Eksistē enerģijas plūsma, kas apslēpti plūst caur Visumu. Līdzīgi kā vēju un čukstus mēs reizēm varam to sadzirdēt un vēl biežāk sajust. Visbiežāk mēs enerģiju sajūtam neapzināti, bez jebkāda materiāla pierādījuma, ka tā ir šeit. Domas, emocijas un dzīves spēks visos dzīvības veidos ir šīs enerģijas izpausmes formas.
Tā izpaužas kā spēja radīt, kā izaugsme un pārmaiņas . Iespaidi, priekšstati, nenoteiktas priekšnojautas, ko iegūstam par cilvēkiem un situācijām, ir vēl viena šīs enerģijas izpausmes forma.
Ja jūs kādā vietā jūtat nenosakāmu spriegumu gaisā un izjūtat arī spriegumu ķermenī- tas ir enerģijas sajušanas piedzīvojums.
Enerģija nevar tikt sagrauta, tā var tikt izmainīta un nodota tālāk no viena cilvēka otram, uz citām lietām un uz citu avotu. Lai gan enerģija ir bezveidīga, tā pieņem tādu formu, kādā tā plūst un kādā mājo visās citās lietās: smilšu graudā, putnā, akmenī, okeāna vilnī. Dzīvas būtnes izstaro sarežģītākas vibrācijas, nedzīvu būtņu vibrācijas ir vienkāršākas. Šī enerģija ir kā magnēts, kas var piesaistīt līdzīgās un atgrūst atšķirīgās enerģijas.
Daudzas no mūsu reakcijām uz cilvēkiem un apstākļiem pamatojas uz mūsu zemapziņas reakcijām uz viņu enerģijām.
Mēs intuitīvi saskaņojam sevi ar tās situācijas enerģiju, kurā nokļūstam, lai pieņemtu lēmumu, kā rīkoties.
Uzmanīgi meditējot un praktizējot mēs varam iemācīties sajust enerģiju citās dzīvās būtnēs un sevī pašā. Mēs varam kļūt arī daudz jutīgāki un zinošāki par to, kā uz mums iedarbojas dažādi enerģijas veidi. Piemēram, ja apkārt ir daudz dažādu enerģijas veidu, viens cilvēks būs nokaitināts un uzbudināts, kamēr cits jutīsies iztukšots un noguris.
Daļa cilvēku jūt, ka spēj kontrolēt šīs enerģijas, bet daļa sajūt to kā nezināmu spēku, kas iedarbojas uz visām lietām. Enerģija piedalās visās norisēs, dzimšanā, nāvē, augšanā, kustībā un klusumā. Pastāv uzskats, ka visām dzīvām būtnēm ir vienots enerģijas avots un tas ir mūsu dzīves spēks. Neatkarīgi no ticības ir vērts izpētīt, kādu lomu enerģija spēlē mūsu dzīvē, lai pilnīgāk spētu to saprast.