Viņi vēlējās ar šīm zināšanām dalīties ar visiem cilvēkiem.
Piedāvājam fragmentu no sera F. Bekona darba, izdota ar nosaukumu „Novae Atlantis” („Jaunā Atlantīda”). Sekojošajā fragmentā Bekons apraksta savu izpratni par Zināšanām un par to, kā savas zināšanas jāizmanto mistiķiem.
Mūsu otrais pienākums – kultivēt sevī iecietību, jo, kaut arī skaidrs, ka mēs nespējam mīlēt katru, taču pilnīgi iespējams, ka var nekad neienīst.
„Briesmas, kādas mūs var piemeklēt, ejot garīgās dzīves ceļu, tomēr ir pārvaramas. Protams, tas, kurš mistisko atmodu vērtē pēc apmācības ātruma, bet ne pēc tās apgūšanas, ir nolemts neveiksmei. Un pretēji, tas, kurš virzās pa garīgo ceļu posmu secīgi un pakāpeniski...”
…lai sevi iepazītu, mums vienmēr jāpaļaujas uz sava Iekšējā Skolotāja spriedumiem. Lai to darītu, mums jācenšas kļūt par skolniekiem un, atšķirībā no tā, kā daži uzskata, tikt atzītam par mūsu Iekšējā Skolotāja audzēkni ir daudz grūtāk nekā tikt pieņemtam par guru mācekli, lai kāds viņš būtu.
Intuīcija mūs iedvesmo. Tā ir dvēseles liesma, uguns, ko iededz mūsu cēlākie centieni. Izmantojot intuīciju, mēs izdarām gudru izvēli; mēs atrodamies īstajā laikā īstajā vietā; esam radoši iedvesmoti, nojaušam cilvēku vēstis, neņemot vērā vārdus, kurus tie izvēlas; mēs nokļūstam tur, kur nepieciešams, un darbojamies atbilstoši situācijai.
Rozenkreiceru mācība nepārtraukti uzsver cik nozīmīgi ir praktiskie vingrinājumi, kuri sekmē psihisko centru attīstību. Šādu vingrinājumu iemesls nav vis mistisku spēku gūšanā, pat, ja pieļaujam, ka šādi vingrinājumi to veicina.
Vispirms jāatzīmē, ka jēdziens Laikmets ir astronomisks jēdziens, nevis astroloģisks, kā bieži domā. Bez tam šis jēdziens neattiecas vienīgi tikai uz rozenkreiceru Tradīciju un nav dogma. Vispār tas pamatojas uz faktu, ka debess jumu iedala divpadsmit zodiaka zvaigznājos, pa kuriem Saule ceļo pretēji Zodiaka virzienam: Vērsis, Auns, Zivis, Ūdensvīrs…
Mans uzdevums šodien jums nedaudz pastāstīt par Kristiāna Rozenkreicera darbību. Viņa darbība sākās trīspadsmitajā gadsimtā, notiek šodien un turpināsies mūžīgi. Šī darbība sākās ar to, ko mēs vakar teicām par Kristiāna Rozenkreicera iniciāciju, un ar to, ko mēs dzirdējām par notiekošo starp divpadsmitu un Trīspadsmitā kolēģiju
Eksistē reliģijas un filozofijas, kurās skaidro, kas notiek ar cilvēku pēc viņa nāves. Parasti šie izskaidrojumi saistīti ar atklāsmēm un eksperimentiem, kurus cilvēki piedzīvojuši šeit, uz Zemes. Taču tas nevar pārliecināt skeptisku vai citādi domājošu cilvēku. Pat Senās Ēģiptes pilsoņi šaubījās par tradicionālajiem ticējumiem attiecībā uz aizkapa dzīvi.
Manu pirmo ierašanos šeit, atkal no jauna dibinātajā atzarā, kurš nes godātā „Kristiāna Rozenkreicera” vārdu, pavada dziļa apmierinājuma jūtas, kuras man dod iespēju pirmo reizi daudz konkrētāk par viņu runāt. Kāda ir Kristiāna Rozenkreicera mistērijas būtība? Vienā vakarā par šo personību visu izstāstīt nevar, tāpēc šovakar mēs runāsim par pašu Kristiānu Rozenkreiceru, bet rīt par viņa radošo darbu.
Ir divi pamata postulāti, uz kuriem balstās astroloģija: 1) mūsu personības dziļāko būtību ietekmē Saules sistēmas planētu novietojums debesīs mūsu dzimšanas brīdī, 2) planētas turpina ietekmēt mūsu likteni, pārvietojoties telpā. Par to pārliecināti, astrologi sastāda horoskopus un prognozes mūsu tuvākai vai tālākai nākotnei.
„Pirmais okultisma solis ir neredzamo pasauļu studēšana. Šīs pasaules vairumam cilvēku nav redzamas tāpēc, ka snauž viņu labākās, augstākās maņas, ar kurām iespējams uztvert, tāpat kā mēs uztveram fizisko pasauli ar fiziskām sajūtām.
Vispārējā izpratnē psiholoģija ir disciplīna, kuras mērķi visbiežāk ir praktiski – cilvēkam raksturīgu mentālu un emocionālu procesu izpēte. Psiholoģijas mērķis ir bezapziņas mehānismu izpēte, lai pilnīgāk izprastu cilvēka psihisko pasauli.
„Nedrīkst aizmirst, ka lielā Avatara jeb Dieva Dēla piedzimšana nav kārtējais Vēstures notikums; tā nav nejaušība. Lielā Avatara piedzimšana ir kosmiskā līmenī noteiktu likumu darbības rezultāts; tā ir pakāpenisku notikumu daļa un to kulminācijas punkts…
Esamības pamats un pirmsākums ir Absolūts. Absolūts, kuru reliģijas dēvē par Dievu, nesasniedzams, un tas, kurš mēģina viņu nodefinēt, izkropļo priekšstatu par viņu, to ierobežojot. Nosaukts (definēts) Dievs ir ierobežots Dievs.
Visi zina, ka Jēzus ir mesija, uz kuru pamatojas kristīgā reliģija – katoļu, protestantu un pareizticīgo. Patiesi, uz viņa personību pamatojas kristietība, bet viņa vēstījumu satur četri Evaņģēliji, galvenie Jaunās Derības teksti. Tomēr, neskatoties uz to, nekas Kristus vārdos neliecina, ka viņš gribēja radīt jaunu reliģiju un – vēl mazāk – savas personības kultu.
Reiz Pilāts uzdeva jautājumu: „Kas ir Patiesība”, un, nebūdams iekšēji izglītots, nesaņēma atbildi. Jēzus Kristus teica: „Patiesība jūs darīs brīvus”, bet Platons, mistiskas intuīcijas vadīts, paziņoja: „Dievs ir patiesība, bet gaisma – viņa ēna”. Jānis teica: „Dievs ir gaisma”, bet, tā kā viņš atradās tuvāk Skolotājam nekā citi mācekļi, viņš, bez šaubām, bija saņēmis augstāku izglītību nekā spēja saņemt pārējie.
Rozenkreiceru (AMORC) attieksme pret spiritismu. No sākuma jāprecizē divi lieli spiritisma virzieni:
Vai mūsu domas pieder mums? Vai tās neatnāk no bezgalīgās Kosmiskās Apziņas, kurā mēs dzīvojam, kustamies un pavadām visu dzīvi? Varbūt visas mentālās koncepcijas jau atrodas šajā milzīgajā Kosmiskās Apziņas noliktavā, gaidot, kad mēs kādā īpašā brīdī tās pieprasīsim? Un vai jebkuru domu kāds pirms mums jau „nepārdomāja”?
Sievieti un vīrieti ieliec aplī.
Pēc tam šo apli ieslēdz kvadrātā.
Kvadrāts jānovieto trijstūrī,
Lai tas ar katru virsotni pieskaras sfērai.
Tā rodas Filozofu Akmens. Ja tas nav saprotams,
Iepazīsti ģeometrijas likumus
Un visu sapratīsi!
Loka šāvējs, pieredze un mērķis! Māceklim karmas izpratne, bez šaubām, ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Kā dzīves un evolūcijas virzītājspēku šo cēloņu – seku likumu cilvēki saprot atšķirīgi un no dažādiem viedokļiem atkarībā no individualitātes un apziņas līmeņa.
Vienkāršība ir tikums, kurš visgrūtāk padodas attīstībai, jo tā pamatojas uz prasmi kontrolēt savu ego. Dabiski, rodas jautājums – bet kas tad ir ego? No psiholoģijas viedokļa tas atbilst mūsu objektīvajam „es”, tas ir – mūsu personības apziņas aspektam.
Vispārējā nozīmē ekonomika ir sabiedrības finansu pārvaldīšanas māksla – no mazākā ciematiņa līdz lielākajai valstij. Gadu simteņiem cilvēki runā par „vietējo ekonomiku”, „reģionālo ekonomiku” un „nacionālo ekonomiku”.
Rodas divi jautājumi atteicībā uz dvēseles stāvokli laikā, kad tā uzturas garīgajās sfērās starp iepriekšējo un nākamo iemiesošanos. Pirmais: „Kāpēc dvēsele īsāku vai garāku laiku starp inkarnācijām uzturas garīgajā pasaulē?” Otrais: „Kas zināms par dvēseles eksistenci šajos periodos starp divām zemes dzīves inkarnācijām?”
Daniels piedzima un uzauga parastā ģimenē, taču jau kopš agras bērnības atšķīrās no citiem bērniem. Tas bija bērns, no kura acīm izstaroja gaisma, kurās atspoguļojās neparasts miers un harmonija, un kuras, kā runā zinoši cilvēki, liecina par dvēseli, kura glabā daudzu iepriekšējo dzīvju pieredzi. Danielam, tā sakot, bija daudz pieredzējusi dvēsele. Neskatoties uz savu agro jaunību, viņā atbalsojās simtiem zemes iemiesojumu atbalsu.
Reiz dzīvoja alķīmiķis, kurš centās atklāt dabas un zinātnes noslēpumus, atrast dzīvības eliksīru un filozofu akmeni. Lai nekas netraucētu viņa darbu, viņš pārtrauca visas attiecības ar cilvēkiem un aizgāja tālu kalnos uz kādu alu. Tur viņš iekārtoja laboratoriju ar visu, kas nepieciešams darbam: tur bija kolbas un lampiņas karsēšanai, daudz dīvainu instrumentu, viņš savāca bibliotēku ar senām un retām grāmatām.
Parastā nozīmē jēdziens „ticība” asociējas ar īpašu dzīvesveidu vai reliģiskiem meklējumiem. Tas nozīmē sajūtu, kura mudina cilvēku ticēt Dievam un iespējai iemantot Viņa mīlestību, ievērojot savas reliģijas noteiktus uzskatus. Tātad, ticība sasaucas ar šī viedokļa saturu gan ticības jomā, gan morāles jomā. Tāpēc, lai apzīmētu atbilstošas reliģijas kredo, mēs runājam par „kristīgo ticību”, „jūdaismu”, „musulmanismu” utt.
Kas tas ir krišana grēkā, par ko runāts Bībelē un dažos Platona darbos? Ja mēs tagad esam ceļā uz pilnību, tad kā cilvēce varēja zaudēt savu augsto stāvokli? Kristīgās Bībeles Pirmā Mozus grāmata vēsta, ka sākumā cilvēks - nevainīgs un laimīgs dzīvoja Paradīzē. Pēc tam viņš nogaršoja aizliegto augli un nonāca stāvoklī, kurā uzzināja atšķirību starp labu un ļaunu.
Cilvēkam jāiemācās sevī attīstīt visus tikumus, lai izteiktu savu slēpto pilnību, kuras pamatā ir tāda īpašība kā viengabalainība. Cilvēks, kuram nav dabiskas viengabalainības, nav sevis un tās uzticības, kuru viņam izrāda citi, cienīgs.
Apzinās cilvēki to vai ne, bet viņu vienīgais uzdevums ir evolucionēt uz pilnību un sagatavot savu dvēseli zināšanu uztveršanai, kuras var saņemt kā atklāsmes. Kādā veidā?
Salīdzinājumā ar tikumiem, kurus apskatījām iepriekšējos mēnešos, distancēšanās jēdziens var likties mazsvarīgāks, jo nepieciešamība pēc šīs īpašības iemantošanas pirmajā mirklī šķiet skaidra, it īpaši tiem, kuriem dzīves materiālā puse svarīgāka.
Visas dabas pamatā ir gaismas pasaule. Atšķirībā no saules gaismas tā staro tik intensīvi, ka mirstīgas acis to nespēj uztvert. Saules gaisma ir „lielās gaismas” vizuālais aspekts, tā ir kā ēna no patiesās gaismas spīduma.
Filozofiskā izpratnē altruisms ir to cilvēku tikums, kuri strādā sava tuvākā labā vai kalpo cilvēcei tikai prieka pēc, ko no tā gūst. Šis tikums pats par sevi ir augstas garīgas evolūcijas rādītājs, jo liecina par cilvēka uzmanību pret savu tuvāko. Tāpēc patiesu altruistu ir maz. Protams, ir daudz laipnu, atsaucīgu cilvēku, kuri reizēm palīdz citiem, bet tikai retumis altruisms kļūst par dzīves ideālu tādā mērā, lai upurētu savas intereses un labklājību. Bet altruisms pamatojas tieši uz pašuzupurēšanos un pašatdevi.
Meklējiet skeletu paši savā skapī. Tas būs daudz svarīgāk nekā meklēt skeletus vecajā ģimenes skapī, kuru, kā jums liekas, esat mantojuši, vai meklēt cēloni pārtikā, kuru ēdat, vai gaisā, kuru elpojat. Izņemiet skeletu no skapja, noslaukiet putekļus un uzmanīgi aplūkojiet. Jūs redzēsiet, cik viltīgs un sātanisks tas būs un cik nepareizi to uzskatīt par daļu no savas būtības un slēpt savā svētnīcā.
Runājot par politiku, uzsvērsim, ka tai nepieciešama nepārtraukta atjaunošanās. XX gadsimtā par visspilgtākajiem piemēriem šī principa neievērošanā kļuva marksisms-ļeņinisms un nacionālais sociālisms, kuri pamatojās it kā uz pabeigtiem sociāliem postulātiem un noveda sabiedrību līdz veselā saprāta zaudēšanai un beigās līdz barbarismam.
Pievēršoties jautājumam par cilvēka un Visuma attiecībām, mēs gribam uzsvērt, ka šo attiecību pamatu veido savstarpēja atkarība. Cilvēks – tas ir Zemes bērns, bet Zeme – tas ir Visuma bērns, lūk, tāpēc cilvēks ir arī Visuma bērns.
Pievēršot uzmanību morāles jēdzienam, kas mūsu izpratnē ieguvis divas nozīmes, mēs uzskatām, ka pamazām tas zaudē savu prestižu. Mums morāle vairs nenozīmē aklu pakļaušanos sabiedrības, reliģijas, politiskiem vai citiem noteikumiem (lai neteiktu „dogmām”).
Jautājums: Vai tam, kas ieguvis zināšanas par augstāku dzīvi, ir pienākums šis zināšanas sniegt citiem un palīdzēt tiem, kam šo zināšanu nav?
Lai gan pirmajā mirklī vīrišķība, salīdzinot ar citām, iepriekš apskatītajām īpašībām mistiskajā plānā liekas mazāk svarīga, tomēr cilvēks bez tās nevar sevi pilnībā apliecināt. Ja šīs īpašības pietrūks, konkrēti – neatlaidības, cilvēks neizjutīs daudz no tā, kas nepieciešams viņa garīgajai evolūcijai.
Jautājums: Rožkrustieši saka, ka ir nedroši ieiet un ceļot neredzamajā pasaulē, iekams cilvēks nav iemācījies zināmā mērā būt kungs par savām bailēm, bet vai mēs visi naktī guļot neieejam neredzamajā pasaulē un mums nekāds ļaunums no tā nav?
Mērenība Kā jūs ziniet, mērenība ir tikums, par kuru bieži runā gudro darbos. Vispārējā nozīmē tas atbilst zelta vidusceļam, uz kuru cilvēkam jāorientējas dažādos savas dzīves aspektos.
Paļāvība Tāpat kā citiem tikumiem, arī paļāvībai jākļūst par mūsu dzīves sastāvdaļu un tādu neatņemamu mūsu dzīves daļu, lai tā pilnā mērā izpaustos mūsu uzvedībā. Pirmkārt, jāiemācās paļauties uz sevi, jo mums visiem ir īpašības, spējas, prasmes un talanti, ar kuriem mēs kļūstam noderīgi visai cilvēcei.
PACIETĪBA Tāpat kā visi tikumi, kas raksturīgi cilvēka dvēselei, pacietība veicina mūsu labklājību un atvieglo attiecības ar citiem cilvēkiem.Tāpēc pacietīgi cilvēki ir laba sabiedrība gan paši sev, gan citiem. Lieliski saprazdami, ka dzīve ir neparedzamu notikumu pilna, kuri aizkavē plānotus notikumus vai rada šķēršļus, kuri nav atkarīgi no mūsu gribas, pacietīgi cilvēki prot gaidīt un piemēroties apstākļiem, un tā ir viena no savaldības formām.
Mūžīgā dzīve ir tik gara! Pat, ja mēs esam nolēmuši neatlaidīgi celties augstāk, nekad nenovirzoties no ceļa, kurš ved pie Tēva, vai tiešām mums nebūs ļautas pieturas? Dievs, kurš ir tik labs, speciāli radīja (vai precīzāk – ļāva radīt) šajā pagurumā un uz šīs pārbaudījumu bagātās zemes, mīkstu zālīti un Ilūziju patīkamo paēnu…
Jautājums: Vai tiešām tā saucamajos spiritiskajos seansos, kurus rīko aptumšotās telpās, mirušu cilvēku dvēseles atgriežas uz zemes un iegūst tādu izskatu, ka nevar konstatēt nekādu fizioloģisku atšķirību starp šīm materializētajām dvēselēm un parastu zemes cilvēka fizisko ķermeni?
Ģēnijs sevi apliecina ar patvaļīgas cilvēciskās zemes vienības reintegrācijas spēju (vairāk vai mazāk apzinātu un saraustītu) Ādama debesu tēvijā. Lūk, kāpēc dzejnieki, gleznotāji, mūziķi, skulptori un vispār visi mākslinieki, kuri sevi uzskata – vienalga, taisnīgi vai kļūdoties – par ģēnijiem, lieto tos pašus izteicienus, ko mistiķi, lai apzīmētu periodus, kad viņi spēj radīt. Viņi piedzīvo (vai nepiedzīvo) iedvesmu. Tas ir ievērības cienīgi…
Pārdomām par okultiem darbiem ļaujas tikai tā pētnieku lielākā daļa, kura pilnībā nodevusies mistikas problēmām; mēs runājam par visnopietnākajiem pētniekiem (bet nenopietnie, šie tirgus slaisti, staigā no viena balagāna pie otra, meklējot „fenomenus”).
Ievads Dārgais lasītāj! Senais Mistiskais Rozes un Krusta Ordenis ir filozofiska organizācija, kura glabā un attīsta mācību, kura no gadsimta uz gadsimtu pāriet no viena izglītota cilvēka otram. Tā ir mācība par pasaules telpas noslēpumiem, dabu un pašu cilvēku.
LI Pēc dabas cilvēciskais prāts vērsts uz abstrakto, bet pārejošo iedomājas paliekošu. Taču labāk sadalīt dabu daļās, nekā abstrahēties. Tieši ar to nodarbojās Demokrīta skola, kur dziļāk kā citur pētīja dabu. Vairāk jāpētī matērija, tās iekšējie stāvokļi un stāvokļu maiņas, tīrā darbība un darbības vai kustības likums, jo formas pēc būtības ir cilvēka dvēseles izdoma, ja vien par formām nesauc šos darbības likumus.
99.Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.(Latvijas Republikas Satversme).
XLV Cilvēka prāts sliecas paredzēt lietās daudz vairāk kārtības un līdzību nekā īstenībā. Tajā laikā, kad dabā daudz unikāla un vienreizēja, neatkārtojama, cilvēks izdomā paralēles, attiecības un atbilstības, kuru nav.
Bēkona svarīgākais sacerējums ir "Jaunais organons" (1620). Atšķirībā no Aristoteļa "Organona" Bēkons nesaudzīgi kritizē viduslaiku zinātni un iesaka jaunu metodi, kas balstās uz eksperimentālu dabas pētīšanas metodi. Bēkons uzskatīja, ka galvenie zinātnes attīstības priekšnoteikumi ir novērojums, salīdzinājums, eksperiments, indukcija un analīze.
Savas garīgās evolūcijas beigās, cilvēka dvēsele, visā tās tīrībā, savienojas ar Visuma Dvēseli un apzinīgi uzturas Dievišķajā immanencē. Kā vēsta desmitais Ontoloģijas likums, cilvēka uzdevums ir sasniegt savu pilnību, tas ir – stāvokli, kuru rozenkreiceru Tradīcijas sauc par „Rozes un krusta stāvokli”.
Eksistē pasaule – augstāka par cilvēku pasauli – tā sastāv no kādreiz iemiesotām dvēselēm, kuras piepilda neredzamos Radītos līmeņus. Ja mēs pieļaujam, ka cilvēkam piemīt nemirstīga dvēsele, tad mums ir tiesības jautāt, kas ar to notiek pēc nāves.
Cilvēka garīgā evolūcija balstās uz reinkarnāciju un tās mērķis ir Pilnības sasniegšana. Pirms sākam desmitā likuma apgūšanu, man jums jāsaka, ka tā nav Ordeņa dogma. Katrs rozenkreiceris var brīvi to pieņemt vai noliegt, atkarība no savas pārliecības un savas personiskās pieredzes.
Nāve iestājas tajā mirklī, kad cilvēks pēdējo reizi izelpo un tā izpaužas kā pilnīga dvēseles atdalīšanās no ķermeņa.
Katra cilvēka likteni nosaka tas, kā viņš rīkojas ar savu brīvo gribu, un no šīs izvēles atkarīgā karma. Pēc pašas savas filozofijas būtības rozenkreiceri nevar būt fatālisti vai deterministi. Tas ir, viņi neuzskata, ka viņu nākotni noteicis pats Dievs un tā atkarīga tikai no Viņa lēmumiem.
Rozei un krustam rozenkreiceru simbolikā ir īpaša vieta. Tie veido Ordeņa emblēmu. Šīs emblēmas izskatu var apskatīt www.amorc.org.ru. Zeltīta krusta centrā attēlota roze. Zeltītais Krusts simbolizē cilvēka fizisko ķermeni un zemes dzīves pārbaudījumus. Sarkanā roze centrā simbolizē dvēseli un tās pakāpenisku uzplaukšanu reinkarnāciju ķēdē.
„Neaizver acis, kad uznācis miegs, pirms neesi izanalizējis visus pagājušās dienas notikumus”.(Citāts ko piedēvē Pitagoram)
Plānota iejaukšanās dabas likumos rada tādas karmiskas sekas, kuras tādai personībai jālikvidē ar kompensāciju. Plānota un pēkšņa cilvēka dzīvības pārtraukšana un dvēseles patvaļīga atšķiršana no ķermeņa iemet dvēseli tumsas bezdibenī uz daudzām dienām un nedēļām.
Dvēsele bērna ķermenī iemiesojas pirmās ieelpas mirklī, padarot bērnu par dzīvu un apzinīgu būtni. Ja mēs pieļaujam dvēseles eksistenci, tad būs likumsakarīgi jautāt, kurā momentā tā iemiesojas ķermenī. Saskaņā ar daudzu reliģiju atziņu, tā ienāk mātes ķermenī ieņemšanas momentā.
Tie, kuri nepiekrīt reinkarnācijas doktrīnai, apgalvo, ka Rietumu reliģijās šīs doktrīnas nav. Tie, kas pieņem kristīgo ticību, īpaši aktīvi aizstāv apgalvojumu, ka kristīgā Bībele un kristīgās dogmas tādā veidā, kā tās sludināja Jēzus, nesatur kaut kādus norādījumus par pārdzimšanu un atziņām, kuras pieļautu reinkarnācijas ideju, nemaz nerunājot par tās pieņemšanu.
Cilvēks pēc savas dabas ir divējāda būtne, bet savā izpausmē – trejāda. Šis likums pats par sevi izsaka cilvēka mistisko struktūru. Cilvēkam piemīt dvēsele un fiziskais ķermenis, un šī divējādība parādīta kā Roze un Krusts – senais Ordeņa simbols.
Es pievēršos tagad tiem, kuri atzīst kristietību un spriež par morāles, ētikas un reliģijas normām, pēc to atbilstības Svētajiem Rakstiem. Taisnības labad lūdzu šos pārliecinātos kristiešus kādu laiku saglabāt pacietību un liberālismu, izklāstot savu viedokli un izturēties pret sekojošām piezīmēm ar to pašu pacietību un sapratni, kādu viņi sagaida no citiem, ja nākas aizstāvēt savu pārliecību un ticību.
Jautājums: Tā kā Jēzus precīzi nav formulējis reinkarnācijas principus, bet mūsu baznīca tos nesludina, es nespēju ticēt šīs doktrīnas patiesībai. Vai tiešām vecā kristīgā reliģija man nav pietiekami laba?
Jautājums: Man tas liekas šausmīgi - apzināties, ka dvēselei jāiziet cauri visiem šīs zemes pārbaudījumiem, ciešanām un nelaimēm. Ja jau dvēsele ir dievišķīga un tā ir daļa no dievišķīgā pirmsākuma, kāpēc tai vajadzīgi šīs zemes pārbaudījumi savas pilnības sasniegšanai?
Prasme koncentrēt prātu un uzmanību ir galvenie „iekšējā” cilvēka attīstības noteikumi. Gribam piedāvāt jūsu uzmanībai vienu apziņas koncentrēšanas metodiku uz iekšējo būtību.
Viens no reinkarnācijas doktrīnas izpratnes labākajiem un gandarījumu sniedzošiem rezultātiem, iespējams, ir apziņas pilnīga atbrīvošana no tā sauktajām nāves bailēm. Starp maniem tuvākajiem radiniekiem bija tādi, kuri dzīves norietā stipri pārdzīvoja no neskaidrām, bet pastāvīgām bailēm par neizbēgamo pāreju. Starp viņiem, bez šaubām, bija dievbijīgi kristieši, kuri ar prieku pieņēma pārejas ideju, jo ticēja, ka kristiešu dzīvesveids viņus glābs no elles mokām.
Laiks un telpa ir apziņas atvasinājums. Tiem nav no cilvēka neatkarīgas materiālas realitātes.
Matērijai par savu eksistenci jāpateicas enerģijai, kura visā pasaules telpā izplatās vibrāciju veidā un caurauž katru atomu. Ceturtais rozenkreiceru Ontoloģijas likums mūs ir novedis pie tēmas, kurai pirmajā acu mirklī nav ar misticismu nekāda sakara. Daudzas filozofiskās skolas neizrāda interesi par materiālo pasauli un uzskata, ka tās izpēte nav savienojama ar garīgumu un, ka tā bojā cilvēka dvēseli.
Viens no dižākajiem 17 gs. domātājiem Frensiss Bekons(Francis Bacon), pēc dažu vēsturnieku domām, kādu laiku atradās rozenkreiceru Ordeņa priekšgalā, būdams tā Imperators. Piedāvājam jūsu uzmanībai nodaļu no grāmatas „Par senajiem Gudrajiem”.
Dzīvība ir Kosmiskās Evolūcijas nesēja, tādā veidā, kādā tā izpaužas Visumā un uz Zemes. Neatkarīgi no tā, ir cilvēks mistiķis vai nav, dzīvība priekš viņa ir lielākā mīkla, ar kādu tas saskāries. Vairumam zinātnieku dzīvība ir fizikāli ķīmiska procesa rezultāts, kura cēlonis ir daba. Protams, mēs nevaram noliegt šī procesa eksistenci, vēl jo vairāk tādēļ, ka to var objektīvi novērot. Tomēr mēs vienalga nezinām tās īsto cēloni. Tas ir, neviens zinātnieks šodien nespēj precīzi pateikt, kas ir Dzīvība.
„Visu Radīto piepilda Visuma Dvēsele, kura evolucionē uz savas dabas pilnību”.
Vieni no pastāvīgiem rožkrustiešu mācības izplatītājiem Latvijā 30-tos gados bija Mazdaznana mācības sekotāji, kuri izdeva savu mēnešrakstu "Psiche".
Rožkrustieši ir leģendārs un noslēpumains ordenis, kas tiek datēts ar 15. līdz 17. gadsimtu un lielākoties saistās ar Rozes Krusta simbolu, kas tiek izmantots arī dažos brīvmūrnieku rituālos. Mūsdienās izveidotas vairākas modernas biedrības, kas studē rožkrustību un ar to saisītas lietas. Daudzi uzskata, ka modernie rožkrustieši nekādā veidā nav saistīti ar 17. gadsimta "Rozes Krusta brālību", lai arī viņi tieši seko to mācībai.
„Dievs – ir Visuma Saprāts, kurš nodomāja, radīja un atdzīvināja Radīto atbilstoši nemainīgiem un pilnīgiem likumiem”. Šis likums padara aktuālu Dieva eksistences un dabas problēmu. Daudzi Viņam netic, jo domā, ka, ja Viņš eksistētu, tad nebūtu karu, nelaimju, ciešanu. Kaut arī šādas jūtas cilvēciskā līmenī likumsakarīgas, tās atspoguļo nepareizu izpratni par to, kas ir Dievs, vai precīzāk, viņa lomu Radīšanā. Šādā ziņā es domāju, ka ateisms nav absolūta Viņa eksistences noliegšana, bet gan atteikšanās pieļaut iespēju, ka Viņš ne vienmēr iejaucas, lai apturētu ļaužu neprātu vai novērstu kādu nelaimi. Jūs varat ievērot, ka vairums ateistu ne vienmēr bijuši neticīgie. Daudzi no viņiem par tādiem kļuvuši izmisumā par cilvēciskām ciešanām vai kā atbildot uz pasaules netaisnībām.
Šī grāmata veltīta rozenkreiceriem un tiem, kas iet pa garīgo ceļu.
Īss to tēmu apskats, kuras tiek apgūtas Iesvētīto sekcijā.Mācības sastāv no deviņām, tā saucamajām “Tempļa pakāpēm”.
Mūsdienās rozenkreiceru mācība tiek pasniegta monogrāfiju formā, kas tiek izsūtītas katru mēnesi Ordeņa locekļiem no attiecīgās jurisdikcijas centra. Katru mēnesi tiek izsūtītas četras monogrāfijas. Tās paredzētas apgūt pa vienai nedēļā.
Runājot par pasaules reliģijām, mēs pieņemam, ka tajās šodien parādās divas pretrunīgas tendences: centrtieces un centrbēdzes. Pirmā no tām raksturojas ar radikālu praksi, kas pamatā piemīt fundamentālām kustībām kristietībā, jūdaismā, islāmā un hinduismā. Otrā tendence raksturojas ar to, ka tā atkāpjas gan no pamatprincipiem, gan arī no dogmatiskiem pieņēmumiem.
1) No rīta, pirms celties, pateicies savas sirds Dievam par jauno dienu, kas dota Tev uz Zemes, un palūdz Viņam iedvesmu visam atlikušajam laikam. Pēc tam nostājies pret Austrumiem un septiņas reizes dziļi ieelpo un izelpo, domājot par dzīvības spēku, kas mostas tevī. Veicis to, izdzer glāzi auksta ūdens un ķeries pie saviem ikdienas darbiem.
Mēs uzskatām par savu pienākumu informēt par RK visus tos, kuri alkst izprast cilvēces esamības jēgu un paši savas dzīves jēgu, kā arī tos, kuri vēlas padarīt savu dzīvi vēl vairāk piepildītu, harmonisku un laimīgu (citāts no AMORC uzrunas).
1. Es zinu, ka ir enerģija, kas ir pamats visām redzamām un neredzamām lietām. Šīs enerģijas esence piepilda visu pasauli, tās Prāts un Apziņa sekmē personības veidošanos cilvēkā.
2. Es zinu, ka Kosmiskās būtības vienotība izteikta trīs veidos: kā makro kosmosā - kā gaisma, dzīvība un mīlestība; mikro kosmosā – kā gars, Ego un miesa; materiālajās zinātnēs un mākslā- kā tēze, antitēze un sintēze un viss tas izpaužas trīsstūra simbolā.
3. Es zinu, ka Visuma prāts, kas izpaužas Dabas likumos, attaisno manu ticību Visuvarenībai, Visredzībai, Visurībai un Kosmosa mīlestībai.
4. Es zinu, ka piedzimšanas brīdī dzīves elpai ienākot cilvēkā viņš kļūst par dzīvu personību, daļu no visuma dvēseles ar pagaidu fizisko ķermeni, lai sasniegtu dažādus mērķus.
5. Es zinu, ka tikai cilvēka ķermenis un apziņa ir pakļauti vājībām, un par katru izdarīto kļūdu ķermenim un apziņai ir jāizpērk izdarītais grēks, tādēļ, ka cilvēks piedzimst ar tīru dvēseli bez grēka un tikai no gara tumsības viņam ir jāatbrīvojas.
6. Es zinu, ka Rozenkreiceru Brālība - tā ir skola, kuras zināšanas ved pie iekšējās apziņas uzplauksmes. Tās autoritāte un pamati balstās uz atbildēm, kuras tā sniedz cilvēkam un uz iedvesmu, kuru tā jau kopš senseniem laikiem saņem no kosmosa.
7. Es zinu, ka dižie, redzamā senā un mistiskā Rozes un Krusta ordeņa iesvētītie darbojas kā neredzamie skolotāji un izpilda savu kosmisko uzdevumu visas cilvēces labā.Lai notiek tā!
www.e-mistika.lv
Piezīme: www.amorc.org.ru
|
|
|
|
|
Cepās divi keksiņi krāsnī, pēkšņi viens keksiņš saka otram:
- Te nu gan ir karsti!
Otrs pārbijies:
- Ak dievs, runājošs keksiņš.. :)
Fragments no Rozenkreiceru Piektās pakāpes 1.monogrāfijas.