Kā atšķirt cilvēku, kas ir patiess Tradīcijas Meistars, no cilvēka, kas salasījies literatūru un citu autoru pārdzīvojumus.

Lai spriestu par to, ir vismaz nepieciešams, lai pats būtu tas, ko jūs saucat par “Tradīcijas Meistaru” (bet es nezinu, ko Jūs domājat ar šo jēdzienu). Par tādu “Tradīcijas Meistaru” es sevi nekad neesmu uzskatījis, bet es esmu bijis tikai pārliecināts, ka es esmu meklējis veidu, kā saprast šo Tradīciju (atkal šī vārda manis paša izprastajā nozīmē).

Un vispār, apspriest cilvēku un spriest par cilvēku ir nepateicīgs uzdevums. Tāpēc skaidrus kritērijus es Jums nepateikšu – tikai pāris tīri praktiskus apsvērumus no savas pieredzes. – Vajag skriešus bēgt no tiem, kas sevi sauc par “tradīcijas meistariem”, tāpēc ka “Satikt Budu – nogalināt Budu”.

– Bēgt no tiem, kas sevi pozicionē kā sātanistus. Ja cilvēks saka, ka viņš ir sātanists – tas nozīmē, ka viņš ir garīgi atpalicis, vienkārši muļķis, ar viņiem nevajag sadarboties. Pats vārds jau izsaka savu būtību.

– Izvairīties no garīgi slimiem. “Dīvainības” un “oriģinalitāte”, “apsēstība” un “tās pasaules sajušana” ir viena pazīme, bet skaidra psihiska saslimšana ir citāda. Tā parasti ir pamanāma un ļoti atšķiras no parastām dīvainībām. Garīgi slims cilvēks nevar nodarboties ar garīgām praksēm vai pat teorijām, no tām ne tikai viņam ir ļaunums, bet arī apkārtējiem. Jau sākot no viduslaikiem to ir pamanījuši un aprakstījuši ezotēriķi un reliģiskās autoritātes.

– Izvairīties no sektantisma. Ja kaut garāmejot cilvēka savā runā pazib doma par viņa vienīgo patieso ceļu, par citu garīgo ceļu apkarošanu, par savu personīgo izredzētību – viss , paldies un sveiki.

– Izvairīties no socialitātes. Ja kāds reliģisko vai ezotērisko mācību saista ar politiku, sociālajiem procesiem, ģeopolitiku, patriotismu un tā tālāk – tas automātiski nozīmē ne tikai strupceļu, bet arī iekrišanu profānismā (Tradīcijas svētuma zaudēšanu).

– Izvairīties no stāstītājiem. Ja “Tradīcijas Meistar” sāk stāstīt, ka viņš ceļojuma laikā Ēģiptē saņēmis iesvētību no pēdējā Seta priestera tradīciju mantinieka, kuru saticis tirgū pērkot alabastra kaķi – vai viņa tradīcijas rituālu reiz personīgi nodiktējis pats Sen Žermens un pēc tam tas ilgi glabājies “augsta ranga VDK cilvēka” ģimenē, un viņa pēcnācēji to pārrakstījuši.

– Izvairīties no askētiem. Askētisms var būt tikai īslaicīgs un tikai tīri praktisks – lai sagatavotu savu ķermeni noteiktai garīgai procedūrai. Pastāvīgs askētisms – stulbums un totalitāro sektu triks, lai uzturētu savu ganāmpulku paklausībā.

– Izvairīties no totalitārisma. Neapšaubāma “skolotāja” autoritāte, ” “skolotāja vārds – likums,” obligāta grēksūdze “skolotājam”, jebkura kontrole, kas notiek ārpus ezotēriskās darbības, naudas un īpašumu izspiešana, seksuāla, emocionāla vai citāda izmantošana, pazemojums no “skolotāja” puses – iemesls, lai ne tikai viņu atstātu, bet varbūt pat nodot viņu tiesai.

Zelots