Druīda trīs derības:
Pielūdz to, kas tev svēts Dievu, Dievieti vai Dievus.
Nevienam nekaitē bez iemesla.
Vienmēr un visur uzvedies piedienīgi.
Druīda divi likumi:
Katrs izlemj pats par sevi.
Tiesības izlemt patstāvīgi ir svētas.
Šie likumi un derības ir nemaināmi un neapspriežami.
Būtība ir skaidra. Vārdiem ir tikai tieša nozīme. Izmainīt vārdus nozīmē melot pašam sev. Melot ir aizliegts.
Druīdam ir jāsargā Likums. Dzīvs ir Likums, kodeksa burti ir miruši.
Mācība tiek nodota no viena otram. Tā termiņš sešpadsmit gadu. Labāk viens redzams piemērs, nevis desmit tūkstošu vārdu.
Klausīties arī ir māksla, pie tam lielākā no visām.
Saņemt Mieru bezgalīgs un neapturams saprāta darbs. Uztvert vismaz nelielu tā daļu ir dižs sasniegums.
Dzīves jēgu slēpj tajā dzīvojošo ēnas. Redzēt to, kas noslēpts ēnā nozīmē redzēt pašam sevi.
Veic piecdesmit soļu no tiem četrdesmit deviņi ir vingrinājumi un tikai viens zināšanas.
Apgaismība? Kur tā ir? Iekšienē? Ārpusē? Redzēsim.
Druīdam ir atmērīti astoņdesmit, nevis divdesmit cilvēka dzīves gadi.
Atcerieties, ka senajā Skaitīšanas sistēmā nebija nulles.
Redzēt, uztvert, ticēt, zināt.
Just, uztvert, zināt, ticēt.
Veselais kā daļa, daļa kā veselais.
Daļa – kā viens, summa kā viens.
Nesaprotošām acīm nav redzams ne tas, kas ārpusē, ne tas, kas iekšpusē.
Redzēt iekšpusē, redzēt ārpusē.
Dzīve ir pilna,
Dzīve ir mīļa,
Just, Zināt, Saprast.
Dižais laiks,
Laiks plūst,
Virs mums,
Zem mums.
Māte dzīvo,
Bērns spēlējas,
Viņa acīs
Jauna diena.
Tumsa nemelo,
Nav bīstamas
Maiga
Zibens
Krāsas.
Katram ir tiesības kļūdīties vienīgi tad, ja tu neesi neprāta apņemts vai neesi kļuvis pietiekami vīrišķīgs.
Lai kļūtu par druīdu, nepieciešams vismaz 16 gadu. Un ne vairāk par mūžību.
Šo sešpadsmit gadu laikā jāveic piecdesmit soļi.
Trīs gadi ir doti pirmajiem desmit soļiem. Pirmajos trijos gados nav nekādu pienākumu un var noiet no Ceļa nenodarot sev nekādu kaitējumu. Bet ne pēc devītā soļa.
RACIONĀLAIS
Katrā mūsos ikvienā cilvēkā ir ielikta dievišķā dzirksts. Katram mums ir savs ceļš, katrs no mums nav līdzīgs otram, katrs pasauli redz savām acīm. Katra mūsu pieredze ir unikāla un neatkārtojama.
Katra mūsu atmiņā ir slēgta pieredze. Tajā balstās visas mūsu fiziskās un psiholoģiskās reakcijas jebkuros apstākļos.
Mūsu visdziļākās atmiņas, kuras daudzi no mums neapzinās, ir par atrašanos mātes dzemdē, piedzimšanu un pirmajiem sešiem dzīves mēnešiem. Lielākajai daļai no mums šīs atmiņas ir negatīvas.
Diemžēl Visuma panacejas nav. Cilvēcei nav tādu zāļu, kuras dotu noteiktus un skaidrus rezultātus.
Mūsdienu pasaule ir paradoksāls zinātnisku mācību maisījums. Tās nemitīgi attīstās un sajaucas viena ar otru. Medicīna, psīholoģija, fizika, ķīmija tās visas mainās.
Šodienas patiesība rītdienas meli.
Un pat mūsu pasaule pastāvīgi mainās kā gan mēs varam pārvaldīt savu dzīvi?
Aklam traukties pa Iekšējo Ceļu bez noteikta mērķa ir ļoti bīstami. Kā sajaukt kārtību, neko nedodot pretī. Tiekties uz pārmaiņām tikai pašu pārmaiņu dēļ? Apstājieties!
To, kurš seko aklai ticībai, sagaida pašiznīcināšanās.
Paredzēt var tikai astoņdesmit procentus. Nekas nav pilnīgs.