Pirms diviem tūkstošiem gadu Kristus staigāja pa Galilejas jūras (Mateja 14: 22-33) ūdeņiem. tā bija dabiska levitācijas parādība, kura spēj realizēties molekulāras savienošanās, gravitācijas un magnētiskās enerģijas lauka diapazonā. Tie ir principi, kuri padara iespējamus orbitālos lidojumus. Kristus ķermeņa gaismas atomi, pēc viņa vēlēšanās, papildinājās ar kosmiskajiem stariem un garīgo substanci, kuru līdzība fiziskai gaismai padarīja viņa ķermeni par gaismu un tādā veidā staigāšana pa jūru viņam bija tikpat vienkārša, kā pa sauszemi.

Viņa ķermenis būtībā bija gaismas stars, kurš mirdzēja virs ūdeņiem.
Vispārsteidzošākā bija viņa spēja šo enerģijas pārvaldīšanu piešķirt Pēterim, kurš, pateicoties savām redzēšanas spējām, ieraudzīja Kristus mirdzošo starojumu.

Taču, uz mirkli novērsies no Kristus, Pēteris nonāca cilvēcisku baiļu vibrāciju virpulī, kas acumirklī viņa ķermeni padarīja blīvāku un viņš daļēji iegrima nemierīgajā jūrā. Kristus uzmundrinošā roka, pasniegta patiesā mīlestībā, atjaunoja alķīmisko savienojumu un garīgās enerģijas plūsma, caur viņa roku, pacēla Pēteri drošā stāvoklī.

Kāds cits Valdnieka Jēzus enerģijas atbrīvošanas piemērs – gadījums ar sievieti, kura pieskārās viņa tērpa malai, par ko viņš iepriekš nezināja (Marka 5:25-34). Tas liecina par bezgalīgo Dieva mīlestību, kas lūgumam ticībā uz Viņu vienādi atsaucas jebkuram savam radījumam, kurus Viņš radīja tik apbrīnojami un tik tīri, augstākajā cerībā uz absolūtu kosmisku brīvību visiem.

Šie divi piemēri norāda uz Lielā Kosmiskā Likuma aspektiem, kuri nav plaši zināmi, taču plaši apspriesti vai bieži pieminēti reliģiskās grupās. Enerģijas nodošanas likumam ir ārkārtīgi liela nozīme alķīmijā, jo bez tā nav iespējams radīt Matēriju. Tas ir likums, pēc kura nekas nevar tikt ne ko kā radīts.

Enerģijas nodošanas objektīvā likuma pārzināšana ir tikpat svarīga arī pareizai Lielā likuma izpratnei, jo tas pierāda, ka Dievs, kurš liek saulei spīdēt uz taisniem un netaisniem (Mateja 5: 45), sevi parāda gan vienos, gan otros.
Savas misijas laikā Palestīnā Jēzus pasludināja: „Debesu valstību jāiekaro, un tie, kas cīnās, par to sajūsminās” (Matejs 11: 12).

Tāpēc jāsaprot, ka no Dieva iespējams izvilināt dažus viņa noslēpumus par dabas spēku pārvaldīšanu un varas iegūšanu pār Matēriju, pat tad, ja indivīds un viņa motīvi nav absolūti tīri. Taču lai neviens pat neiedomājas, ka tādā veidā rīkodamies varēs izvairīties no atbildības, jo viņam būs pilnā mērā jāatbild par katru šādu enerģijas izmantošanas gadījumu (labos nolūkos) vai ļaunprātīgu izmantošanu savā pasaulē.

Iemesls, kura dēļ es izvēlējos iesākt alķīmijas izklāstu ar brīdinājumu un atskurbinošu paskaidrojumu, nav saistīts ar nodomu radīt kādam bailes, drīzāk jau – iedvest visiem lasītājiem dziļu un paliekošu godbijību pret Dievu, kura kļūtu par vienīgajām bailēm, ko pieļauj mūsu oktāva.

Patiesībā svēta godbijība – tas ir tas, kas visos, kas mīl Lielo Dzīvības Likumu, rada pilnīgu godbijību pret gudrību un tās godināšanu, kura tik pilnīgi un apbrīnojami radījusi savus radījumus pēc bezbailīgas brīvības parauga.

Visi, kas ļaunprātīgi izmanto Kosmisko spēku egoistiskiem mērķiem, agri vai vēlu atklāj, ka jāzaudē viss nelikumīgi iegūtais, un maksa par to patiešām ir briesmīga. Radīt substanci, ar kuru ver paēdināt izsalkušos, izdziedināt ar rokas pieskārienu, atdzīvināt mirušos un pārspēt dabiskos likumus un ar alķīmijas maģijas palīdzību veikt bezgala brīnumainas lietas – tas cilvēkiem liekas, kā debesu labvēlības kalngali.

Es jums stāstīšu, kā brīvais Gars ļauj cilvēkam, kurš radīts pēc viņa Radītāja nemirstīgā, mīlošā, brīvā tēla parauga, izdarīt to un daudz ko citu sabiedrības labā un par prieku viņa labdariem. Par visu augstāk es slavēšu Dievišķās svētīgās garīgās alķīmijas pareizu pielietošanu.

Senatnē alķīmiķis vienmēr bijis kolorīta persona – pat saviem laikabiedriem. Taču laiks viņa tēlu pārklājis ar zeltītu slavas spožumu daudz vairāk, nekā viņš bija pelnījis, bet tā tas parasti notiek, kad tuvojas noslēpumam.

Tieši dzīves vienkāršajās parādībās (Dieva žēlastībā) cilvēki atradīs savu brīvību, kaut arī sarežģītāki aspekti, kuri norāda uz Dzīves progresīviem likumiem, cels šīs Zemes un tās iedzīvotāju labklājību, izmantojot vispārējo labumu visskaistākās brīvās pasaules vārdā, kura pārspēs pat Jaunā Atlanta iztēli. (Atlants – Atlantīdas, „nogrimušā kontinenta” pilsonis, kur senajos laikos, pirms Platona uzplauka augsti attīstīta civilizācija. Par Atlantīdu runāts Platona „Dialogos”, tā ir prototips ideālai sabiedrībai un kultūras kārtībai, kas aprakstīts Fr. Bekona „Jaunajā Atlantīdā”).

Taču diezgan par pasaules sabiedrību. Tagad pievērsīsimies indivīdam un viņa lomai alķīmijas pielietošanā.

Alķīmijas iekšējā būtība ir visa savienošana (burtiski – „visa sastādīšana”), ar ko domāta visa radītā, kā vesela attiecība pret tā daļām. Pareizi izprastai alķīmijai ir sakarība ar apzinīgu spēku, kurš pārvalda mutācijas un transmutācijas (transmutācija – pārvēršanās, mainīšanās vai transformācija, kā gadījumā ar Jēzus ūdens pārvēršanu vīnā) matērijā, enerģijā un pat pašā Dzīvībā.

Tā ir mistiķu gudrība un garīgi augstas attīstības līmeņa cilvēka stiprā puse, kurš pēc ilgiem meklējumiem ierauga, ka viņš ar Dievu – ir viens vesels un gatavs pildīt savu lomu.

Gadiem ejot cilvēki centušies mani slavināt, jo tālā laika un telpas burvība nemainīgi rada intriģējošu oreolu. Es sevi zemu nevērtēju, jo esmu Dieva radījums, taču, tāpat kā izredzētais Jēzus un citi mūsu Brālības lielie Skolotāji, esmu vēl vairāk ieinteresēts, lai katrs cilvēks atrod savu likumīgo vietu un pareizi saprot, kā viņam jāparāda sava vara Visumā un savā paša pasaulē un darbos.

Lai katrs, kurš ķeras pie šī priekšmeta studēšanas, dara to ar izpratni par to, ka es runāju ar noteiktu mērķi, un, ka mans mērķis – padarīt katru no jums par alķīmiķi, šī vārda īstākajā nozīmē. Tas nozīmē, ka jums iekšējos līmeņos jāiepazīstas ar Dieva visa ķīmiju (all chemistry) un ar to, kā katrs radības aspekts nogulsnējas Matērijā, jūsu apziņā un jūsu ikdienas dzīvē.

Lai to izdarītu pareizi, jums būs nepieciešams daudzreiz pārlasīt šīs lekcijas un meditēt, daudzkārt griežoties pie manis un pie jūsu pašu Dievišķā ES, pie jūsu „Es esmu” (I am presence) katras vietas izskaidrošanai, kura uzreiz var nebūt saprotama. Kad jūs iegūsiet iekšējo Svētās Uguns Alķīmiķa līmeni, ko jums piešķirs jūsu pašu „Kristus manī” (Christ Self), jūs kļūsiet par kandidātu, lai ienāktu Lielās Baltās Brālības ārējā aplī (LBB – Hierarhijas garīgais ordenis, Iecelto Valdnieku organizācija, kuri apvienojušies cilvēces brālības un Dieva Valstības turpināšanas augstāko mērķu vārdā. Vārds „baltā” attiecas nevis uz rasi, bet uz Kristus gaismu, kas izgaismo katras tautas visu gadsimtu svētos un viedos, kuri iecelti, lai būtu izredzēti un nemirstīgi). Jau šis viens faktors ir varens stimuls patiesas garīgas alķīmijas meistarības iegūšanai.

Tā saukto brīnumu noliegšana dižā avatāra Jēzus dzīvē bija cilvēciskās domas kļūda. Jo Viņš, būdams Dieva dēls, atklāja visiem varenās formulas, kuras, ja tās saprastu un pielietotu, jau sen būtu pārvērtušas planētu par pilnības paradīzi.