Atceros, kā senus gadus atpakaļ vidusskolā klases audzinātājs uzdeva visnotaļ retorisku jautājumu ja cilvēks ir aktīvs, enerģisks, mērķtiecīgs, spēcīgs, čakls, uzņēmīgs, vai viņš ir labs cilvēks?Neatceros, kāda polemika toreiz izraisījās, taču skaidrs ir tas, ka cilvēka labumu nosaka visu šo īpašību pielikšanas virziens. Ja virziens ir pozitīvs (atkāpe: protams, te var sākt gari un plaši runāt, kas tad ir pozitīvs virziens un kas ir negatīvs, taču šāda iztirzāšana šoreiz nebūs īsti vietā un gan jau katrs tāpat saprot, par ko iet runa), uzskaitītās īpašības nes daudz laba sabiedrībai; ja virziens ir negatīvs, īpašības kļūst par ieroci ļaunuma rokās.
Līdzīgi ir ar enerģiju. Ar to var rīkoties dažādi un tikai labās rokās nokļuvusi, tā kļūst par patiesu svētību. Un par to būs šis nelielais pārdomu rakstiņš.
Ir zināmi daudz un dažādi vingrinājumi, prakses, kas ļauj palielināt cilvēka enerģētisko potenciālu, kas ļauj just, vadīt un pārvaldīt dažādas enerģijas (enerģija gan pamatā ir viena, taču tā ap mums un mūsos izpaužas dažādos aspektos). Šeit parādās draudi. Papildus enerģija, papildus spēja ar enerģijām manipulēt, kas nokļuvusi rokās cilvēkam ar uzblīdušu ego, kļūst par patiesu indi, kas nodara ļaunumu gan cilvēkam pašam, gan līdzcilvēkiem, gan sabiedrībai.
Pāris piemēri, noskatīti no dzīves vai izlasīti starp rindām presē.
Atzīšos, neko nezinu, cik ir reiki pakāpes un kāda ir šo pakāpju piešķiršanas kārtība (lūdzu, saprotiet pareizi šis piemērs nekādi nav vērsts pret reiki kā tādu; galu galā, kustībā darbojas daudzi patiešām lieliski cilvēki), taču, piemēram, ja kāds iekšēju kompleksu nomākts varaskārs indivīds pāris gadu laika spēj iegūt (nopirkt?) meistara pakāpi, notiek divas lietas:
1) iegūtais meistara grāds (vai trešās, ceturtās pakāpes goda nosaukums nav svarīgi, būtisks te ir dalījums pa pakāpieniem un atrašanās augstāk) uzblīdušo ego uzblīdina vēl vairāk;
2) iegūtā spēja kaut ko darīt ar enerģijām kombinācijā ar pirmo punktu tiek postoši (protams, visticamāk, neapzināti!) likta lietā attiecībā uz līdzcilvēkiem.
Bedre, ko cilvēks šādi rok pats sev, ir dziļa un pamatīga. Esamības likumi strādā precīzi un tagadne veido mūsu nākotni.
Otrs pārdomu piemērs, izlasīts nupat iznākušajā žurnālā Zintnieks. Andris Ansis Špats rakstā Rīkstnieku savienība atskaitās dalās ar novērojumiem Rīkstnieku un zintnieku brālības ārkārtas sapulcē. Runa iet par valdi un tās darbību.
Ja man ir jāatbild, ar ko asociējas vārds zintnieks vai zintnieku brālība, iztēle tūlītēji sniedz senlatvisku ļoti gaišu, viedu vīru un sievu kopumu. Ikviens no tiem ir atvērts pasaulei, atvērts dabai, atvērts mīlestībai, atvērts cilvēcei. Atvērts dabas spēkiem un spēj [kaut kādā mērā] pārvaldīt tos. Kas notiek, ja šādas spējas nonāk, sauksim to tā, viedumā nenobriedušu cilvēku (atvainojos par tik izplūduša apzīmējuma lietošanu, taču ego uzblīdumam mērvienības nav radītas ) rokās?
Atbildi atradīs katrs lasītājs pats. Šajā gadījumā vēlējos uzsvērt, ka, spriežot pēc raksta, acīmredzot zintnieku brālību vada viedumā nenobrieduši cilvēki. Vismaz es pats kā līdzīgi viedumā nenobriedis to tā saskatu.
Esamība ir radījusi zināmus aizsargmehānismus, lai enerģiju palielināšanās nenokļūst cilvēka rokās priekšlaicīgi. Tikai tad, kad cilvēks ir gatavs, harmoniska transformācija rada pieeju papildus enerģijām. Tas notiek tieši proporcionāli ego samazināšanās lielumam. Garīgo kustību iniciācijas pakāpes pašas par sevi nav sliktas, ja māceklis katras pakāpes laikā piedzīvo attiecīgu transformāciju un gatavību nākošai pakāpei. To nosaka Skolotājs, kurš REDZ un var lietas izvērtēt. Īpaši nepraktizējošu cilvēku gadījumā evolūcijas gaitā notikumus regulē pati Esamība.
Ja notiek praktizēšana enerģijas palielināšanai bez pārējā konteksta, labi iecerētās lietas pārvēršas indē. Tas pats attiecas arī uz mantotām vai iedzimtām spējām. Ego nav konkurentu cilpu izlikšanas izsmalcinātībā. Kārdinājumus kaut ko dabūt, pateicoties jauniegūtajai varēšanai var sastapt ik uz soļa. Atcerēsimies, kā bībelē tika kārdināts Kristus. Varbūt šeit rakstā tiek runāts par mazākiem mērogiem un uzreiz tik nesaredzamām izpausmēm, taču principi ir un paliek tie paši. Un cilvēkam vienmēr ir dota iespēja izvēlēties virzienu. Ego ir tas, kurš mēdz sagrozīt kompasu. Ego ir otrās, nē, trešās, nē, ceturtās, nē, piektās pakāpes kompasa sagrozītājs! Nē! Meistars kompasa sagrozīšanā! Nē! Nopelniem Bagātais Kompasa Sagrozītājs!
P.S. Tam tā nevajadzētu notikt, taču ja nu kāds lasītājs, rakstu lasot, pēkšņi sajūtas kaut kādā mērā aizskarts, tā ir pirmā pazīme, ka kaut kas nav kārtībā ar kompasa regulāciju.