Apgādā "Zvaigzne" pirmoreiz latviešu valodā iznākusi liela daļa no Korāna – izcilā arābu literatūras pieminekļa un islāma grāmatu grāmatas.
Korāns ir islāma pamatteksts, bez kura nav iedomājama šīs reliģijas pastāvēšana, jo uz šā teksta pamatojas visi tās aspekti un dimensijas (tiesiskā, politiskā, ētiskā un mistiskā). Tas tika pakāpeniski iedvests jeb (lejup)nosūtīts pravietim Muhamedam (ap 570–632) apmēram divdesmit gadu laikā.

Jums ir bijuši tūkstošiem dažādu veidolu, taču jūs aizvien uz vienu, uz šodienas veidolu esiet lūkojušies; jo, ja jūs pievērsīsieties pagātnes veidoliem, tas nesīs jums šķiršanos no jūsu patiesā Es. Līdz pat nāvei jūs būsiet redzējuši visus notiekošā stāvokļus. Kāpēc tad jūs novēršaties no nāves?

Kas ir skaņa? Kas ir mūzika? Mūzika ir fizikāla parādība: vibrācija noteiktās frekvencēs. Arī klausīšanās ir fiziskā pieredze sajūtu jeb sensorā līmenī. Tajā pašā laikā mūzika ir arī mentāla jeb saistīta ar prātu, jo katra kompozīcija sevi pauž kā mentāla struktūra. Taču pirmām un galvenām kārtām mūzika - tās ir jūtas, gan stipras un kvēlas emocijas, gan dziļas, ar klusumu saistītas izjūtas. Bez tam mums piemīt spēja mūziku uztvert arī garīgā līmenī – kā eksaltāciju, kā pacilātību, kā gaismas un miera pārpilnu iekšēju pieredzi, kas būtībā ir viņpus sajūtu robežām.

Pirms šai pasaulē parādījās dārzs, vīnstīgas un vīnogas, Mūsu dvēseles jau bija noreibušas no nemirstības vīna. (Rūmī)

Reiz pastaigājoties pa savas karalistes galvaspilsētu, karalis sastapa kādu ubagu. „Ja tu vēlies man ko ziedot”, teica ubags karalim, „tad tev būs jāseko maniem nosacījumiem”.

Reiz sufijs pareģoja: “Pienāks laiks, kad visā pasaulē pazudīs ūdens un nebūs atrodama ne lāse… pēc tam radīsies jauns ūdens, bet katrs, kas no tā kaut malku padzersies, zaudēs prātu”.

Kāds jauneklis aizgāja pie sufistu skolotāja, lai pateiktu, ka sufistiem nav taisnība u.tml. Skolotājs, ne vārda nebilzdams, novilka no pirksta gredzenu, pasniedza to jauneklim un teica:

Cilvēks kopš dzimšanas dzīvo ar nosacījumu, ka pasaule ir materiāla. Viņš izaug zem šī nosacījuma un, balstoties uz šo uzskatu, veido savu dzīvi. Taču jaunākie zinātnes slēdzieni atklāj pavisam citu realitāti. Visa mūsu rīcībā esošā informācija par ārējo pasauli tiek saņemta caur piecām maņām. Pasauli, ko mēs pazīstam, veido tas, ko redz mūsu acis, dzird mūsu ausis, saož mūsu deguns, sajūt mūsu mēle un satausta mūsu rokas. Mēs kopš dzimšanas esam atkarīgi no šīm maņām, tāpēc ārējo pasauli pazīstam tikai tā, kā to reprezentē mūsu piecas maņas.

Kādu dienu sultāns izlēma pārbaudīt ķīniešu un sufistu gleznotāju spējas. Ar priekškara palīdzību viņš pārdalīja savu salonu divās daļās, vienu atvēlot ķīniešiem, otru sufistiem.

Kāda sena sufistu līdzība vēsta: Aklais apjucis ilgi maldījies, lai tiktu cauri mežam. Pēkšņi viņš aiz kaut kā aizķēries un nostiepies visā garumā uz zemes. Taustoties pa meža zemi, viņš atklāja, ka ir pakritis pār kādu cilvēku, kas tup zemē. Šis cilvēks bija Klibais, kurš nevarēja paiet.