Izveidojoties saiknei starp personību un Dvēseli, iekšējas gaismas, enerģijas, prieka un aktīvas darbības spēka straumes, atnes brīnišķīgu atbrīvotības izjūtu.
Agrākie simptomi, iekšējā cīņa, ciešanas, neirozes, bezmiegs un fiziskie satricinājumi var pazust, un bieži vien tik strauji, ka ir skaidrs – tam visam nebija materiālas dabas cēloņu, bet gan dvēseliskās ciešanas. Šajos gadījumos Dvēseles garīgā atmoda, vārda pilnā nozīmē, ir dziedniece.

Tomēr, ne vienmēr atmoda norit tik vienkārši un harmoniski. Tā var izsaukt arī sarežģījumus, traucējumus un dažādas novirzes. Visbiežāk tas attiecas uz cilvēkiem, kuru prāts nav pilnīgi līdzsvarots, emocionālā dzīve ir pārāk eksaltēta, nervu sistēma – pārāk jūtīga, lai spētu bez problēmām izturēt dvēselisko enerģiju pastiprināšanos.

Kad apziņa ir pārāk vāja vai arī nesagatavota garīgās gaismas izturēšanai, un ja viņā mīt nosliece uz augstprātību un egocentrismu, iekšējie notikumi var tikt nepareizi iztulkoti.

Notiek tā saucamā līmeņu pārbīde, relatīvais tiek pārnests uz absolūto, personīgā sfēra – uz Dvēseles pasauli. Šajos gadījumos garīgais spēks var novest pie personīgā “Es” pārspīlēšanas, piemēram, cilvēks var pavisam mierīgi apgalvot, ka viņš ir Mesija. No parastā medicīniskā viedokļa, šim cilvēkam vajadzētu noteikt diagnozi , lielummānijas gadījums, psihiska saslimšana, utt.

Patiesībā šādi formulējumi ir tikai aprakstoši, no tiem mēs nevaram uzzināt par garīgās slimības patiesajiem cēloņiem. Tomēr mums ir ļoti svarīgi zināt, vai aiz šī slimnieka idejām nav dziļāki psiholoģiski iemesli. Mēs zinām, ka savas Dvēseles sajušanu un uztveri un tās iekšējā vienotība ar cilvēka personību, izsauc viņā fantastiskas sajūtas, saplūšanu ar Dievišķo Dabu un vienotību ar To.

Daudzās mācībās mēs rodam tam apstiprinājumu. Bībelē tas ir izteikts tieši un skaidri: “Vai jūs zināt, ka jūs esat dievi?” Svētlaimīgais Augustīns saka: “Kad cilvēka Dvēsele mīl, Viņa kļūst līdzīga tam, kuru mīl.

Kad Viņa mīl uz zemes pastāvošo, Viņa tuvinās zemei, bet kad Viņa mīl Dievu, vai Viņa nekļūst par Dievu?”.

Visspēcīgāk cilvēka Dvēseles identitāte ar Augstāko Dvēseli apliecināta un izteikta Vēdantas filozofijā.

Lai kā mēs arī neuztvertu šīs attiecības, starp individuālo un universālo – kā pilnīgu identitāti vai kā līdzību, kā piederību vai kā vienotību – tomēr gan teorijā, gan praksē mums ir jāizjūt nesamērojamo distance, starp Dvēseli Viņas tīrajā būtībā un vienkāršu personību.

Pirmā ir pamats, centrs, esamība; otrais – mūsu mazais “es”, mūsu ikdienišķā apziņa. Šo atšķirību neievērošanu noved pie bīstamām sekām. Tas ļauj izprast augstāk aprakstītos dvēseliskos traucējumus, sevis izcelšanu un dievišķīguma piedēvēšanu sev tik galējā formā.

Cilvēku, kuri ir krituši par upuri līdzīgām ilūzijām, maldi ir radušies no tā, ka viņi pieraksta savam pārejošajam “Es” Augstākās Dvēseles īpašības un spējas.

Līdzīgu lielummānijas gadījumu izpratne, var sniegt vērtīgus norādījumus ārstēšanai: ir pilnīgi bezjēdzīgi mēģināt pierādīt slimniekam, ka viņš kļūdās, ka viņam nav taisnība , ironizēt un smieties par viņu. Tas viss var tikai viņu sakaitināt un uztraukt. Ieteicamāka ir pavisam cita rīcība, atzīt realitāti, kas ir viņa idejās, un pēc tam pacietīgi jāizskaidrot slimniekam viņa maldus.

Citos gadījumos Dvēseles garīgā atmoda un tai paralēli noritošā iekšējā apgaismība var izsaukt emocionālu pārslodzi, kas var izpausties vētrainu un nesakarīgu, murgainu kliedzienu, raudu, dziedāšanas un satrauktu darbību veidā.

Daži spēcīga rakstura cilvēki, iekšējā pacēluma rezultātā, ko izsauc Dvēseles atmoda, var pasludināt sevi par praviešiem, mesijām un reformatoriem. Viņi vada visdažādākās kustības, dibina sektas, kas izceļas ar fanātismu un izteiktu velmi visus pievērst savai ticībai.

Daudziem cilvēkiem, pašu Dvēseles garīgās transcendentālās un dievišķās puses atklāsmes un personības pārveidošanās rezultātā, rodas tendence pilnīgi identificēties ar savu garīgo dabu. Šādu stāvokli var sasniegt tikai ilga un gara savas personības pārtapšanas ceļa rezultātā. Tas neizdodas uzreiz un no šejienes rodas depresīvie stāvokļi, līdz pat izmisumam un tieksmei sevi iznīcināt.

Dažiem cilvēkiem, ar attiecīgu novirzi, iekšējo atmodu var pavadīt dažāda veida paranormālas parādības. Viņi redz augstas, eņģeļiem līdzīgas būtnes, dzird balsis, kuras viņu uzrunā vai arī izjūt tieksmi nodarboties ar automātisko rakstīšanu.

Šādā veidā iegūto ziņojumu būtība var būt ļoti daydzveidīga. Katru gadījumu nepieciešams pārbaudīt individuāli un izanalizēt ar skaidru prātu, bet bez iepriekšpieņemta nolieguma, kā arī bez pietātes, ko varētu iedvest informācijas avota neparastums. Ar ļoti lielu piesardzību jāizturas pret tādiem ziņojumiem, kas satur tiešas pavēles un pieprasa aklu pakļaušanos, kā arī pret tiem, kuros tiek cildināts informācijas saņēmējs, jo patiesi garīgie Skolotāji nekad nelieto tādus paņēmienus.

Vēl jāatzīmēē, ka neatkarīgi no tā, cik zīmīgi ir saņemtie ziņojumi, tie tomēr kaitē veselībai, jo nevar neizsist no līdzsvara prātu un jūtas.