E-mistērija

Mistiķim piedzimt fiziskā pasaulē – tas nozīmē – nonākt kapā, jo neviena cita dabiskā dimensija nav tik ierobežota un ar tādu pretestību kā zemes dzīve. Laiks un telpa – tās ir cietuma restes, kuras dvēseli ierobežo šaurībā. Dvēseli moka karstums un aukstums, vecums atņem visas spējas un visa cilvēka dzīve ir tikai gatavošanās nāvei.

Pārsātināšanās ved pie apstāšanās un slimības, zināšanas ir jādala ar citiem, lai pats varētu pieaugt. Pie šīs atziņas Līga Elizabete Sāne nonākusi, kā pati saka, „izejot deviņus elles lokus”, proti, saņemot no tuviem cilvēkiem punus, pārciešot slimības un laužot – vispirms jau garīgā plāksnē - attieksmi pret sevi un apkārtējo pasauli

Lai dzīvotu vienam ar sevi, vajadzīga liela patiesa gudrība. Ir ļoti grūti dzīvot vienam un saglabāt elastību pret pārējo pasauli. Dzīve vienatnē bez sevī ieslēgtā pašapmierinājuma prasa lielu modrību, jo dzīve vienatnē veicina laiskumu un veido ieradumus, kuri apmierina un kurus vēlāk grūti salauzt.

Piedāvājam aplūkot vienu no ievērojamākiem 19.gadsimta domātājiem - Ogistu Kontu /Auguste Comte/, kuru pamatoti arī dēvē par "socioloģijas tēvu" un pozitīvisma pamatlicēju.

„Dzīvība koncentrējas ap Sauli kā sistēmas centru; jo tuvāk planētas atrodas Saulei, jo lielāku ietekmi tās saņem, jo mazāks kļūst materiālais aspekts; tāpat kā Saule saņem vislielāko ietekmi, kad atrodas tuvāk savam avotam – dzīvības pirmavotam.

Bendžamins Franklins, vairāk pazīstams kā populārs amerikāņu valstsvīrs, tajā pašā laikā bija arī iespiedējs, zinātnieks un izgudrotājs, rakstnieks un viens no ASV Neatkarības Deklarācijas (1776) un Konstitūcijas (1787) autoriem.

Lai kur mēs atrastos, uzmanīgi pavērojot apkārtni, vienalga, kāda tā būtu, mūs pārsteidz neaptveramā dabas dzīvotspēja. Apgalvojumi par to, ka tie priekšmeti, kas pārstāv pirmos evolūcijas ķēdes posmus (kura turpinās augos un tālāk līdz cilvēkam), un pieder neorganiskajai minerālu valstībai, arī ir dzīvi un tiem arī ir dvēsele, kaut arī zemākā līmenī kā augiem un dzīvniekiem, var likties dīvaini vienīgi mūsdienu materiālisma kalpiem, kuri iztēlojas, ka visu saprot un zina atbildes uz visiem jautājumiem.

Stīva Džoba runa Stenfordas izlaidumā. „Jūtos ļoti pagodināts, ka šodien varu būt kopā ar Jums šeit, diplomu pasniegšanas ceremonijā, vienā no labākajām pasaules universitātēm. Es neesmu beidzis nevienu augstskolu. Šodien gribu Jums pastāstīt trīs stāstus no savas dzīves. Tas nav nekas grandiozs. Tie ir tikai trīs pavisam vienkārši stāsti".

Henrihs Kornēlijs Agripa fon Netesheims piedzima Ķelnē 1486. gadā. Jau pusaudža vecumā Agripa uz apkārtējiem atstāja lielu ietekmi. Viņš bija lielisks lingvists un kaislīgs grāmatu lasītājs. Kopš bērnības viņam paredzēja spožu karjeru. Patiešām, būdams vēl zēns, viņš kļuva par Vācijas un Itālijas imperatora Maksimiliāna I sekretāru.

„Vardarbības un ļaunuma saknes ir šādas: - bagātība bez darba; - bauda bez sirdsapziņas; - zināšanas bez rakstura; - komercija bez morāles; - zinātne bez humānisma; - pielūgšana bez ziedošanas; - politika bez principiem.”