Krāsainās vitrāžas
Logs šķir un vieno. Logs ir ēkas ārējās sienas daļa. Gaisma caur logu ieplūst iekšējā telpā un to apgaismo. Bet tas, kurš atrodas telpā, pa logu var redzēt apkārtējo pasauli. Tā iekšējā telpā parādās apkārtējās pasaules tēls.
Stikls kā caurspīdīgs materiāls ļauj vienlaicīgi atdalīt un vieno ārējo un iekšējo telpu. Ar tā palīdzību atrodoties iekšpusē var redzēt ārējo telpu. Ar krāsainu stiklu palīdzību var izveidot tēlu, kas līdzīgs garīgai atklāsmei, kas kļūst redzama pateicoties ārējai gaismai. Gotisko svētnīcu varenajās sienās bija logu ailes ar krāsainām vitrāžām, kuru kompozīcijas vēstīja par Vecās un Jaunās derības notikumiem, par svētajiem un priesteriem. Baznīcas arhitektūra un krāsu gamma, nesot vēstis no garīgās pasaules, kļuva par vienu veselu ar to, kas notika svētnīcas iekšējā telpā.
Caur Geteanuma logiem redzeslokā nonāk nevis apkārtējās dabas objekti ar tās četrām valstībām, un nedz arī atmosfēras parādības. Ar vitrāžu krāsu paletes un kompozīcijas palīdzību līdz skatītājam nonāk garīgās pasaules atklāsmes. Par kādām garīgās pasaules sfērām stāsta vitrāžas?
Pirmajā Geteanuma bija deviņi vitrāžu logi. Pirmais sarkanais, atradās Lielajā zālē rietumu pusē virs ieejas. Ēkas dienvidu un ziemeļu sienā bija katrā pusē pa četri logi: zaļš, zils, violets un rozā (persiku krāsas). logi bija veidoti kā triptihs: liela vidusdaļa un divas mazas malējās. Logu daļas bija savstarpēji kompozicionāli saistītas. Ziemeļu un dienvidu sienu logi bija izvietoti viens otram pretī ar pretējām krāsām.
Otrajai Geteanuma Lielajai zālei Rudolfs Šteiners izvēlējās citu logu formu: klasiskā triptiha vietā viņš piedāvāja stipri vertikāli izstieptus logus. Protams, šo logu vitrāžām būtu cita tematika. Taču Šteiners nepaspēja šo darbu iesākt. Pēc viņa nāves nolēma apvienot iepriekšējos paraugus ar logu jauno formu, paceļot centrālo motīvu virs kopā saliktām sānu daļām.
Tā jaunajā Geteanuma ēkā deviņos logos var redzēt visus iepriekšējās ēkas logu motīvus.
Gleznainās vitrāžas
Lai saprastu vitrāžās redzamo tēlu nozīmi, jāzina antropozofija, ko Rudolfs Šteiners iedibināja iepriekšējā gadsimta sākumā. Antropozofija ir izziņas ceļš, kurš garīgumu cilvēkā aizved līdz garīgumam Visumā (Rudolfs Šteiners). Antropozofija uzskata, ka pastāv garīgā pasaule, kura var kļūt par izpētes prieksmetu tieši tāpat kā materiālā pasaule ir dabaszinātņu izpētes priekšmets. Garīgās pasaules pētniecībai nepieciešama domāšanas, jūtu un gribas izglītība un pilnveidošana. Tādām mācībām piemīt jauna uztvere, kura pārspēj sajūtas, un vērošanas spējas.
Šo mācīšanās ceļu R. Šteiners detalizēti aprakstīja savās grāmatās Kā sasniegt augstākās pasaules izpratni un Noslēpumu atklājēja eseja.
Garīgā pētnieka pieredze izklāstīta ideju formā, kuru spēj sapra st jebkura apziņa, kas brīva no aizspriedumiem. Tēlainiem pārdzīvojumiem, kas rodas garīgajā pasaulē, var piešķirt arī māksliniecisku formu, kura pamatojas uz jutekliskās pasaules elementiem. Turklāt būtiskas būs nevis materiālās formas, bet to jaunie savienojumi attēlā. Vitrāžas stāsta par cilvēka pārdzīvojumiem ceļā uz garīgo izziņu.
Sarkanā rietumu vitrāža
Geteanuma galvenā ieeja atrodas rietumu pusē. Pirmajā Geteanumā uz Lielo zāli veda dubultkāpnes. Arī jaunajā celtnē sarkanā vitrāža atrodas rietumos, taču logs pacelts augstāk, jo arī ieeja atrodas augstāk nekā iepriekšējā ēkā. Sarkanās vitrāžas motīvs izveidots triptiha formā, tāpat kā Pirmajā Geteanumā.
Sarkanā vitrāža.- A. Turģeņevas makets
Pievērsīsim uzmanību vitrāžas centrālajai daļai. Tajā redzama cilvēka seja. Taču tas nav fiziskās pasaules tēls, kas no augstākās apziņas viedokļa līdzinās galvas formai un sejai. Šīs formas veidoja garīgās jomas radošais spēks. Mēs šo jomu saucam par ēterisko pasauli. Šajā pasaulē veidojas spēki, kurus reālajā pasaulē mēs sajūtam kā laiku un telpu. Formējošais spēks, kas tuvojas cilvēka tēlam, attēlos kā Lauva un Vērsis. Ērgļa spēks pasaules un cilvēka attīstības gaitā nolaižas līdz Skorpionam, Pūķim. Sākumā tie atspoguļoja kaut ko daudz augstāku.
Pasauli veidojošos spēkus debess velvē saskatāmajā Zodiakā pārstāv Ūdensvīrs, Lauva, Vērsis un Skorpions savstarpēji veidojot krustu zodiaka aplī. Pazīstamie četru enaņģēlistu simboli arī saistīti ar šiem tēliem.
Motīva augšējā daļā atrodas Saturns, kurš norāda uz cilvēciskās formas avotu. Antropozofijas garīgajā zinātnē iet runa par iepriekšējiem Zemes iemiesojumiem, par tās garīgās attīstības sākumu. Senāko iemiesojuma formu apzīmē ar Seno Saturnu (mūsdienu planēta Saturns atrodas uz senā Saturna paplašinātā ķermeņa telpiskās robežas). Pa labi un pa kreisi no galvas attēlotas divas būtnes eņģeļi. Viens no tiem vērš uz cilvēku Saules apspīdētās telpas spēku. Otrais tēls pārstāv laiku, ko attēlo koncentriski apļi. Telpiskos spēkus attēlo taisnas līnijas, reālo laiku lokveida liektas līnijas.
Senos laikos, kad vēl bija saglabājušās zināšanu drumslas par Formas gariem, taisnu līniju saprata kā valdīšanu par fizisko telpu, bet lokveida līnijas kā laikā pastāvošu garīgo spēku. Vēlāk cars kā zemes telpas valdnieks turēja rokās varas simbolu taisnu zizli, scepteri. Bet pravietis, kā dvēseļu valdnieks, turēja rokās lokveida zizli. Sengrieķu dievs Ozīriss tika attēlots ar abiem varas atribūtiem.
Pieres un balsenes rajonā cilvēka tēlam vitrāžas centrā redzami divi veidojumi, kuri atklājas garīgai uztverei kā īpaši jūtīgi orgāni. Garīgā skola tos sauc par lotosa ziediem. Orgānu pieres apvidū sauc par divu ziedlapiņu lotosu, tam pateicoties cilvēks uztver garīgās pasaules augstākās būtnes. Jāuzsver, ka šos tēlus, kad tie kļūst par garīgas realitātes uztveres orgāniem, jāiedomājas kā rotējošus.
Orgānu balsenes rajonā sauc par sešpadsmit ziedlapiņu lotosu. Tam pateicoties, garīgajai redzei atklājas cita dvēseles stāvokļa būtība. Nav brīnums, ka sešpadsmit ziedlapiņu lotoss parādījās rietumu vitrāžā. Gotisko baznīcu celtnieki, kuriem bija plašas zināšanas par celtnes iekšējo sakarību ar cilvēka būtību, uz savu grandiozo baznīcu rietumu fasādēm novietoja sešpadsmit ziedlapiņu rozes simbolu. Starodama krāsās, tā parādās gaismā baznīcas dziļumā.
Ja cilvēka veidola abās pusēs radošo spēku attēlo Lauva un Vērsis, tad sirds apvidū redzams ercenģeļa Mihaela tēls, kurš uzveicis Pūķi Skorpionu; katrs mūsdienu apziņas līmeņa cilvēks savā dvēseles zemapziņā glabā šo pūķa dabu, kas vilina to uz ļaunu. Vienlaicīgi tas ir norādījums uz kaut ko svarīgu uz slēptu ļaunumu. Mihaels tas ir mūsdienu cilvēces reģents, bet viņam nav noteiktas ietekmes. Viņš cilvēkam ļauj brīvību. Brīvs cilvēks var sevi saistīt ar Mihaela uzveiktā pīķa ļaunumu.
Apskatīsim arī abus sānu motīvus. Pirmajā daļā attēlots cilvēks garīgās attīstības sākumā. Viņš stāv bezdibeņa malā. No bezdibeņa paceļas būtnes ar šausmīgiem zvēriskiem apveidiem. Tās ir cilvēka radītas būtnes. Šausmas, naids un šaubas tās nav tikai garīgas īpatnības, kas dzīvo blakus gribai, jūtām un domāšanai, bet arī reālas būtnes, kuras jāuzveic. Norādījums par dvēseles pārdzīvojumiem ceļā uz zināšanām attēlots ar šiem zvēriem. Dante, aprakstīdams sava ceļa sākumu kā maldīšanos spokainos mežos, šos zvērus piemin. Viņa komentētāji tos saista ar lauvu, panteru un vilceni un dvēseles netikumiem: valdonību, miesaskāri un alkatību. Tos pat apskata kā pilsētu iemiesojumus: Florenci, Neapoli un Romu. Taču Dante ar to domāja reālas būtnes.
Ja cilvēks kā tas attēlots sarkanās vitrāžas labajā pusē pateicoties atbilstošiem dvēseles vingrinājumiem pēc tam uzveic šos zvērus, tad šī uzvara līdzīgi spārniem paceļ viņu pār ikdienas bezdibeni. Spārni attēloti kā eņģeļi, kuri, izstiepjot rokas, izveido kāpnes. Un, ja cilvēks šķērso bezdibeni, tad viņš var griezties pie garīgās Saules.
Ja mēs ienākam zālē no rietumu puses, tad mūsu acis, kas ilgāku laiku skatījušas sarkano gaismu, pateicoties aktivitātes iekšējam orgānam, rada pretēju krāsu. Zāles iekšējā telpā tas parādās kā gaiši zaļa krāsa. Lielajā zālē pirmās mēs ieraugām divas zaļas vitrāžas: ziemeļos un dienvidos. Labāk pēc ziemeļu vitrāžas vērošanas pievērsties atbilstošai vitrāžai dienvidu pusē. Vienlaicīgi mainās acu virziens, jo abas vitrāžas vienlaicīgi redzēt nevar. Jānotiek dvēseles iekšējai pārvērtībai, lai parasti pārdzīvotu abu vitrāžu pretējo stāvokli. Tieši tāpat jāattiecas pret pārējo Lielās zāles logu vērošanu.