es nezinu, moš pilnīgi iebraukšu auzās... bet pakāpties vienu pakāpienu savā garīgajā evolūcijā var kā bez reliģijas, tā arī bez tās ticības, par kādu parasti domājam, pieminot šo vārdu... pietiks ar "ticību" (piekrišanu, tiekšnos, simpātijas izjūtām un tamlīdzīgi) pret visu cēlāko, kas cilvēkā... ja nekļūdos, Dalaialama to dēvē par cilvēcisko garīgumu... reizēm šis garīgums ir daudz auglīgāks un pazemīgāks, nekā reliģiozais, kurš dažu reizi atmasko cilvēku lepnību un godkāri...
A par to vai vajadzīgi starpnieki (reliģija) - katram savs ceļš... un katrs var nonākt situācijā, kad pats nedaudz apmulsis... reizēm gudrs padoms ir vietā... reizēm negudrs padoms vēl vairāk palielina apmulsumu... tāpēc tos starpniekus gudri jāizvērtē...