E-mistērija

Jāņi un to svinēšana

Kāpēc vispār mums vajadzētu Jāņu svinēšanu vēl kaut kā mēģināt saistīt ar kādu meditāciju, apceri? Vai tad tāpat nav jau gana labi ar to, ka mēs vienkārši nododamies priekam šajā naktī un sekojošajā dienā?

Laikā no 7.-9.jūnija Polijas Ožkinē (Oszkinie), Punskas novadā norisinājās Trešā Baltu krivule – baltu tradicionālās garīgās kultūras kopienu gada sapulce. Pirmā norisinājās pirms diviem gadiem, 2011.gadā, Lietuvas Kurtuvēnos, 2012.gadā krivuli rīkojām Latvijā Trikātā. Un jau Trikātas Baltu krivulē vienojāmies, ka nākamajai, šī gada Baltu krivulei jānotiek Polijā, senajās prūšu zemēs.

Guga

Ja reiz Par šīs apakšvietnītes nosaukumu ir izvēlēts "Gugotava", tad, domājams, varētu būt lietderīgi vispirms parunāt par to, kas ir Guga. Uz ko gan attiecas šis vārds, ko kādu brīdi mēdza lietot kā pseidonīmu latviešu interneta vidē. Var jau teikt – uz ko gan tas var attiekties, tas ir vienkārši vārds ar nedaudz amizantu skanējumu. Patiesībā tas ir pietiekami bieži sastopams vīriešu vārds šodienas Indijas dažos reģionos, bet kāpēc?! Indijā bieži bērnus sauc dievību un varoņu vārdos.

Mazliet par to, ko es stāstīju Drustu Mistērijās – jo – varbūt kāds, kas to būtu gribējis dzirdēt, netika, varbūt ir piemirsis, varbūt... vēl kāds iemesls. Un patiesībā, arī man pašai ir saistoši to vēstījumu pierakstīt.

Gintaras Beresnevičius                                                                                Ievads

Šī vēl nav klasifikācija, šis vēl nav mēģinājums uzskaitīt un nosaukt vārdā lietuviešu meditācijas un kontemplācijas variācijas; šī ir tikai konstatācija, ka lietuviešu tradīcijā tādas ir bijušas; to salīdzināšana ar atbilstošiem austrumos pazīstamajiem apziņas atbrīvošanas stāvokļiem dažkārt ir pāragra, bet citos gadījumos pati “uzprasās”. Šai tekstā mūsu ērtības labad par meditāciju uzskatīsim tādus austrumnieciskajai koncentrācijai radniecīgus stāvokļus, kuros dvēsele vai apziņa  tiek iztukšota vai nonāk noteiktā stāvoklī, kas ļauj šajā iztukšotajā apziņā ienākt dievībai vai dēmonam, vai arī cilvēkam saplūst ar dievību.

Meditācija un garīgās prakses tradīcijas latviešu folklorā

(4.turpinājums)

Zelta ābele un sudraba avots (nobeigums)

Vispirms nedaudz atgriezīsimies pie sākotnējā jautājuma, vai tiešām mēs varam latviešu folkloras materiāla kontekstā runāt par meditāciju? Vai mums ir pamats par to runāt? Un vai patiešām baltu maztautu pirmskristīgajās tradīcijās un arī vēlāk, kad jau veidojās latviešu tauta, šeit ir koptas kādas darbības, ko mēs varētu saistīt ar meditāciju?

Stāstīšu, ko redzējis drošsirdīgs vīrs, pamfīlietis Ērs Armēnija dēls. Viņš kritis karā. Kad pēc desmit dienām uzlasīja kritušos, kas bija sākuši jau trūdēt, viņu atrada vēl trūdēšanas neskartu. Aizvests uz mājām, kur viņu vajadzēja apbedīt, viņš divpadsmitajā dienā, uz sārta gulēdams, atdzīvojās un pastāstīja, ko redzējis.

Sandra Sabīne Jaundaldere ir māksliniece, kura darbojas gan vizuālās mākslas, gan literatūras jomā. Absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijā Grafikas katedrā ieguvusi maģistra grādu, turpina mācības Rakstnieku savienības meistardarbnīcā. Grāmatzīmju EX LIBRIS konkursos, Kanādā ieguvusi godalgotas vietas.

Šodien katrs zina „savu” Zodiaka zīmi.  Zīmi, kurā Saule atradās viņa dzimšanas brīdī. Cilvēki saka „es esmu vērsis”, esmu auns (patiesībā Saule šajā zīmē atradusies veselu mēnesi un tikpat labi katrs, kas dzimis janvārī sevi varētu saukt par „janvāri”). Atbilstoši zīmēm (12 gada intervāliem) ir izveidoti raksturojumi cilvēkiem, kuri dzimuši šajos periodos  („auni” ir tādi, „vērši” ir tādi utt). Bet paraugoties gan uz apkārtējiem cilvēkiem, gan slavenībām, gan vēsturiskām personām, viegli pārliecināties, ka Saules zīme reālam cilvēkam atbilst diezgan maz. Kādēļ?

Plašāk lasīt šeit: http://astropolis.lv/lv/articles/research/502/Astrologiska_fizignomika

Simons Bizuns

Pamazām vien laiks ierit vasarā un arī Jāņi vairs nav tālu. It kā par Jāņiem viss visiem ir skaidrs. Mēs taču tos svinam no bērnības. Un par papardes ziedu un tā simboliku taču pavisam viss ir skaidrs? Kopš Kārlis Skalbe uzrakstīja savu pasaku „Papardes zieds”, mēs visi itin labi mākam poētiski aprakstīt jauku vasaras mīlēšanos kādā nomaļākā vietā dabā. Pret to, protama lieta, nekas arī nevar būt iebilstams. Kā mēdz teikt Mārtiņš Rītiņš „kas gan var būt labāks par šo…”. Tomēr vai tas arī ir viss, ko par papardes ziedu un tā simboliku varam pateikt? Vai tiešām tikai tik vien un vai vispār tas ir tā? Palūkosimies, ko tad mūsu folklora stāsta par to. Un ne tikai ko mūsu folklora, bet paskatīsimies arī nedaudz pa labi un pa kreisi, ko mēs šajā kontekstā varam iegūt no mūsu tuvākiem kaimiņiem un arī attālākiem līdzbiedriem papardes zieda stāstā.