Fehu Rūna tradicionālajā izpratnē ir saistīta ar jēdzienu īpašums, lops. Tā izaicina mūs izvēlēties piederēt vai būt, pastāvēt: izlikties, ka dzīvojam vai patiesi dzīvot. Mēs varam to tulkot arī kā izvēli starp ārējo un īsteno, starp demonstratīvo sociālo un patieso garīgo kultūru. Mums piederošais īpašums būtībā ir ļoti sarežģīta garīga problēma. Mūsdienās daudzi ļaudis īpašumu uzlūko kā pašu pastāvēšanas attaisnojumu, kā savu turpinājumu, kā kaut ko, kas pašam reāli pieder. Ar šo problēmu saskaras gandrīz ikviens no mums, taču runa nav par to, cik daudz mums pieder, bet par to, cik tas ir labs, par pašu ieguves mehānismu.Simboliskais lauks. Pirmā Fehu Rūnas simboliskā lauka līdzība ir mums piederošā pārpilnība, taču ne tikai materiālais īpašums. Mums pieder arī mūsu pārdzīvojumi, atmiņas un intelekts (zināšanas). Fehu Rūna ir dzīvības spēka, materiālu un līdzekļu Rūna. Tā vēsta par naudu, lietām, priekšmetiem un zināšanām, kas mums nepieciešami kā instrumenti, lai mēs varētu risināt savu ikdienas dzīvi. Fehu Rūna simbolizē ar pašapmierinātību nesaistītu, dabisku labklājību, kas ir psiholoģiska, nevis finansiāla kategorija: iekšēja apmierinātība, iekšējs miers. Fehu simbolizē aizsardzību pret zaudējumiem, vērtību un sasniegtā saglabāšanu, vitālā (ēteriskā) auguma stabilizāciju. Zodiakā Fehu ir saistīta ar Svaru zīmi: tā pārvalda labas attiecības. Svari simbolizē cilvēku savstarpējās attiecības kā bagātību. Bagātība ir gan mūsu draugi, gan ienaidnieki, – ir zināms, ka tieši ienaidnieki, pretinieki mums visvairāk palīdz aktīvi pilnveidoties.
Fehu ir saistīta ar psihoemocionālo labklājību, ar noteikta līmeņa dvēseles līdzsvaru un mieru, kas ezotēriski tiek uzlūkoti kā reāla bagātība un ir daudz vērtīgāka bagātība par ārējo bagātību.
Viena no Fehu Rūnas atslēgām ir auglība, iespēja radīt ko jaunu, lai kas tas arī nebūtu sākot no bērna līdz pat lielam uzņēmumam. Simboliski šī Rūna ir saistīta ar pievienošanos, satveršanu, piestiprināšanu. Pievienošanās problēma visbiežāk ir no tās izrietošā piesaistīšanās, pieķeršanās, cerību sašaurināšanās un ierobežojumi, nevis atbrīvošanās un iespēju paplašināšanās. Ārēji mēs vēlamies kļūt bagāti, bet iekšēji tad varam kļūt nelaimīgi. Mūs savā varā tik ļoti pārņem īpašums, ka mēs varam kļūt par sava uzņēmums vergiem mūs ir sasaistījis īpašums, kuru mēs tik ļoti esam vēlējušies piesaistīt. Saskarsme ar dievišķo, kas arī ir slēpts šajā Rūnā, palīdz izvērtēt, kas no iegūtā ir patiesi vērtīgs un, kas tāds nav, ko vajag un, ko nevajag darīt. Svaru zīmes problēma un arī uzdevums ir līdzsvarošana starp to, kas mums nepieciešams un to, kas nav nepieciešams. Meditācija uz Fehu Rūnu palīdz atšķirt graudus no pelavām, vajadzīgo no liekā.
Fehu Rūna ir saistīta ar mīlestību kā apvienošanos, kā vērtību mēru un prasmi aizsargāt no ienaidnieku uzbrukumiem ne tikai savu māju, bet arī savus uzskatus, ētiku un morāli to, kam mēs ticam un, kas ir mūsu iekšējā bagātība.
Saskaņā ar Fehu egregors dod līdzekļus, lai mēs spētu ietekmīgāk kalpot viņa idejai. It kā izprovocē dievišķo sniegt mums vienu vai citu vērtīgu lietu. Taču mums jāapzinās šī okultā patiesība – viss, kas mums, pieder, ir degviela, materiāls, lai mēs īstenotu savu misiju, nevis apmierinātu privātās vēlmes. Nekas netiek dots mums personiski. Šajā laukā nemēdz būt neideoloģiskas dzīves. Visa dzīve ir kalpošana idejai, darbs idejas vārdā, sadarbībā ar egregoru līdzdarbošanās kādā no pasaules kopējās kustības laukiem.
Jebkuri atklājumi un izgudrojumi tiek doti tāpēc, lai tos izmantotu darbā. Jupiteram (iegūtajam, dāvātajam) vienmēr seko Saturns (atbildība). Svaru zīmē Saturns eksaltē un piedāvā saspringtu darbu Egregora (kāva) labā. Pēc Jupitera dāvanu saņemšanas mēs par Saturnu (par darbu) mēdzam aizmirst. Mēs sākam neprātīgi un bezatbildīgi tērēt, taču likumsakarīgi ir tas, ka mēs nevaram izbēgt no otrās fāzes, no kalpošanas kāvam. Un, ja nu viss ir iztērēts un mums vairs nav, ar ko īstenot kalpošanu… Ja viss ir bezjēdzīgi iztērēts, mēs varam palikt bez enerģijas.
Mums ļoti smalki jāsajūt, kā augstākā līmenī izmantot saņemto, jābūt atbildīgiem par skaistu (Svari), pārdomātu (Gaisa stihija), gudru, saprātīgu un līdzsvarotu saņemtā izmantošanu. Mēs nedrīkstam turēt sveci zem pūra, mums jāapzinās mums dotie talanti un spējas šim visam ir saistība ar Fehu Rūnu. Ja mēs neprotam rīkoties ar mums dāvāto un to vairot, mums var tikt atņemts viss. Jo lielāks talants, jo lielāka atbildība. Jebkas mums tiek dots uz parāda, tas ir mūsu uzdevums, norādījums darboties. Kā ar to rīkoties, jāizlemj mums pašiem klausot dvēseles balsij, intuitīvi skaidri vērojot apkārtni. Taču aizvien jāatceras, ka uzticēto nedrīkst uzskatīt par savu. Gauži bieži ļaudis pieņem sev dotās spējas, naudu, jebkurus enerģijas krājumus, materiālus un līdzekļus kā sev piederošus. Zināmā mērā tieši mums nekas nepieder, izņemt mūs pašus. Pat mūsu augums ir tikai instruments, kas dots darbam.
Iegūtais arvien jāuztur kustībā. Talantu nedrīkst atstāt bez uzmanības. Vēlēdamies stabilitāti, mēs bieži cenšamies saglabāt iegūto. Bet būtībā visa dzīve ir esošā vairošana. Īpašums vairojas to izmantojot un pielietojot – kustībā, attīstībā, paplašināšanā. Ja mēs esam pierādījuši spējas vienā līmenī, mums tiek doti jauni, sarežģītāki uzdevumi un arvien vairāk spēka.
Visa dzīve ir nepārtraukts slēpts eksāmens. Jebkas iegūtais ir jautājums, sarežģījums, kurš jārisina. Mums vispirms jānovērtē kas, ko esam saņēmuši un tad jāliek lietā. Ja mēs neļaujam tam kustēties, mēs nepildām uzdevumu. Dzīve uzdevums, mērķis, tiekšanās no pagātnes nākotnē, tā notiek attīstībā, savstarpējā iedarbībā, radīšanā. Mēs nedrīkstam apstāties pie sasniegtā, jo dzīve ir plūsma, ceļš no viena rezultāta uz nākamo.
Jāatšķir jēdzieni labi un daudz. Svarīgākais ir, cik labi. Bīstami pievērst uzmanību tikai daudzumam. Fehu Rūna drīzāk ir saistīta ar jēdzienu labs. Mums jāapgūst spēja novērtēt, cik labs ir tas, kas mums dots un tad jādomā par to, kā to padarīt vēl labāku. Šādā skatījumā visa garīgā dzīve ir ceļš no daudz uz labi, no vienkāršā uz sasniegumu savienošanu, saplūsmi, no mazāk vērtīgā uz alķimizāciju pilnvērtīgajā. Visa dzīve ir svina pārvēršana zeltā. Labi un daudz ir Svaru zīmes mērs, kas katram jāspēj novērtēt un atrast savā sirdī.
Arhetipiskie personāži
Arhetipiskie personāži ir tēli, kuros meditācijās var atnākt (izpausties) dievišķais. Fehu Rūnas tēls ir dižs, saprātīgs ieguldītājs, cilvēks, kurš gādā par savas dvēseles nemirstību, par savas pasaules izdaiļošanu. Viņš domā ne tikai par sevi, bet arī par visu tautu. Protams, nedrīkst domāt par tautu, nedomājot par sevi – tas nav iespējams, jo spēka vairošana ir iespējama tikai no apakšas uz augšu. Bet domāt tikai par sevi ir nenopietni. Ir jādomā par daudziem kāviem, kuros esam iesaistīti.
Dāvātājs, nevis nosodītājs vai taisnības sadalītājs ir Zevs. Svaru zīme ir saistīta ar jurisdikciju un ar izsvērtiem pieņemtajiem lēmumiem. Svarīgākas ir apdāvinātāja prasmes. Turklāt, Zeva velte sarežģījumus noslēpj no apdāvinātā: tiek kaut kas dots un ieslēgts laika skaitītājs kā šaha spēlē, – vai apdāvinātais spēs savlaicīgi daudzumu pārvērst labumā. Lūk, tā ir alķīmija.
Rūnas nav saistītas ar kādas noteiktas tautas vai laikmeta mītoloģiskajiem tēliem. Tās rāda dievišķo kopumā. Dažādos laikmetos tās ir radušas dažādus atspulgus. Rūnās ir slēpti vieni un tie paši arhetipi, viena un tā pati jēga, vieni un tie paši Dievi – tā ir kolektīvā zemapziņa.
Fehu Rūnas sižeti
Pieredze. Veiksme loterijā nemēdz būt tāpat. Tā apliecina, ka sasniegta noteikta pakāpe. Atradumi pasakās, augstākās pasaules ziņojumi, vēstis ir kā dāvanas, kuras jāprot pielietot. Jo lielāks ieguvums un augstāks līmenis, jo lielāka atbildība. Dāvana jāpielieto tam, kam tā domāta. Nevēlamā veidā izmantot iegūto dievišķo dāvanu ir visnotaļ bīstami – tā tiek atņemta un cilvēks karmiski sodīts. Svaru zīmei ir slēpta saikne ar karmu. Cilvēks var būt saturniski nosodīts ar Sīzifa darbu, turklāt, aplama, rīcība izraisa emocionālu neērtību. Venera ir karmiska planēta, kā Svaru zīmes pārvaldniece tā var dot sarežģījumus un pārdzīvojumus mīlestībā. Ja ar mīlestību, saskaņu un partnerību viss ir kārtībā, tas norāda, ka darbs ar karmu ir veiksmīgs. Izkopjot Veneru, mēs sakārtojam Saturnu.
Cits Fehu Rūnas sižets ir slepenā nolaupīšana. Skandināvu mitoloģijā ar to labprāt nodarbojas Lokijs, citos mītos Hermejs, Merkurs, Prometejs. Ar Fehu saistās tāls ceļš un nesavtīga kalpošana kādam, daudzi smagi pārbaudījumi, pēc kuriem seko ieguvums: pus karaļvalsts un princese par sievu.
Svari simbolizē īpašumu kā instrumentu sadarbībai ar pasauli.
Sasaistot dažādas simboliskas sistēmas, kā, piemēram, Rūnas un astroloģiju, mēs iegūstam dziļākas zināšanas arī katrā no šim sistēmām atsevišķi. Svaru zīme ir Gaisa stihijas zīme. Gaisa stihija simbolizē prasmi domāt, izsvērt, spriest. Īpašums vienmēr ir domāšana. Lūk, kāpēc bieži saka: Naudu nevar nopelnīt! To var tikai izdomāt! Gaisa stihija nodrošina intelektuālo aktivitāti tā koordinē, izsver, pretnostata. Tā ir saistīta ar prasmi izmantot informāciju. Kardinālais krusts, kurā ir iesaistīta arī Svaru zīme, apliecina spēju darboties, iniciatīvu, izmantojot, tātad, vairojot piederošo, jo īpašums nav pasīva pievienošanās. Venera simbolizē līdzsvaru, skaistumu, jūtas. Piederošais jāuztver emocionāli, jūtīgi, intuitīvi. Saturns eksaltē Svaru zīmē, un līdzvērtīgi simbolizē kārtības, disciplinētības, ritmiskas secības principus. Cilvēki, kuri strādā ar īpašumu saistītās jomās, zina, ka ir nepieciešama pastāvīga tiekšanās, ka ir nemitīgi nepieciešams kas jauns, lai noturētu piederošo. Tāds ir Saturns Svaru zīmē.
Svaru princips skan: bagātība ir atbilstoša cilvēkam. Pasaules laiku beigās šis princips pašos pamatos ir sagrauts, taču tomēr turpina darboties. Un visspilgtāk tas darbojas tieši ezotēriķu dzīvē. Ja cilvēkam ir daudz naudas un viņš ir nelaimīgs, neinteresants, neglīts, slimīgs utt., tātad būtībā viņš nav bagāts. Viņš nepārvalda ne pats sevi, ne arī savu likteni. Viņš gluži vienkārši ir savas naudas, sava īpašuma vergs. Taču cilvēkam var nepiederēt pārāk daudz naudas vai citu materiālu līdzekļu, bet viņš ir valdzinošs, dāsns un lauks… Viņā ir kas īpašs.
Kad cilvēks paaugas, viņam tiek dota zināma bagātība. Viņš aug vēl lielāks un aug arī bagātība. Tikai īsteni liels cilvēks spēj pārvaldīt lielas zināšanas. Šeit ir runa par personības spēkam atbilstošu bagātību. Tas nenozīmē, ka ar bagātību jālepojas. Tas ir norādījums par hierarhijas pastāvēšanu: bagātība ir hierarhijas atspulgs. Mūsdienu sabiedrībā ir sagrauti arī hierarhijas, aristokrātijas un melnstrādnieku pamatprincipi. Bagātība un hierarhija jāsaprot ļoti dziļā, kvalitatīvā līmenī.
Svari simbolizē piederošo kā instrumentu saskarsmē ar sabiedrību un vidi. Jo vairāk kas cilvēkam pieder, jo lielākas ir viņa iespējas iekļauties visdažādākajās dzīves norisēs.
Ļoti svarīgi ir sadarboties, sarunāties, veidot attiecības ar to, kas mums pieder.
Svaru zīme nosaka vēl kādu uzkrājumu veidošanai svarīgu aspektu interešu līdzsvaru. Mēs spējam vairot bagātības tikai tad, ja ņemam vērā citu cilvēku un egregoru intereses. Mums nav atļauts graut pasaules līdzsvaru. Iegūstot un saraušot sev mēs varam pagriezt pasauli, saārdīt attiecības ar citiem, pazaudēt pašu svarīgāko godu un sabiedrisko reputāciju. Šai gadījumā runa ir par cilvēkam svarīgiem un nozīmīgiem cilvēkiem, nevis par savtīgiem vērtējumiem vai kategoriskiem spriedumiem. Uzkrājumi ir līdzsvaroti tikai tad, ja tie ir arī partneru interesēs, to cilvēku interesēs, ar kuriem esam saistīti. Ir cilvēki, kuri spēj uzkrāt milzu bagātības un tai pat laikā turpināt brīnišķīgas un draudzīgas attiecības ar daudziem labiem cilvēkiem. Tā ir dabiskā bagātība, kurā vairojas laime. Šāds cilvēks ar prieku arī kalpo citiem un priecē pasauli. Taču ir krājēji-plēsoņas. Viņi aizvien ir neapmierināti, nelaimīgi – tie ir zagļi gan dvēseliskā, gan finansiālā ziņā.
Ļoti bīstami nonākt konfliktā ar īpašumu, jo, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, īpašumam ir pašam sava brīvā griba. Visam, kas mums pieder, piemīt kāda kopēja apziņa. Dažkārt ir vieglāk atteikties no īpašuma, ja mēs nespējam sadzīvot ar to draudzīgi. Mums varbūt pat sagādā ciešanas tāda bagātība kā, piemēram, emocionāla labklājība. Daudziem spriedzes pilniem cilvēkiem dvēsele ilgojas pēc piedzīvojumiem, bet apkārt valda klusums nav ne sprādzienu, ne teroristu.
Aizvien svarīgi ir saglabāt bagātības veidu hierarhiju. Ķermeniskie, lietu, materiālie uzkrājumi diezgan viegli var nogalināt dvēseli. Ko gan cilvēkam dod lietas, ja vieliskā pasaulē viņš pazaudē savu nemirstīgo dvēseli. Vispirms jāuzkrāj garīgās, psiholoģiskās vērtības: miers, vīrišķība, pašcieņa, attiecības ar līdzcilvēkiem utt. Būtībā jau nav nekādu pretrunu arī ārēji bagāts cilvēks spēj būt dvēseliski bagāts. Bet viņam jāprot būt bagātam. Uzņēmējs var būt un viņam jābūt garīgam. Runa šai gadījumā ir par svarīgākajām dzīves vērtībām un dievišķo, kas sakārto cilvēka dzīvi.
Pastāv milzums dievišķu lietu, kas vairo un sadala bagātību. Augstprātība ir analizēt dievišķā morālās īpašības un ārējo veidolu. Par tā darbošanos mēs varam tikai nojaust pēc norisēm, sižetiem, personāžiem, ar kuriem saskaramies reālajā dzīvē. Fehu Rūna ir saistīta ar īpašuma sadalīšanu cilvēku starpā. Lai saprātīgi ar to sadarbotos, jāievēro dažas īpatnības.
Īpašuma uzkrāšana nekad nav tikai un vienīgi paša cilvēka darbības rezultāts. Mūsu dzīve vienmēr ir saistīta ar augstāko būtņu dzīvi. Jebkurš pārvaldījums jāuztver gan kā paša cilvēka aktivitāte, gan tādas būtnes līdzdalība, ko dēvē par Fortūnu.
Jebkas tiek apgūts vai iegūts saistībā ar dievišķo līdzdalību. Ar Dievu var sākt dialogu, sarunu, ar kuru var saistīt savu dzīvi. Turklāt jāatceras, ka nav iespējams aprakstīt mūsu dzīves norises, jo mēs paši esam ierobežoti. Daudzi no mums strādā ļoti čakli, taču tikai nedaudzi kļūst par kaut ko īpašu. Tā nav nejaušība, bet likumsakarība, kas nav saprotama konkrētajam cilvēkam. Gluži dabiski, ka cilvēks saņem savu, atkarībā no tā, kādas ir karmiskās saites, kuras mūs vieno ar citiem cilvēkiem, no mums dotajām spējām, no iespējas izmantot saņemto bagātību. Taču mēs paši vien neesam šo norišu virzītāji un iemesli.
Uzkrājumi nav iespējami nepiedaloties Dievībai, kas to virza. Un turklāt tikai Dievība viena pati bez mūsu līdzdalības arī nespēj izveidot mums uzkrājumus. Jāapzinās, ka mēs šajā norisē esam tikai partneri. Nedrīkst lūgt Dievam kaut ko tāpat, ne par ko. Taču ar viņu var sarunāt, uzņemoties zināmus pienākumus, atbildību par izlūgto labklājību. Mums jāspēj Dievībai izskaidrot, kāpēc mēs jūtamies tiesīgi lūgt to, ko vēlamies saņemt. Līdzība ir ļoti vienkārša: kā saņemot kredītu bankā, ir jābūt skaidrai garantijai. Mums jāsaprot par ko mums ir dota šī velte, kā tā tiks izmantota, kā tiks atmaksāta. Visos laikos ir pastāvējuši īpaši rituāli saskarsmei ar Augstākajām būtnēm, kad tām tiek lūgti dažādi labumi, vērtības. Kristietībā, piemēram, ir pieņemts lūgt iekšēju mieru, garīgu apskaidrību, lūgšanas prasmi. Cilvēks lūdz Augstāko pasauli dot atklāsmi, īpašumu vai stāvokli sabiedrībā vai ko citu.
Jebkurai no pasaulēm ir savs pielietojums un nozīme. Mums svarīgi saprast šo pielietojumu un nozīmi, jo bez izpratnes mēs nespējam to pilnvērtīgi izmantot, tajā darboties. Tieši tāpēc ir jādomā par to, pār ko mēs valdām, kas mums ir dots un kāpēc, un galvenais priekš kam. Mantiskās sistēmas ir paredzētas tieši tādēļ, lai mēs saņemtu augstākās pasaules vēstījumus, caur kuriem mēs spējam saprast veselumu, tā nozīmi un jēgu.
Liela velte ir saistīta ar milzīgu atbildību. Tāpēc jābūt piesardzīgam priecājoties par dāsnu Jupiteriānisku velti. Jupiteram seko bargais Saturns. Atbildība ir līdzvērtīga saņemtā lielumam. Ļaudis var dzīvot daudz mierīgāk, vienkāršāk un būt laimīgāki, ja viņiem nekas daudz nepieder. Pat daudz gudrības līdzi nes zināmas skumjas. Cik gan neiedomājami smagi jūtas ļaudis, kuri glabā kādu noslēpumu (piemēram, valsts noslēpumu). Un cik sarežģīta ir to ļaužu dzīve, kuri zin nākotni vai kuru īpašums ir ļoti liels. Piemēram, grandioza uzņēmuma direktors viņa rūpju līmenis nav samērojams ar priecīga vienkārša, tai pašā uzņēmumā strādājoša, strādnieka rūpju līmeni. Ja ir atnākusi ar Fehu Rūnu saistītā dievišķība, jāspēj upurēt kaut ko saņemtā vārdā. Mēdz teikt ja gribi vizināties no kalniņa, jāgrib ragutiņas arī kalnā vilkt. Ja cilvēks nopērk mašīnu, viņam jāgādā arī par tās tehnisko apkopi, benzīnu un rezerves daļām tāda ir samaksa par ērtībām, par iespēju nestaigāt kājām. Saņēmušam paaugstinājumu darbā, cilvēkam jāsaprot, ka viņu varbūt gaida vairs nevis astoņu, bet, piemēram, vismaz deviņu vai pat divpadsmit stundu darbadiena. Svaru zīme ir līdzsvara zīme runa ir par līdzsvars un apmaiņas likums.