Tā saucamā pasaule ir spēle, teātris. Lai būtu laimīgs, uzlūko to tā. Visa šī pasaule ir gluži tas pats, kas teātris, tādēļ neesi pārāk nopietns, dzīvojot tajā. Nopietnība tevi ievilks nelaimes purvājā. Neuztver pasauli nopietni; visa šī pasaule ir tikai teātris. Ja tu spēj uzlūkot visu pasauli kā teātri, tu atgūsti sākotnējo apziņu. Putekļi sakrājas tādēļ, ka tu esi pārāk nopietns. Nopietnība rada problēmas; un mēs esam tik nopietni, ka, pat skatoties teātri vai filmu, pārklājamies ar putekļiem.

Apgaismība ir dabisks notikums. Ja mēs to neaizkavējam, tā noteikti atnāk. Tā nav jāsasniedz; vienīgais, kas tev ir jādara – jācenšas netraucēt tās atnākšanai. Cilvēki traucē apgaismībai tūkstoš un vienā veidā. Mēs neļaujam tai notikt. Kad sākas apgaismība, cilvēks izbīstas. Kad tā viņu pārņem, viņš neļauj tai vaļu – viņš atkāpjas. Cilvēks atgriežas šaurajā ego ieslodzījumā. Šeit viņš jūtas aizsargāts, šeit viņš jūtas droši.

Vienīgā valsts pasaulē, kurā visi ģēniji ir nodevušies iekšējās pasaules izziņai, ir Tibeta. Tās atklājumiem ir neizmērojama vērtība. Tibetiešu mantra „Om mani padme hum” ir viena no visskaistākajām galējās transcendentālās pieredzes izpausmēm. To var tulkot šādi: klusuma dziesma; dimants lotosa ziedā. Diemžēl Tibeta ir nonākusi tumsā. Daudzi Tibetas klosteri ir slēgti, patiesības meklētāji ir spiesti strādāt vergu darbu. Vienīgā valsts, kas ar savu darbu pasaulei deva ko svarīgu – visa tās inteliģence meklēja cilvēka iekšējās pasaules dārgumus – tika apturēta ar komunistu ienākšanu Tibetā.

Cilvēkiem, kuri pārmērīgi daudz ēd, trūkst mīlestības. Viņi mīlestību aizstāj ar ēdienu. Cilvēki, kuri jūtas mīlēti un mīl, ēd mazāk, viņi nespēj apēst pārāk daudz un vienmēr ēd samērīgi. Cilvēki, kuri nejūtas mīlēti un kuri nemīl, ēd vairāk tāpēc, ka tas viņiem dod piepildītības sajūtu. Ar ēdienu viņi sevi cenšas piepildīt. Mīlestības trūkuma dēļ viņi jūt tukšumu.

Mīlestība ir ļoti vienkārša. Mīlestība mājo ikvienā. Tai vienkārši jāļauj augt. Lai gan mīlestības sēkla ir iesēta katrā cilvēkā, tikai daži laimīgie var priecāties par mīlestības ziediem. Tā tas ir tāpēc, ka mēs neļaujam mīlestības sēklai augt. Mēs meklējam mīlestību, bet nevēlamies to dot. Mīlestība aug tad, kad to dāvā, nevis tad, kad to meklē.

Sievietes ir primitīvākas nekā vīrieši. Šis apgalvojums nav nosodījums sievietēm, tas ir nosodījums vīriešiem. Ar vārdu „primitīva” es domāju – dabiskāka, lielākā saskaņā ar esamību. Civilizācija ir noklīdusi no dabiskā ceļa. Jo civilizētāks ir cilvēks, jo vairāk viņš ir iestrēdzis savā galvā. Viņš zaudē kontaktu ar savu sirdi.

Jautājums: tā kā katrs no mums piedzimst viens un nomirst viens, un vienatnība ir mūsu dabiskais stāvoklis, tad kāda ir komūnas funkcija? Komūnas funkcija ir tieši tāda: ļaut apzināties savu absolūto vienatnību. Ģimene to neļauj. Ģimene dod maldīgu priekšstatu, ka tev ir māte, tēvs, ka tev ir vīrs, brālis, māsa – ka tu neesi viens. Sabiedrība dod tev priekšstatu, ka tu esi Rotari kluba biedrs; ka tu piederi šai baznīcai, tam templim, šai draudzei vai tai draudzei – ka tu neesi viens.

Meditācija nozīmē skaidru apziņu, apzināšanos – nedomāt ne par ko un nekoncentrēties ne uz ko. Rietumos cilvēka prāts vienmēr par kaut ko uztraucas, vienmēr ir nodarbināts. Ar vārdu „meditācija” es saprotu skaidras apzināšanās stāvokli. Gluži kā spogulis... Vai tu domā, ka spogulis cenšas uz kaut ko koncentrēties? Lai kas arī nestāvētu spoguļa priekšā, tas tiek atstarots, un spogulis par to neuztraucas. Vai spoguļa priekšā ir skaista sieviete vai neglīta, vai arī tā priekšā nav neviena, spogulis it nemaz neuztraucas, tas vienkārši atstaro. Meditācija nav nekas cits kā atspoguļojoša apzināšanās. Tu vienkārši vēro visu, kas nonāk tavā priekšā.

Par idiotu piedzimst vai par tādu kļūst? Tas ir sarežģīts jautājums. Gandrīz 90 procenti idiotu par tādiem tiek izmācīti. Desmit procenti par tādiem piedzimst. Un šie desmit procenti piedzimst izmācīto deviņdesmit procentu dēļ. Cilvēce dzīvo ļoti dīvaini – tādā ziņā, ka tai ir nepieciešami idioti. Ja nebūtu idiotu, nebūtu gudro un tā saukto intelektuāļu. Ir nepieciešams, lai pastāvētu idiotu kategorija.

Kristus nav persona. Kad pazūd personība, kad pazūd ego, kad pazūd „es”, tad piedzimst Kristus. Katru reizi, kad kāds sasniedz savu visdziļāko būtību, piedzimst Kristus. Tā nav vēsturiska lieta, kas, vienreiz notikusi, būtu beigusies. Arī Krišna ir Kristus, un arī Buda.Kristus ir stāvoklis. Kristus nenozīmē konkrēti Jēzu Kristu, jo Jēzus ir viens no Kristiem. Ir bijuši daudzi pirms viņa, ir bijuši daudzi pēc viņa, un būs arī turpmāk.