VELTOT UZMANĪBU
Lai sāktu attīstīt intuīciju, cilvēkam jāvelta tai uzmanība (Assagioli, 1965; Clark, 1973; Cohn, 1968).
Uzmanība baro enerģiju, lai funkcionētu sasniedzot uzmanības koncentrēšanos. Tas var prasīt iepriekšējus bloku noņemšanas soļus. Daži bloki nāk no kultūras apstākļiem Rietumos, kuros intuīcija ir noliegta un vispārņemts teikt, ka tā piemīt tikai sievietēm vai tiek uzskatīts, ka intuīcija ir pakļauta zinātnei saprātam. Lasīšana par intuīciju ir vērtīga dažu koncepcijas pārpratumu labošanai un paša cilvēka intuitīvās varēšanas pieredzes uzkrāšana ir labs pamudinājums vai stimuls, lai tālāk nodotos intuīcijas attīstīšanai. Darbs ar partneri vai grupu ir vērtīgs, tā kā šeit ir tūlītēja atbilde kā iepriekšēju iespaidu akurātība. Iesākumam noderīgs būtu šāds vingrinājums:Vingrinājums: Intuitīvs novērojums.
Nolūks: Sākot orientāciju uz iekšējo zināšanu meklēšanu un demonstrēt to, ka katram cilvēkam piemīt intuitīvas spējas.
Sagatavošanās: Ideāli būtu, ja klases dalībnieki nedaudz sagatavotos. Vingrinājums būtu jāveic pirms klases dalībnieki, satuvināšanās procesā, nav vēl labi iepazinuši viens otru.
1) Izdaliet 8,5×11 izmēra lapiņas ar piezīmēm – spirituāls, mentāls, emocionāls un fizisks, kas uzrakstītas lapiņas kreisajā pusē. Zem katra vārda atstājiet 2,5 collas brīvu vietu,- tā lai lapa patiesībā būtu sadalīta horizontāli kvadrātos ar tukšu laukumu zem katra vārda.
2) Pasakiet klases dalībniekiem, ka viņiem būs vienam otru intuitīvi jānovērtē. Intuīcija tiek definēta kā iekšēja zināšana. Tiek dotas dažas detaļas un dalībniekiem palūdz, lai tie mēģinātu tik labi, cik vien spēj. Nedaudz laika tiek atvēlēts jautājumiem vai iebildumiem.
3) Dalībniekus uzaicina izvēlēties sev partneri un sasēsties pa pāriem, klusumā vērojot vienam otru. Vienam no partneriem jābūt pirmajam novērtētājam. Tam, kuru novērtē, mierīgi jāsēž.
4) Novērtētajiem iesaka brīdi relaksēties, īsu brīdi ieskatīties partnerim acīs, tad pierakstīt visu, kas ienāk prātā par viņa personas fizisko dzīvi, emocijām, utt.
Novērotājiem iesaka rīkoties tā it kā tie varētu zināt visu par otru personu. Novērotājiem derētu aizvērt acis, lai labāk kontaktētos ar savu iekšējo es, ja tie to izvēlētos. Viņiem pasaka, ka tiek dotas tikai desmit minūtes laika.
Katra dalībnieka pretestībai darbojas pretī, lūdzot tos darīt visu iespējamo, jo pat viens vārds vai simbols, kas rodas vienam par otru katrā aspektā jau ir OK vai labi. Vēl dalībniekiem jāatgādina, ka laiks iztek. Brīdiniet: Tikai piecas minūtes atlikušas un vēl divas minūtes.
5) Desmit minūtēm paejot, novērtētājiem palūdzot nolikt savus papīrus malā, un tad otrs partneris iet cauri tam pašam desmit minūšu procesam.
6) Abiem partneriem tiek dots laiks no desmit līdz piecpadsmit minūtēm, lai tie apspriestu savu uzrakstīto materiālu vienam par otru, un pārbaudītu būtiskākos simbolus vai uztvērumu precizitāti.
7) Tad grupa var apspriest kopumā šo pieredzi.
Komentārs. Lielākajai dalībnieku daļai ir jau zināma pieredze attiecībā uz iekšējās uztveres precizitāti. Vadītājs var paskaidrot, ka uzmanības novēršana uz personas iekšējo pasauli, ir atslēga, un rīkojieties tā it kā zināšanas jau ir tajā, ir ļoti svarīgi. Intuīcijas iemaņas var attīstīt tikai praktizējot.
Dalībniekus iedrošina mēģināt veikt vēl vairākus novērtējuma mēģinājumus kā mājas darbu, un sākt atzīmēt savās dienasgrāmatās savus ikdienas dzīvē darbojošās intuīcijas piemērus.
Šī vingrinājuma paplašināts variants ir uzdot visiem grupas biedriem novērtēt kādu, kurš nav klāt. Cits variants ir izraisīt vairāk simboliskas atbildes ar šādiem jautājumiem: Ja šī persona būtu kāds dzīvnieks, kas tas būtu par dzīvnieku? (Gerard,1972.).
Grupas dalībnieki bieži ir pārsteigti par informācijas precizitāti, ko tie saņem šī vingrinājuma laikā. Kāds vīrietis, kuram tā bija pirmā pieredze intuīcijas vingrinājumos, ziņoja, ka redz zārku pa pusei zemē. Viņa partnere bija dalījusies ar viņu par to, ka viņas vīrs patlaban esot nedziedināmas slimības beigu stadijā.
Kāda sieviete, kura domāja: Mans partneris ir bēdīgs, atvairīja šo domu, tāpēc, ka viņas partneris nelikās nelaimīgs. Vēlāk viņas partneris dalījās ar viņu par to, ka iekšēji viņa apbēdinātība ir saistīta ar problēmām, kas saistīta ar saviem bērniem.
Kāds cits vīrietis iztēlojās savu partneri priecīgi dejojam vienu pašu meža vidū un vēlāk uzzināja, ka šī partnere faktiski dzīvo savrupu dzīvi daudzus gadus, kādā nelielā kopienā kalnos, tas bija dzīves stils, kurš tai patika.
Tā intuitīvā attīstība sākas ar skatīšanos savā iekšienē ieraduma kultivēšanu, intuīcijas studēšanu un intuitīvās pieredzes pierakstīšanu žurnālā/dienasgrāmatā. Kopā ar šo, spēja sakopt prāta uzmanību iekšēji, var tikt attīstīta ar regulāras meditēšanas praktizēšanu. Lieliska iesākuma meditēšanas forma ir dis-identificēšanās un pašidentificēšanās (Assagioli,1965).
Tā ir meditatīva iemaņa, lai nomierinātos un dis-identificētos no visa personiskās apziņas satura, kas ir priekšnoteikums tālākai intuitīvai attīstībai.
Sprirituālā intuīcija var būt pieejama tiem indivīdiem, kuri ir apguvuši pašdisciplīnu, lai attīstītu specifiskas meditatīvas iemaņas. Tā kā spirituālā intuīcija nevar tik definēta savā būtībā, tai jātiek piedzīvotai tieši vai jātiek saprastai ar apceri.
Šajā sakarā ir derīgi meditēt reflektīvi uz noteiktiem atslēgas vārdiem, kuri ir saistīti ar augstāko intuitīvās funkcijas izpausmi. Reflektīvās meditācijas tehnikas ir aplūkojuši Eastcott (1969.) un Assagioli (1973.), un tālāk šajā sarakstā ir aprakstīta specifiska reflektīvās meditācijas forma. Sekojošie vārdi katrs varētu kalpot kā atslēga šī fenomena dziļākai izpratnei.
UNIVERSITĀTE – TRANSCENDENCE PLANĒTU APZIŅA.
Patiesas intuīcijas nāk no ārpus personiskas vai individualizētas apziņas. Radīšanas aktā (In The Act of Creation) (1964.), Koestlers norāda uz biežu jaunizgudrojumu un zinātnisku atklājumu parādīšanos vienlaikus vairākās pasaules daļās caur neatkarīgiem pētniekiem. Viņš runā, ka cilvēce ir nobriedusi šādam jauninājumam, līdz ar radošu indivīdu vai grupu, kam ir atbilstošas spējas vai dotības.
Šāds atklājums virza cilvēci uz priekšu. Radošie indivīdi acīmredzot nonāk ārpus ego apziņas un pat individuālā es pats apziņas uz universālāku prāta apziņas līmeni.
Indivīds ir apzinājies cilvēces atvēršanās evolucionējošo procesu un ir kļuvis par šīs atvēršanās izaugsmes līdzekli. Šī spēja tieši (vai nepastarpināti) pieredzēt apziņas transcendentālos stāvokļus ir dokumentēta mistiķu un svēto personīgos rakstos dažādos laikmetos un dažādās kultūrās, kā arī to ir aprakstījuši tādi moderni pētnieki kā Bucke (1951.), Clarke (1973.), Gerard (1972.), James (1902.) un Maslove (1971.). Tādā veidā, kļūstot par intuitīviem līdzekļiem, kas spējīgi aiziet aiz kultūras nosacītiem apziņas stāvokļiem, lai pieredzētu tiešu (vai nepastarpinātu) īstenības zināšanu vai realitāti, kurai ir pārpersonīga pielietošana.
ATKLĀSME-APGAISMĪBA- ATKLĀJUMS.
Indivīds pieredz intuīciju kā neatvērtu un neatklātu. Kāds ieskatās dziļi sevī un atnes atpakaļ individualizētai sapratnei ieskatu, ideju, kura acīmredzot ir sasniedzama arī citiem.
Jaunā ideja ir atsegta individualizētā prāta, kuru apgaismo intuitīvās apziņas gaisma. Iespējams, ka cilvēka evolūcija ir tās matērijas atklāšana, kas jau eksistē kolektīvā zemapziņā, kā cilvēces potenciāls. Tas, kas bija ārpus mūsu uztveres spējām pirms gadu simteņiem, šodien ir ikdienas parādība. Tas, kas šodien nav iespējams un šķiet brīnums, rītdien jau var kļūt par ikdienišķu parādību.
Mūsu fiziskās telpas izpēte ir novedusi pie paplašinātām robežām, atklājot to, kas jau tur bijis sen, pie 18.gadsimta Amerikas Rietumiem un Mēness otras puses.
Cilvēka paša iekšējo telpu izpēte ir novedusi pie tā atklāšanas, kas ir bijis iekšienē esošs: LSD eksperiments 20.gadsimtā (Leary, Metzner, un Alpert, 1964.) noveda pie Tibetā daudzus gadus atpakaļ dokumentētām pieredzēm pie to atkal atklāšanas vai atklāšanas no jauna.
Modernās fizikas atklājumi noveda pie tādas tehnoloģijas ievešanas, kas atbrīvoja atomā eksistējošo iekšējo spēku, kurš taču tur jau bija visu laiku, taču vēl nezināms cilvēka apziņai, kamēr Einšteins to atklāja. Intuīcija tās augstākajā formā, cilvēces apziņas robežu paplašināšana atklāj idejas, kuras veicina mūsu, kā planētu grupas izaugsmi.
Garīgās intuīcijas attīstība ar psihosontēzes palīdzību, I DAĻA