Loading ...
Rožkrustiešu organizāciju, pateicoties kurai pasauli ieraudzīja Martiness de Paskuāls un Izmeklēto Priesteru Biedrība, kuru mērķis bija Lielā Darba noslēdzošās daļas realizācija, ko dēvē arī par Vispārējo Reintegrāciju, pēc trīsdesmit gadiem atjaunoja viņa sekotājs Lui Klods de Sen-Martēns, ar uzdevumu strādāt pie Individuālās Izlīgšanas.
Un lūk, 1955.gadā, laimīgas apstākļu sakritības dēļ, Martīnistu Ordeņa Izmeklēto Priesteru Biedrība īpašumā ieguva autentiskus 18.gadsimta rakstus un manuskriptus, dokumentus, kurus līdz tam cītīgi centās sameklēt Martīnisma vēsturnieki. Desmit gadus agrāk, ar noslēdzošās Iniciācijas palīdzību, mēs ieguvām garīgā ceļa tehniku, kas tika uzticēta L.K. de Sen-Martēnam, un kuru viņš personīgi nodeva tālāk saviem tuviem draugiem.Cilvēks, kurš to saņēma Ēģiptē, Kairā, trīsdesmit gadus atpakaļ, nodeva mums alķīmijas rasējumus un kopā ar tiem to īsu skaidrojumu, kā arī veica mums iniciāciju. Turklāt, jāsaka, ka šī iniciācija nekādā veidā nebija saistīta ar klasisko Martīnismu.
Būtībā, tās galvenā jēga bija Sirds Ceļā, kuru mēs esam pietiekami detalizēti aprakstījuši, un kuram īpašu nozīmi piešķīra Papjus, un, kas ir okulta tehnika, kurai nav nekā kopīga ar banālu jutīgumu.
Diemžēl Sirds Ceļu sasniegt nav viegli. No praktiķa tas prasa nemitīgu modrību, ne tikai attiecībā uz sevi, bet arī citiem, jo Absolūts nozīmē Žēlastības un Taisnīguma līdzsvaru. Ir bezjēdzīgi būt par tikumīgu filantropu, kad visapkārt valda ir greizsirdība, dusmas, iekāre un slinkums…
Nesaskatot par lietderīgu un taisnīgu to, ka gadu gaitā tikai daži, kas pie tā tiekušies, ir sasnieguši Sirds Ceļu, un, ņemot vērā cik mazs skaits no “iniciētajiem” tiešām ievēro iesvētību disciplīnu, kāda viņiem tika nodota, mēs pieņēmām par saviem Svēto Rakstu vārdus: “Es saukšu par savu tautu to, kas nav mana tauta, un nemīļoto par mīļoto, un neapžēloto par apžēloto” (Rom 9,25). Tā, viņš vai viņa – neiniciētie, kā Nezināmā Filozofa neatkarīgie sekotāji, spēs patstāvīgi strādāt pie savas “izlīgšanas” .
Kas attiecas uz nesalīdzināmiem Sen-Martēna Martīnistiem, saskaņā ar visiem noteikumiem, kādi iekļauti gadsimtiem senajā Augstāko Nezināmo iniciāciju ķēdē, tikpat kā nav iespējams atzīt šīs tehnikas piederību viņiem, kā tikai ar drukātā teksta palīdzību (teksts, kuru mainīt ir sarežģīti, un, kurš tika atkārtoti izdots, līdzko tāda nepieciešama radās), par ko viņiem nebija pilnīgi nekas zināms.
Visi iepriekš minētie iemesli pietiekami attaisno manis uzsākto vēstījumu.
Attiecībā uz lepnajiem, skaudīgajiem un skopajiem, kuri vēlējās palikt vienīgie un ekskluzīvie šo slēpto tehniku īpašnieki, tad viņiem vajadzētu labi apzināties, ka šo noslēpumu izplatīšana nedos tiem nekādu izdevīgumu. Jo viņi nekad tos nav ieviesuši dzīvē!
1960.gada 30.novembris
Sv.Andreja dienā
Ievads
“Tādējādi, Trīsvienības būtība ir Vienība,
bet Vienības – Trīsvienība,
jo šeit ir Gars, Dvēsele un Miesa,
savukārt tur Sērs, Merkūrs un Sāls…”
(Trevīzijas Bernārs)
Tradicionālā triāde, kura attēlota uz mūsu galvaspilsētas dižās katedrāles trīs portālu noslēpumainajiem Bareljefiem, sastāv no Alķīmijas un tai radniecīgajiem Astroloģijas un Misticisma, kuros atrodas nepakļautas filtrēšanai, izmaiņām un progresam tradicionālās zināšanas.
Tādējādi tie veido pabeigtu, pilnīgu un absolūtu kopumu, ko mēs saucam par Hermeja doktrīnām, nemainīgām tās principos (pat ja ne vienmēr nemainīgu izmantošanā). Ar to cilvēku gudrības palīdzību, kuri viduslaikos garīgi un slepeni deva norādījumus būvniekiem, tos apvienojot, Svētnīcā tika veidots trīskāršās ieejas ezotēriskais simbolisms.
Laikmetā, kad pārsteidzīgās fizikas un ķīmijas progress nodeva cilvēka rokās (kuriem bieži vien trūka garīguma un morāles) nāves atslēgas, ar ko viņš spēj dažās sekundēs iznīcināt pasauli, paklausot sevī valdošai anarhijai, šķiet ne mazsvarīgi nošķirt tradicionālo Alķīmiju un viņas karikatūras. Ar šo karikatūru palīdzību cilvēki vēlas saņemt postošu zināšanu avotu, kurš no patiesās Alķīmijas ir tāls. Alķīmija tā ir nav tikai veidu meklēšana, kā radīt materiālo zeltu, bet gan tajā pašā laikā un, galvenokārt, ar to ir jāsaprot pavisam kas cits.
Alķīmija, kuru tās piekritēji nošķīra no tai radniecīgā Misticisma, pieprasīja, lai iniciētais ir daļa no Dabas Skolas, un tikai tad tā pasniedza viņam atslēgas, ar kuru palīdzību cilvēks varēja kļūt par Adeptu .
Un tā šie kandidāti veltīja sevi darbam un strādāja slepenajās Hermeja laboratorijās. To arhaiskās darba metodes, izmantojot tiem stingri atbilstošus instrumentus, kādus lietoja arī Ēģiptes Karaliskajā Mākslā (no kurienes arī to senā izcelsme, t.i., pirmmatērija, kuras vārdu vien turēja slepenībā), jau pašas par sevi veido pirmos arkānus.
Tie paši gadsimtiem senie principi, neatlaidīgo filozofu, soli pa solim, novedīs pie tiem pašiem rezultātiem un secinājumiem, kādus saņēma iniciētie pirms viņa. Tāpat kā viņi, neatlaidīgais ies pa tiem pašiem ceļiem, ar tādām pašām cerībām, un bieži vien tiks pakļaut tādām pašām ciešanām un neveiksmēm.
Aizvien tas pats nemainīgais, simboliskais Darbs, kurā visslēptākās teorijas ir saistītas ar ļoti vienkāršu materiālo līdzekļu izmantošanu, kurā no Zvaigznēm atkarīgie laika periodi ir saistīti ar Metālu debesu pārstāvjiem, kā arī paša cilvēka personīgās zināšanas, kuras ir Pirmā Ādama atspulgs, neatlaidīgo filozofu lēnām atvedīs pie galīgā mērķa.
Mērķis ir noslēpumaina substance, kuru cilvēku ķīmija ignorē, kuru tie nekad nav analizējuši, un, iespējams to ignorēs mūžīgi. Tā ir substance, kura netiek aprakstīta akadēmiskās disertācijās, kuras patiesais nosaukums izraisa smīnu profāna sejā. Šo substanci sauc “Hrizoprazs”, Filozofu akmens.
Lai iegūtu brīnišķos rubīna krāsas kristālus, kuru noslēpumais spīdums atspoguļo ēnas, Lielā Darba amatniekam savā ceļā nāksies sastapt daudz dīvainu ceļabiedru, piemēram, Arhontus, kuri seko līdzi pārejas pasauļu secīgiem sliekšņiem, un kuri izvēlēsies aizšķērsot meklētājam ceļu, kā arī neskaitāmas un simboliska personas , piemēram, Kraukli un Gulbi, Lauvu un Pūķi, Karali un Karalieni, u.t.t.. Katrs no tiem ir atsevišķs noslēpums, kādu meklētājam nepieciešams atminēt!
Un tikai pēc tam, kad svētceļnieks sapratīs visa minētā slēpto nozīmi, viņš beidzot ieraudzīs augšāmcelšanos, kāda iemirdzēsies metāla ēnu sirdī, Kompostella Zvaigzni /Campus Stellae/, kura vēsta par zelta periplusa /periplous/ beigām .
Un tomēr, neraugoties uz attālinātību no saprātīgā pamata un bez iespējas rūpnieciski izmantot, Hermētista veiktā darbība viņu garīgi bagātinās, jo galu galā Dzīve atklās viņam vienu no saviem lielākajiem noslēpumiem. Tad šīs otrās Atklāsmes rezultātā transmutēts, Iniciētais beidzot kļūs par Adeptu, un ar beidzot iekarotā Arkāna palīdzību, tikai savā garīgajā nozīmē, viņš spēs izmainīties, lai rezultātā kļūtu un vienmēr paliktu Apgaismots.
Tā kā noslēpumainais Akmens sevi rada un pavairo nepārtrauktā matemātiskā progresijā, Apgaismots tas savukārt savu garīgo gaismu dos tiem, kas būdami saprātīga un ar uztveri esoša Pirmmatērija, patstāvīgi atzīst nepieciešamību mirt, lai gūtu labāku atdzimšanu, zelta veidā…
Turpinājums sekos
