Dainis: “Uz Zemes ir vietas, kurās cilvēks saņem enerģiju. Šī netveramā enerģija dod cilvēkam garīgo spēku. Enerģijas veidu zinātniski ir grūti izskaidrot, jo arī zinātniskās ierīces šajās netveramās enerģijas vietās neuzrāda kādas vērā ņemamas novirzes.Tomēr neskatoties uz zinātnieku skepsi, enerģētiskās vietās cilvēki jūt šo netveramo enenrģiju, redzot tajā gaismu, gaismas apļus, vai spēj noteikt šīs vietas ar „rīkstīti” vai pavisam vienkārši šādā vietā jūtas labi. Jūtīgi cilvēki enerģētiskajās vietās „redz” enerģijas avotus un „zelta” āderu apļus.

Pastāv uzskats, ka šādās enerģijas vietās satiekas gaisa (debesu vai vīrišķā) enerģija ar zemes (pazemes vai sievišķo) enerģiju. Tās harmonizējas un rada dzīvības enerģiju.

Cilvēka smadzenēs atkarībā no apziņas stāvokļa dominē zemfrekvences svārstības robežās no 0,2 Hz līdz 40Hz. Jo cilvēks ir mierīgāks un dziļākā meditācijas stāvoklī, jo svārstību frekvence ir zemāka.

Arī Zemes enerģiju pārnes zemes zemfrekvences svārstības un gaisa enerģiju pārnes gaisa zemfrekvences svārstības. Zemfrekvences svārstības veido stāvviļņus uz zemes un gaisā, tas nozīmē, ka vietām ir pastiprinātas svārstības un vietām tās dzēšas. Vizualizējot šīs enerģijas, veidojas raksts uz zemes un raksts gaisā. Izveidojušos rakstu zinātniski sauc par Hladni figūrām. Vājas zemfrekvences svārstības ar zinātniskām ierīcēm ir grūti uztveramas.

Tajās vietās, kur pārklājas zemes pastiprināto svārstību raksts ar gaisa pastiprināto svārstību rakstu veidojas zemes enerģētiskās vietas. Šādā enerģētiskā vietā summējas gaisa enerģija ar Zemes enerģiju. Ja šīs enerģētiskās vietas svārstības rezonē (sakrīt) ar cilvēka apziņas radītajām svārstībām smadzenēs, tad smadzenēs tiek pastiprināta šī svārstību frekvence un cilvēkā tiek pastiprināts cilvēka apziņas stāvoklis.

Ja cilvēka apziņa un galvenais zemapziņa ir attīrīta no bailēm, dusmām, naida, šaubām un ja cilvēka apziņā dominē godbijība, dievišķā mīlestība un cēlas jūtas, tad enerģētiskā vietā tās tiek ievērojami pastiprinātas un cilvēks var sasniegt dievišķās atklāsmes stāvokli. Ja cilvēkā dominē zemiskas jūtas, tad tieši tās tiek pastiprinātas enerģētiskā vietā. Enerģētiskās vietas svārstības var būt tik spēcīgas, ka uzspiež cilvēkam godbijības un dievišķās mīlestības jūtas, bet, ja cilvēka apziņa nav noskaņota tās uzņemt, cilvēkam rodas diskomforta sajūta un viņš iet šādai vietai ar līkumu.

Pašreiz ir cilvēki, kas veic dažādas darbības, kuras pastiprina enerģētiskās vietas svārstības, uzstāda tajās svārstību pastiprinošus veidojumus, lai it kā veiktu „labu darbu”. Labās svārstības tiek izplatītas ap enerģētisko vietu un ietekmē cilvēku uz godbijību. Tomēr cilvēki ir tikai cilvēki, ne visiem ir attīrīta zemapziņa no dusmām, bailēm, naida un šaubām. Šiem cilvēkiem „labais” starojums rada diskomfortu un pastiprina zemapziņā esošo un var izsaukt dusmas un naidu. Tāpēc esiet uzmanīgi ar enerģētisko vietu „atvēršanu”. “

Kaspars:

“Šiem skaistajiem vārdiem nobeigumā es gribu piemetināt vēl vienu terminu, par ko es aicinu padomāt katru no jums, kas tik tiešām ir milzīgā pulkā atnākuši uz šo „mazo parunāšanos” – padomāt par to, kas ir garīgā ekoloģija.

Mēs visu laiku runājam īstenībā par zemi un par tādām daudzmaz taustāmām lietām, un ļoti būtiski ir savienot šo savu garīgo nostāju un ekoloģisko domāšanu, un tā ir tāda lieta, kas ir ļoti jākopj un jāmēģina saprast tieši tas, ko Dainis teica – ir jātur tīra sava dvēsele, savs pagalms un sava valsts, un ja tā būs, tad viss būs kārtībā.”

Ieva:

„ Spēka vietas mani ļoti interesēja un pievilka, šķita, ka tās dod ne vien spēku, bet arī vēsta ko noslēpumainu un nes dievišķas nojausmas. Atradusi internetā kādu spēcīgu svētvietu Austrijā, Tirolē, jutu, ka tā mani spēcīgi uzrunā un nolēmu to apmeklēt.

Taču pavadījusi šajā svētvietā pāris dienas, es sapratu, ka ne jau tā vieta ir galvenais.

Pēkšņi atskārtu, ka tā vieta ir manī. Tā spēka vieta ir manī pašā. Tā spēka vieta ir jūsos, katrā no jums.

Kā šo savu spēku, savu enerģiju pastiprināt, to jūs varat iet un mēģināt atrast. Varbūt jūs to atradīsiet pie kāda ozola, avotiņa, varbūt mežā vai pilskalnā. Katrā ziņā mums katram ir jāmeklē. Mani meklējumi beidzās ar to, ka es nonācu iekšienē. Un to novēlu arī jums visiem!”

Fotostāsts