Es esmu tas, kas dzīvoja starp jums, un kuru jūs pazīstat kā Jēzu. Es neesmu baznīcas tradīciju Jēzus un arī ne reliģiozo rakstu Jēzus.
Es Iješua ben Iosifs.
Es dzīvoju kā cilvēks ar miesu un asinīm. Iješua
Par Jauno Zemi,
Gaismas darbiniekiem un Apziņu.
(Saņemts caur Pamelu Kribbe)
Kas ir Iješua?
Saruna ar Iješua 2002.gada oktobrī.
Es dzīvoju kā cilvēks ar miesu un asinīm. Es sasniedzu Kristus apziņu agrāk par jums, man palīdzēja spēki, augstāki par šā brīža saprašanu. Mana atnākšana bija kosmisks notikums un es atdevu sevi tā rīcībā.
Tas nevija viegli. Es nepratu to aiznest līdz cilvēkiem Dieva Mīlestības nemirstību, jo daudz kas tika nepareizi saprasts. Es atnācu pārāk agri, bet kādam bija jānāk. Mana atnākšana atgādināja akmens iemešanu lielā, lielā zivju pilnā dīķī. Visas zivis aizpeldēja, bet akmens nogrima dīķī. Kaut gan viļņošanās dīķa virspusē notika ļoti ilgi. Var teikt, ka apziņas veids, kuru man gribējās nodot, izdarīja savu darbu pakārtoti. Dīķa virspusē parādījās mazi vilnīši un ar manu vārdu uz lūpām satikās un cīnījās nozīmīgas, bet nepareizas interpretācijas. Visi, kam bija saskarsme ar manu apziņu un kuri virzījās ar Kristus apziņas impulsu, nevarēja to integrēt psiholoģiskajā un fiziskajā realitātē.
Vajadzēja daudz laika, pirms Kristus apziņa varēja nonākt uz Zemes. Tagad laiks ir atnācis. Esmu atgriezies un vēršos pie daudziem pie visiem un pie katra, kurš vēlas mani saklausīt un kurš ir atnācis mani saprast no savas sirds klusuma. Es nesprediķoju un netiesāju. Mana kvēlākā cerība runāt ar jums par pastāvīgo beznosacījuma Mīlestības klātbūtni, kura jums ir pieejama jebkurā laikā.
Es daudz lielākas apziņas daļa, lielākas būtnes, bet es Iješua šīs būtnes iemiesojusies daļa (vai apziņas lauka). Man nepatīk vārds Jēzus, bet tas asociējas ar izkropļotu versiju tam, pie kā es pieturējos. Vārds Jēzus pieder baznīcas tradīcijām un valstībām. Gadsimtiem to pielāgoja baznīcas patriarhu interesēm tā, ka šodienas Jēzus veids ir ļoti tāls no tā, kāds īstenībā biju es. Tāpēc lūdzu, ja gribat man sagādāt prieku, atļaujiet šim tēlam aiziet un atbrīvojiet mani no tā mantojuma.
Es Iješua, cilvēks no miesas un asinīm.
Es jūsu draugs un brālis
Man visos sīkumos ir zināms, kas ir būt cilvēkam.
Es skolotājs un draugs.
Nebaidieties. Pieņemiet mani tā it kā es esmu viens no jūsu radiniekiem.
MĒS ĢIMENE.
Iješua, Jēzus un Kristus.
Kristus apziņa, kuru es atnācu piedāvāt, parādījās no kolektīvās apziņas, daudz augstākas apziņas par duālisma pasauli. Tas nozīmē, ka viņa apzinās pretējības: labs/slikts, gaisma/tumsa, dot/ņemt, kā vienas un tās pašas enerģijas aspektus. Dzīvot Kristus apziņas realitātē nozīmē ne ar ko necīnīties. Pilnīga realitātes pieņemšana. Galvenais raksturojums nav cīņas un pretošanās. Par cik Kristus apziņa atzīst visu domu galējības, jūtu vai darbības kā vienas dievišķas enerģijas izpausmi, nevar būt ne duālisma, ne kaut kāda cita veida spriedumi, kā viņa (Kristus apziņa) izzina realitāti.
Piemēram, kad Kristus vēro bruņotu konfliktu starp cilvēkiem, viņa sirds cieš par zaudētāja likteni, bet viņš netiesā. Ar katru nopūtu viņš jūt sāpes un pazemojumu un Viņa sirds ir pilna līdzjūtības, bet Viņš netiesā. Viņš novēro bruņoto pāridarītāju, kam ir vara, kas nodara sāpes un jūt sevī . . . iekšēju naidu un rūgtumu, Viņa sirds skumst, bet netiesā. Kristus sirdī iekļaujas visa izrāde ar dziļu līdzjūtību, bet bez tiesāšanas, jo apzinās visus aspektus kā pieredzi, caur kuru iziet pats. Viņš izzināja visas šīs lomas: pāridarītāja un upura, saimnieka un verga un nonāca pie saprašanas, ka nav katrs atsevišķi, bet gan visi kopā vienlaicīgi.
Kristus apziņa ir izgājusi caur visām duālisma enerģijām. Sākumā viņš atveidoja sevi ar tumsu, pēc tam ar gaismu, bet šajā pieredzē kaut kas kļūst līdzīgs. Un kad Viņš apzinās līdzības, kas ir viņa pieredzes pamatā, Viņa apziņa iegūst vienotību: kļūst Kristus līdzīgs. Tādu Kristus apziņu es atnācu jums piedāvāt.
Ļoti grūti paskaidrot kas es biju. Mēģināšu to izdarīt ar triju personību atšķirību: Iješua, Jēzus un Kristus.
Tas, kas šobrīd runā ar jums Iješua. Savā Zemes iemiesojumā es nesu Kristus apziņu. Šo apziņu drīkst nosaukt par Kristus. Manā terminoloģijā, Jēzus Dievcilvēka vārds, kas radās Kristus apziņai ieplūstot fiziskajā un psiholoģiskajā Iješua realitātē.
Kristus apziņa piepildīja Iješua no Gaismas sfērām, kas no jūsu skatupunkta atrodas jūsu nākotnē. Jēzus bija cilvēks, kas radīja brīnumus un veica pareģojumus. Viņš bija Gaismas sfēru emisārs, kurš iemiesojās manī. Pēc būtības viņš bija mans nākotnes ES. No dzīvojošā uz Zemes, cilvēka Iješua viedokļa, viņš bija mans nākotnes ES, kas palika par vienu no Kristus apziņām. Kristus klātbūtne bija ļoti izteikta un to vēroja daudzi apkārt esošie cilvēki, un Iješua likās viņiem dievišķs.
Es, Iješua, biju cilvēks no miesas un asinīm. Unikālais un līdz zināmai robežai Jēzus radīšanas mākslīgais aspekts ir tāds: es saņēmu viņu, savu Kristus ES no nākotnes. ES nepaliku Kristus līdzīgs pēc pagātnes un no pagātnē iegūtām pieredzēm. Es nesasniedzu apskaidrību dabiskā veidā, jo ieguvu to, teiksim tā, ar ārējo iejaukšanos Kristus apziņas ieplūšanu manī no nākotnes. Es piekritu nospēlēt šo lomu vēl līdz tās dzīves sākumam. Es piekritu palikt ēnā Kristus klātbūtnē, tā bija mana kalpošana un dziļākās izjūtas tiekties izzināt manu dziļāko potenciālu realitāti.
Jēzus, mans nākotnes ES no Gaismas sfērām, palika vienots ar Kristus apziņu. Un tomēr šeit uz Zemes viņš nepārstāvēja visu Kristus apziņu, jeb šī apziņa ir daudz lielāka kā Jēzus. Viņš viena tās daļa vai šūna.
Kristus vai Kristus apziņa (vairāk atgādinoša enerģētisko lauku kā personības būtni) tā ir kolektīvā apziņa, kurai ir daudz aspektu vai šūnu un tā ir organizēta tādā veidā, ka funkcionē kā viens organisms. Visas šūnas dod unikālu ieguldījumu veselajā, bet būdamas daļas no veselā, vienlaicīgi apzinās sevi kā individualitāte. Šos dažus Kristus enerģijas aspektus drīkst saukt par eņģeļiem vai ercenģeļiem. Eņģeļu atšķirības zīme: viņi apzinās savu individualitāti un augstu uzticību, kas atļauj sajust sevi kā vienu ar kolektīvajām enerģijām un priecāties savai kalpošanai. Par eņģeļiem būs stāstīts pēdējā Gaismas Darbinieku nodaļā (Jūsu Gaismas ķermenis).
Jēzus misija uz Zemes.
Jēzus bija apziņa no nākotnes, kas atnāca uz Zemi, lai atnestu cilvēcei zināšanas un apgaismību. Viņš atnāca no citas pasaules vai arī izplatījuma un atnesa sev līdzi savas realitātes augsto enerģiju. Kad viņš iemiesojās uz Zemes, apziņa, mans Augstākais ES, palika neskarta. Pateicoties viņa klātbūtnei manī, Iješua, es viegli varēju saprast materiālo likumu lokanību un radīt brīnumus.
Iemesls, kāpēc Jēzus/Iješua personīgi atnāca uz Zemi ir šāds: radīt atklāsmi vai vārtus uz citu apziņas veidu. Man gribētos dot iespēju piemēru, kas ir pieejams ikvienai cilvēciskai būtnei.
Gaismas sfērās, no kurām atnāca Jēzus, sajuta, ka Zeme virzās lielās Tumsas un atsvešinātības virzienā. Tika nolemts dot spēcīgu grūdienu izmaiņām, lai skaidri parādītu cilvēciskām būtnēm pieejamo viņu vēlēšanos. Sūtot Kristus apziņu, mēs gribējām parādīt cilvēciskām būtnēm spoguli, atgādināt viņu dievišķo izcelšanos un par snaudošajiem potenciāliem, kurus viņi nes sevī. Miera, brīvības un meistarības potenciāliem.
Katra cilvēciska būtne ir savas realitātes saimnieks. Katru mirkli jūs radāt savu realitāti. Jūs varat ļaut aiziet nelaimīgai vai neapmierinošai realitātei un ļaut ienākt Gaismai, un pārveidot savu realitāti. Cilvēks pats sev saimnieks, bet cenšas atdot varu ārējām autoritātēm, kas pretendē uz īstenības zināšanu, kas pakļautajam cilvēkam, ir labāk. Tas notiek politikā, medicīnā, izglītībā utt. Arī jūsu izklaides industrija ir pilna ar viltus laimi, veiksmi un skaistumu, kas kalpo tikai to radītāju interesēm. Jūs kaut kad esat aizdomājušies, cik naudas tērē tēlu veidošanai? Masu saziņas līdzekļos avīzēs, kino, radio un TV visu laiku veidojas un izplatās tēli. No kurienes nāk šie tēli? Kas viņus rada?
Tēli līdzeklis, ar kuru palīdzību tiek iegūta vara pār cilvēkiem. Tēli ir spējīgi darīt cilvēkus atkarīgus un novērst uzmanību no īstenības, nepielietojot fizisko spēku un vardarbību. Tēli piespiež cilvēkus labprātīgi atdot savu spēku un pašnovērtējumu. Viņi jūs māna tā, ka nav vajadzība to darīt vardarbīgi, jūs pieņemsiet demonstrējamās tēlu vērtības kā savas un attiecīgi rīkosieties. Tieši šo mēs saucam par neredzamo prāta kontroli, kas ir bagātīgi uzziedējis jūsu brīvajā rietumu sabiedrībā.
Viena no Gaismas funkcijām ienest skaidrību, saprašanu un caurspīdīgumu neredzamajās jūtu un domu struktūrās, kas veido jūsu dzīvi. Gaisma prāta kontroles pretstats. Kad realitātē ienāk Gaisma, tā sarauj varu važas, autoritārismu, kas balstās uz viņu hierarhijas. Viņš iznes gaismā nepareizu Gaismas izmantošanu un atbrīvo cilvēkus no meliem un ilūzijām.
Visu savu dzīvi Jēzus bija drauds pastāvošajai iekārtai. To, ko Jēzus stāstīja cilvēkiem un to, ko izstaroja, viņš piespieda varas struktūras paskatīties, kas viņi ir patiesībā. Esošajai hierarhijai tas bija nepanesami un nepieņemami.
Gaismas Darbinieka loma, ko uzņēmās Jēzus, bija ļoti smaga. It sevišķi Iješua cilvēciskai būtnei, kas piekrita nest šo interesanto, spožo enerģiju savā dzīvē. Es, Iješua, gandrīz vienmēr biju Kristus apziņas ēnā, mana nākotnes ES ēnā. Kaut mani piepildīja ar lielām spējām un mīlestību, bija ļoti grūti fiziski noturēt Viņa enerģiju. Es nespēju pilnībā integrēt sevī Viņa apziņu savā fiziskajā būtnē ķermeņa šūnas vēl nebija gatavas. Tāpēc fiziskajā līmenī mans ķermenis bija novārdzis nesot tik intensīvas Gaismas enerģijas.
Bez fiziskā aspekta, nest Kristus apziņu, bija arī psiholoģisks slogs. Man bija ļoti grūti vērot, ka Kristus apziņas būtība bieži tika nepareizi saprasta, pat vistuvāk esošajiem draugiem un mācekļiem. Būdams cilvēciska būtne, es dažreiz noskumu un šaubījos par šī ceļojuma vērtību un vajadzību. Es jutu, ka pasaule vēl nav gatava Kristus apziņai. Es jutu, ka viņas būtība nav apzināta. Īstenībā Jēzus bija sava laika pionieris.