14. Dalai Lamas runa Indijā 2011. gadā: „Līdzjūtība ir patiesa nevardarbības izpausme. "Manas idejas par universālo atbildību izriet no Indijas senajām tradīcijām. Manis kā budistu mūka mācību pirmsākumi meklējami šīs lielās valsts kultūrā. Morarji Desai kunga man rakstītajā vēstulē tas ir pateikts ļoti skaistā veidā: "Vienam Bodhi kokam ir divi zari, kas ir Indija un Tibeta."

Asanga bija viens no visievērojamākajiem Indijas budistu svētajiem un dzīvoja ceturtajā gadsimtā. Viņš devās kalnos, lai būtu vientulībā, koncentrējot visu savu meditācijas praksi uz Budu Maitreju kvēlā cerībā, ka viņš tiks svētīts ar šī Budas redzi un saņems no viņa mācības. Asanga sešus gadus meditēja milzīgā stingrībā, bet nesaņēma pat ne labvēlīgu sapni. Viņš bija zaudējis cerības un domāja, ka ar šo centienu palīdzību viņam nekad neizdosies sastapt Budu Maitreju, tāpēc pameta savu vientulību un vientuļnieka būdiņu.

Kad cilvēks ir tuvu nāvei, es jums iesaku palūgt slimnīcas personālu netraucēt viņu tik bieži un beigt veikt pārbaudes. Man bieži jautā, kāda ir mana attieksme pret intensīvās terapijas blokiem. Man jāsaka, ka atrašanās intensīvās terapijas blokā var ļoti apgrūtināt mierīgu nāvi un ļoti traucēt garīgajai praksei nāves brīdī.

Es dzirdēju, ka reiz Svētītais uzturējās Šravasti, Džeta audzē Anatapindikas parkā. Tad dziļā naktī kāda dievība, apmirdzot visu Džeta audzi ar savu neparasto mirdzumu, tuvojās Svētītajam. Pietuvojusies, tā paklanījās Svētītajam un nostājās blakus. Stāvot blakus, tā vērsās pie viņa dzejā:

Es vēlos izteikt savu visdziļāko pateicību pasaules līderiem un starptautiskajai sabiedrībai par tās rūpēm saistībā ar bēdīgo notikumu pagriezienu Tibetā un par tās centieniem pārliecināt Ķīnas varas institūcijas ievērot savaldību attieksmē pret demonstrantiem. Tā kā Ķīnas valdība ir apsūdzējusi mani Tibetā notiekošo protestu organizēšanā, es aicinu veikt pilnu izmeklēšanu, ko vajadzētu rīkot autoritatīvam orgānam, kurā ietilptu arī Ķīnas pārstāvji, lai noskaidrotu šo apgalvojumu patiesumu.

Kādā rītā, tas noteikti bija burvīgs rīts, pie Budas atnāca cilvēks, lai uzdotu jautājumu – vai Dievs eksistē? Ikviens gribēja zināt Budas atbildi uz šo jautājumu. Buda viņam atbildēja: „Dieva nav; ne tikai tagad – Dieva nekad nav bijis. Tā vienkārši ir fikcija, ar kuras palīdzību paverdzināt muļķus.” Vīrietis bija šokēts.

Kad Gautama Buda kļuva apskaidrots, bija pilnmēness nakts. Bija izzudis it viss viņa satraukums un bažas, it kā to nemaz nebūtu bijis, likās - viņš visu laiku ir gulējis un tagad pamodies. Visi jautājumi, kas viņam agrāk nedeva mieru, tagad paši no sevis bija atkrituši. Viņš baudīja Esamības pilnību un vienotību.

Lai attīstītu ētisku uzvedību un veidotu fundamentālu pamatu garīgajai praksei un meditācijai, budisma tradīcijā ieteikts uzņemties piecus vai astoņus uzvedības noteikumus. Ārpus klosteriem parasti ievēro piecus noteikumus un klosteros, meditēšanas centros – astoņus. Šie noteikumi kalpo arī kā fundaments mūka praksei. Tie ir praktiski vienādi visos budisma tradīcijas klosteros, meditāciju centros un retrīta nometnēs, kad tiek praktizēta meditēšana saskaņā ar Budas mācību.

Pēkšņi manā pasaules redzējumā viss nostājas savā vietā.
Es visu dzīvi tiecos pēc vienotības,
taču pratu saskatīt tikai atsevišķas drumslas.

Budas daba piemīt visām dzīvajām būtnēm kopš laikiem, kuriem nav sākuma. Budas daba nav kaut kas jauns, kas sasniedzams ar piepūli vai meditāciju, drīzāk, tas ir kaut kas, kas piemīt mums kā mūsu pašu daba. Budas daba ne uz vienu mirkli nav bijusi kas tāds, kas atrodas atsevišķi no mūsu apziņas. Mēs klejojam samsārā tikai tādēļ, ka neatzīstam savu dabu. Un šie klejojumi turpinās nevis vienkārši dažas dzīves, bet šādi mēs klejojam no laikiem, kuriem nav sākuma.