Atceros, ka kāds no izdevniecības Zvaigzne izteicās: „Ja gadā varēu izdot tikai trīs grāmatas, „Puķes Aldžernonam” būtu viena no tām.” Nespēju nepiekrist šim viedoklim.
Šis ir tāds rets gadījums, kad pirms tiku lasīt grāmatu, man to ārkārtīgi saslavēja un man bija mazliet bail, ka sanāks, kā ar citām grāmatām, no kurām gaidi ļoti daudz- galu galā izrādās, ka esi sadomājies pārāk daudz un grāmatu vairs nespēj izbaudīt, bet šoreiz tomēr grāmata attaisnoja visas uz to liktās cerības un pat pārsniedza tās.

Apgāds «Lietusdārzs» izdevis Elizabetes Kibleres-Rosas grāmatu «Aizejot» - sarunas par to, par ko grūti runāt.

Nāve vienmēr bijusi un ir biedējošs notikums, par kuru grūti runāt. Laika gaitā mainījies un mainās veids, kā ar to tikt galā. Visai netālā pagātnē, kad medicīna un veselības aprūpe bija daudz mazāk attīstītas, smagi slimam cilvēkam bieži nācās ciest lielas sāpes, toties viņš nāvei sagatavojās sev ierastajos apstākļos, savu tuvinieku vidū. Medicīnas izmeklējumiem un zālēm kļūstot arvien specifiskākiem, pacients parasti nokļūst slimnīcā, kur liela vērība tiek pievērsta viņa slimībai, bet nevaļas, neprasmes un neveiklības dēļ neviens nepainteresējas par viņa izjūtām.

Apgāds „Lietusdārzs” izdevis Robina Kellija grāmatu „Hologrāfiskais cilvēks”.

Vai cilvēka fiziskais ķermenis ir veidots no neredzama informācijas lauka? Un vai šis lauks veido arī visu mums pazīstamo Visumu, uzturot zināšanas par pagātni un nākotni?  Ja esam daļa no šī informācijas lauka, vai varam to ietekmēt, veidojot paši savu nākotni?

Apgāds „Lietusdārzs” izdevis Roja Stemana „Lielās reinkarnācijas grāmatu”.

Šīs grāmatas mērķis ir likt iedziļināties divos jautājumos, kurus savu reizi mūžā uzdevis katrs domājošs cilvēks: vai pastāv dzīve pēc nāves un, ja pastāv, vai mēs pārdzimstam uz zemes?

Rozes vārdā Eko savu semiotisko katedrāli būvēja uz nogalēto mūku kauliem. Fuko svārstā — uz cilvēces muļķības pamata. Pamats no tiesas iespaidīgs un nesatricināms. Kā jau teikts, Fuko svārstu var uzlūkot arī kā romānu par zīmēm. Precīzāk, par vienu no ārkārtīgi sarežģītās semiotiskās pasaules slāņiem, kam ir daudzi un dažādi nosaukumi: misticisms, ezoterisms, okultisms, spiritisms, māņticība utt., utt.

“Ak, mīļais kungs Dievs un Pestītājs!

Tu nu redzi manu ceļu un zini, ka es nebraucu vis, dzīdamies pēc pasaules goda un kārumiem, bet meklēju un lūdzu tik to, lai Tu dotu mērnieciņa cienīgam tēvam tādu prātu, ka viņš man piešķirtu dziļās ielejas pļaviņu, zirņu kalna tīrumiņus un tās ataudziņas gar Slamstu un Šmakānu robežām.

Apgāds „Lietusdārzs” izdevis Dausona Čērča darbu „Ģeniālie gēni”. Turpinot to pētījumu virzienu, kuru šūnu biologs Brūss Liptons iesācis savā grāmatā „Ticības bioloģija”, Dausons Čērčs darbā “Ģeniālie gēni” sniedz neapgāžamus zinātniskus pierādījumus, ka cilvēka prāta stāvoklis un apkārtējā vide var pārrakstīt iedzimto ģenētisko kodu. Autors piemēro jaunākos epiģenētikas sasniegumus medicīnas nozarei. Viņš ir viens no pasaulē atzītākajiem epiģenētikas celmlaužiem, kura pētījumi aizsākuši īstu revolūciju medicīnā.

Pirmo reizi latviešu valodā lasītājiem pieejama iemīļota tibetiešu leģenda un garīgā sāga “Milarepas dzīve”. Milarepa (1052 - 1135) piedzimst Tibetā pārtikušā ģimenē, tomēr pēc pāragrās tēva nāves ģimene turību zaudē, jo īpašumu izkrāpj tuvi radinieki. Dusmu vadīta, māte nosūta dēlu mācīties pie izcila burvja, lai Milarepa apgūtu melno maģiju. Milarepa izrādās ļoti spējīgs skolnieks, un drīz vien uzsūta pāridarītājiem dabas stihiju postu un lāstus. Tomēr nodarītais Milarepu nomāc. Sirdsapziņas mocīts, viņš meklē atbrīvi no grēkiem un satiek lielu garīgo skolotāju, lai aizietu pa garīgās attīstības ceļu.

ALTERA NOVĒLĒJUMS VISIEM TICĪGAJIEM UN maldīgajiem! Patiesība ir viena, katrā savādāka, cilvēkos tā ir Gudrība. Gudrības pakāpe ir vienīgā, kuru nevar viltot, jebkuru citu emociju, rakstura iezīmi, var viltot. Reizēm, ne tikai mānot sevi, bet arī citus. Par gudru var izlikties ikviens, bet gudrības pakāpe agri vai vēlu izpaužas patiesajā līmenī, un ir viegli atšifrējama.