Imbolc, Imbolg, Fastelavn, Fasnacht, Fastnacht (svētku nosaukums veidojies no vārda gavēt – norvēģu val.: faste, vācu val.: fasten), Disenopfer, Disenblod, Disablod, Fr�t, FreyrBlot, Fr�t, Lichterfest, Kerzenfest, Lichterfest, Lichtmeݬ Vollmondfest latviešu tradīcijā Metenis, Miesmetis, Vastlāvis. Astroloģiski šai laikā Saule atrodas Ūdensvīra zīmē, aptuveni 15°, jo Pilnmēness jau katru gadu nav vienā un tai pašā kalendāra datumā.
Pilnmēness svētki. Gavēņa sākums. Attīrīšanās laiks. Ziemas aizdzīšanas laiks, auglības svētki, garu un dvēseļu svētki. Tos svēta otrajā Pilnmēnesī pēc Ziemas Saulgriežiem. Ziemeļu tautu līgājās tradīcijās šis laiks, kā mēs latviski tos dēvētu, Meteņi, tiek veltīts auglības dievam Ingvi-Freiram. Pateicība auglības spēka klātbūtnei un lūgums to arvien atjaunot ir šo svētku svarīgākais mērķis un virziens. Svarīgākais, kas tajos jādara, ir piesaukt spēka dievību Toru, mūsu Pērkona līdzinieku, lai nākamā raža netiktu negaisā un krusā (tādēļ arī Hagalaz, krusas Rūna, ir viena no šo svētku Rūnām) un lai Tora āmurs ražu sargā arī no Milzeņiem un Troļļiem. Toram šai laikā tiek visbiežāk upurēts āzis un notiek rituālā lauku pārstaigāšana. Ar Toru vistiešāk ir saistītas divas Rūnas: Uruz un Thurisaz. Jo tās ir noārdīšanas un aizsardzības Rūnas. Taču vērtējums un izjūtas var būt arī pretrunīgas un Uruz Rūnu var vairāk saistīt ar sievišķo radīšanas pirmsākumu. Tāpat kā pretrunas var izraisīt tas, kam īsti tiek upurēts – Toram, vai, ja šos dēvē par Auglības svētkiem, auglības dievībai Freiram. Vastlāvis ir svētki, kad tiek ne tikai piesaukta auglība nākamajiem laikiem, bet arī sūtīta pateicība auglības dievībām par jau doto.
Var likties savādi, ka šajā laikā, kad parasti valda visdziļākā ziema un daba guļ dziļākā miegā, tiek svētīti auglības svētki un piesaukti auglības dievi. Bet dabas vidū mītošie ļaudis ļoti labi zin, ka ziemas dziļums šai laikā ir mānīgs. Tāpat kā pirms ausmas tumsa visdziļākā, tāpat arī pirms ziemas atkušņiem sals visspalgākais. Bet Saule jau pamazām ceļas kalnā, zem ledus mostas pirmās dzīvības nojausmas. Zem sniegiem zeme mostas, jo Atmoda nenāk viena, tā nenāk tikai ar Sauli vien, tā ir arī zemes iekšēja sajūta, iekšēji notikumi, kad Zemes dzīvība elpo citādi un ūdeņi zem ledus skan citādi. Tāpēc arī pirmie Auglības piesaukšanas rituāli jāīsteno jau Meteņos, Vastlāvī. Tālāk ziemeļos, aiz Polārā loka, beidzas polārā nakts… Ziemas nakts, kas sākās mums pazīstamajā Veļu laikā, ir beigusies.
Mūsu platuma grādos Meteņos Saules, un līdz ar to arī dabiskās Gaismas, ir jau jūtami vairāk, diena ir krietni vien pastiepusies garumā, no ziemas īsākās dienas tā ir jau gandrīz pusceļā uz Pavasara vienādībām. Diena Vastlāvī ir vienu stundu un 20 minūtes garāka, nekā tā bija Ziemas Saulgriežos. Tomēr, neskatoties uz iekšējām atmodas nojausmām, šis vēl ir klusuma un gaidīšanas laiks. Ziemas krājumi pamazām izsīkst. Ar pāri palikušajiem iekrājumiem vēl nāksies iztikt labu laiku. Tieši šādas taupīšanās nolūkos ir arī zināms gavēnis jāievēro. Vai šis ir ķermeņa attīrīšanai piemērotākais laiks, nepratīšu spriest, bet varētu tā arī būt, jo lielie ziemas darbi tā kā būtu paveikti. Nebadosies taču pavasarī vai vasarā, vai rudenī, kad spēka nepieciešams un arī uzturam smago darbu veikšanai jābūt gana sātīgam. Ir beidzies laiks, kad dodoties dienas darbos, tumsā atstāj māju. Arī vakariņas paēd vēl dienas gaismā.
Dievs no tikko dzimuša mazuļa, kāds tas bija Ziemas vidū, Ziemas Saulgriežos, ir jau krietna puikas lielumā pastiepies. Zeme kā dieviete simboliski šai laikā iegūst jaunas meitenes simbolisko veidolu. Meteņu laika simboli Eiropas teritorijā ir dabas gaismas, auglības un atmodas simboli: sveces, it īpaši baltas, pavarda uguns, piens, sniegpulkstenīši, krokusi, kā arī citi agri ziedošie augi. Arī putni, kuriem piedzimst mazuļi šai laikā, piemēram, krustknābji, ir šī laika svētku simbols.
Mazliet par šo svētku nosaukuma izcelsmi: Sākotnēji kā ķeltu prieteru Druīdu svētki, Imbolks (Imbolc) visbiežāk ir starptautiski lietots nosaukums. Tas sākotnēji tika lietots pie ķeltiem kā viņu pavasara svētku apzīmējums. Ķeltu “