Svētdien, 20. martā, pulksten 12.00 Jūrmalā, Dubultos, ikviens tiek laipni aicināts uz Lieldienu – Zemes, Saules un Ūdens svētkiem Pasaku mājā “Undīne”. Piedalās avangarda folkloras grupa “Asni”, LU folkloras grupa “Dandari” un Dienvidindijas deju grupa “Bharatnatjam”, Druvienas folkloras grupa “Pērlis” un dziedošā Vītolu ģimene, folkloras kopa “Laukam pāri” un “Silavoti”, Jūrmalas tautas tradīciju kopas “Skantce” un “Mare”, postfolkloras grupa “Baobabs”, sadziedāšanās grupa “Rezonanse”, apvienības “Ekociemats” un biedrības “Uz viļņa” radošās darbnīcas – keramika, ādas apstrāde, dekupāža, citi rokdarbi, deviņkoku uguns iekuršana, trejdeviņu zāļu tējas vārīšana no avota ūdens, putnu dzīšanas rotaļas, bultu šaušana, šūpošanās un sadziedāšanās.

Līdzi jāņempriecīgi un raibi sakrāsotas olas, diedzēti graudi, izplaucēti pūpolzari, rakstītas jostas, krāsaini tērpi, saulainas dziesmas…

Demokrātiskā sabiedrībā ir daudz un dažādas iespējas radoši izpausties – līdzās var pastāvēt akadēmiski, reliģiski, filosofiski, formāli un neformāli uzskati par valsti un sociālo taisnīgumu, bet saule un zeme visiem ir viena, un to savstarpējo attiecību ritms dod dzīvības spēku un iedvesmu visiem. Tāpēc aicinām šajos svētkos visus labas gribas cilvēkus uz iekšēju piedošanas un izlīdzināšanās rituālu – nolikt malā sīko, nebūtisko, atšķirīgo un savās domās, vārdos, darbos ar mīlestību pieskarties Latvijas Zemei.

Mitoloģijā pavasara vienādības – Lieldienas – ir īpašs brīdis, kad Saule atbrīvo ledus kristālā paslēpto dzīvo, strukturēto ūdeni – seno pasaku un sapņu laiku Pūķa dvēseli, kura, atbrīvojusies no visa vecā, liekā un negatīvā, sajūtot gaisā neievākta medus smaržu no vēl neuzplaukušām rozēm, pamet vēlmju, kaislību un acumirkļa ilūziju zemi, lai savu spārnu vējā celtos augstāk, tuvāk mūžīgās gaismas un bezgalīgo ideju okeānam.

Vairāk nekā 300 gadus pēc Kristus viņa mācekļi turpināja pavasara vienādībās svinēt sava skolotāja dzimšanu.

Astronomiskā pavasara sākums, kad Saule, savā ekliptikas ceļā, šķērsojot debess ekvatoru, iziet cauri pavasara ekvinokcijas punktam, visos laikos ir bijuši un joprojām ir svētki visām pasaules tautām.

Latvijas ģeogrāfiskajos platuma grādos šie svētki ir arī signāls, ka pienācis pēdējais brīdis sagatavoties pavasara lauku un zemes darbiem. Siltums, gaisma, prieks ar katru saules staru ienāk mūsos. Savas zemes saimniekiem pēc garas ziemas atkal būs iespēja pieskarties zemei, aprunāties ar to un sajust daudzās redzamās un neredzamās saites starp Zemes māti un cilvēkiem. Latvijai un visiem būtu labāk, ja mums būtu vairāk ilgtermiņā domājošu savas zemes saimnieku.

Globālās pārmaiņas ir veicinājušas arī labo – Latvijā ir visstraujākais bioloģisko saimniecību skaita pieaugums Eiropā. Pašlaik ir četri tūkstoši bioloģisko saimniecību. Un tie ir tikai sertificētie, kam pieticis neatlaidības izpildīt oficiālās prasības.
Veselīga un ekoloģiska pārtika 21. gadsimtā ir pieprasīta visur pasaulē. Cilvēkiem, kas mīl savu zemi, nebaidās no grūtībām un atbildības, dzīve laukos varētu būt iespēja izdzīvot un nepamest valsti pavisam. Pasaules vēsturē ir daudz piemēru, kur veiksmīgi fiziķi, ķīmiķi, uzņēmēji spēku un darba rūdījumu saņēmuši vienkāršajā, bet iedvesmojošajā lauku saimniecības dzīves ritmā.

Arī pārtikušiem un nodrošinātiem cilvēkiem darbs ar zemi sniedz dvēseles mieru, prieka un piepildījuma sajūtu. Būtu labi, ja pavasara iestāšanās svētki būtu arī cilvēciskas saprašanās un veiksmīgas sadarbošanās svētki. Valsts varam būt arī paši!

Viens no iespējamiem risinājumiem ir ekociematu ideja. Laikā, kad pasaulē brūk naudas sistēma, šai idejai ir ne tikai ētisks, bet arī ekonomisks un sociāls raksturs. Pilsētnieki, kuru rīcībā nav pietiekamu praktisko iemaņu un citu nepieciešamo resursu, lai dibinātu individuālo saimniecību, bet ir vēlme grāmatās izlasīto par eko būvniecību, alternatīvo enerģiju, bioloģisko lauksaimniecību pārbaudīt praksē, apvienojas domubiedru grupās, rīko talkas un vasaras nometnes, kuru laikā mācās dažādus noderīgus amatus, strādā lauku darbus, izaudzē savai lietošanai nepieciešamo pārtiku.

Ja viena vai otra oficiāla institūcija ir izsmēlusi savu uzticības limitu, tad mēs taču varam uzticēties viens otram un saviem tuvākajiem kaimiņiem. Stiprie palīdzēs vājajiem, gudrie un veiksmīgie – mazāk gudriem. Pat tie, kam iet grūti, var palīdzēt citiem kaut vai ar to, ka saglabā ticību labā iespējamībai un turpina meklēt jaunus risinājumus.

Ekociemats – tā ir vēl viena laba iespēja uzņemties atbildību pašam par savu dzīvi. Vēl pagājušajā gadā Latvijā bija tikai pieci vai seši šādi ekociemati, šogad – jau vairāk nekā desmit.

Pasaku mājā “Undīne” sestdienās notiek ekociematu entuziastu tikšanās, informācijas apmaiņa, kursi un nodarbības. Jau tūlīt pēc Lieldienām varam piedāvāt bez maksas saņemt zemi mūža lietošanā, tehnisku un finansiālu palīdzību tās labiekārtošanā un apstrādāšanā.

Katra darbība ietekmē arī citus. Līdzīgie pievelkas. Savienojot spēkus, iespējas pieaug. Tiem, kas domā līdzīgi, pavasara saulgrieži ir īstais laiks, lai sāktu griezt savu dzīvi mūžīgo ritmu virzienā. Dievs, Daba, Darbs virzienā. “Valsts sevī” virzienā.
Jau rudenī iespējami pirmie neatkarības augļi.

Apaļš kā pūpols, vesels kā pūpols!