Tieši tāpat kā trīs dabas enerģijas izpausmes veidi - gunas - atklājas it visā mums apkārt, tās atklāj arī trīs skolnieku un skolotāju veidus.

„Bez visa materiālā, kas ieskauj mūsu dzīvi, mēs esam garīgas būtnes. Kad sākam to saprast, dzīve iegūst jēgu, piepildījumu un tā vairs nav vienkārši dzīve, tā ir dzīve, kas nes līdzi milzīgu piedzīvojumu, tā ir nepārtraukta attīstīšanās, virzīšanās augšup, paplašināšanās. Problēmas rodas, kad mēs attālināmies no Augstākā”, intervijā saka Dzelme – gaišs un atvērts cilvēks, kura pozitīvā personība burtiski izstaro labestību.

Intervija ar Paramahamsu Pragjānanandu, vienas no krija jogas līniju Meistariem - turētājiem, kas tika sniegta Vācijā kādam no Latvijas žurnāliem, bet diemžēl netika publicēta. Paramahamsa Pragjānananda bija viens no Paramahamsa Hariharanandas tuvākajiem skolniekiem un ir viņa darba turpinātājs starptautiskajā organizācijā, kā arī vairāku ašramu un humanitāro organizāciju dibinātājs un uzturētājs Indijā. Viņš ir ieguvis akadēmisko izglītību ekonomikā un, līdz pilnībā veltīja sevi garīgam darbam, strādāja kā ekonomikas pasniedzējs koledžā.

Krišna Tu sēro par to, kas nav bēdu vērts. Gudrie nebēdājas ne par dzīvajiem, ne par mirušajiem. Nekad nav bijis tā, ka nebūtu bijis Manis, Tevis vai visu šo valdnieku, un nekad nebūs tā, ka no mums kāds pārstās būt. Kā iemiesotā dvēsele šajā ķermenī pāriet no bērnības uz jaunību un vecumu, tā nāves brīdī viņa pāriet citā ķermenī. Cilvēku ar skaidru un mierīgu prātu šādas izmaiņas nemaldina.

Nāves problēma ir bijusi aktuāla jau kopš cilvēces pastāvēšanas sākuma, tāpēc cilvēki vienmēr domājuši par dzīvības un nāves mistēriju. Mēs piedzimstam, lai atstrādātu savu karmu. Ko sēsim, to pļausim. Mērķis, kurš mūs piekaļ dzīvības un nāves ritenim – tas ir karmas likums. Karma mūs sasaista, bet tā mūs spēj arī atbrīvot. Karma – tas ir cietums, kamēr mēs turpinām turēties pie sajūtu uztveres īslaicīgās pasaules. Tiklīdz mēs pievērsīsimies mūžībai, karma mūs atbrīvos.

Ir tāds skaists indiešu ticējums, kurš apgalvo, ka tad, kad līst lietus un pie debesīm Svati zvaigzne stāv zenītā, tad gliemežnīcā iekritusi lietus lāse pārvēršas par pērli. Gliemežnīcas, to zinot, kad spīd šī zvaigzne, paceļas virspusē un gaida, kad nokritīs dārgā lāse.

Domas – tas ir vissvarīgākais, jo „mēs esam tas, ko mēs domājam”. Reiz dzīvoja kāds sanjasins, svēts cilvēks, kurš sēdēja zem koka un deva cilvēkiem padomus. Viņš dzēra pienu, ēda augļus un uzskatīja sevi par svēto. Tajā pašā ciemā dzīvoja kāda sieviete.

Kurš jautājums visbiežāk uzdots, kura ideja vairāk par citām mudinājusi cilvēku meklēt dabā atbildes, kuri pētījumi vistuvāki un dārgāki cilvēka sirdij; kas gan visciešāk saistīts ar cilvēka eksistenci, kā jautājums par cilvēka nemirstību? Kurš jautājums visbiežāk uzdots, kura ideja vairāk par citām mudinājusi cilvēku meklēt dabā atbildes, kuri pētījumi vistuvāki un dārgāki cilvēka sirdij; kas gan visciešāk saistīts ar cilvēka eksistenci, kā jautājums par cilvēka nemirstību?

MIERS – RĀMUMS – OBJEKTIVITĀTE Ja prāts nav mierīgs, Jogai nevar likt stingrus pamatus. Pirmais, kas nepieciešams, ir prāta klusums. Bez tam personības apziņas izzušana nav Jogas primārais mērķis: primārais mērķis ir personīgās apziņas atvēršana augstākai garīgai apziņai, bet arī tam visupirms nepieciešams prāta klusums.

Katrā no mums ir noslēpts pašdziedināšanas spēks, vienīgi jāatklāj šīs iespējas. Pilnīgi nesavtīgs un dievticīgs cilvēks var ārstēt jebkuru. Dziedināšanas augstākā māksla ir sasniegt atbrīvošanos no visām ciešanām.