Visas cilvēka domas pāriet attīstībā ārējā pasaulē, kur tās kļūst par aktīvām būtnēm, pateicoties cilvēka radītajām asociācijām. Tā tas izskatās, kad doma savienojas ar elementu, tas ir, ar pussaprātīgu Dabas Spēku.

Doma lielāku vai mazāku laika periodu pārdzīvo kā aktīvs, saprātīgs radījums, kas ir radīts ar cilvēka prātu. Šis laiks ir atkarīgs no tā, ar kādu intensitāti doma tika radīta smadzenēs.Laba doma ir kā aktīvs, labs spēks, slikta – kā ļauns dēmons. Tātad cilvēks nepārtraukti virza domas sev pa priekšu – savas radītās fantāzijas, vēlmes, kaisles un tieksmes.

Šī domu plūsma proporcionāli savai dinamiskajai spriedzei ietekmē citas būtnes, ar kurām tai nākas saskarties. Daudzas mācības šos domu veidojumus sauc par karmu vai arī citādāk. Iesvētītie apzinīgi jauc šīs formas, bet citi cilvēki nepievērš tām vērību.

Dzinējs šiem garīgajiem spēkiem ir griba. Cilvēka spējas nenosaka viņa attieksmi pret labu un sliktu. Attieksmi pret labu un ļaunu nosaka cilvēka gribasspēks. Gadās, ka cilvēki atsakās no sava gribasspēka un paļaujas uz neredzamo pasauli. Neredzamās pasaules vājās ļaunās radības šādā gadījumā cenšas izmantot cilvēku, lai pastiprinātu savas eksistences vārgās izpausmes.

Bieži šie gari šādā veidā iegūst varu tieši pār nesagatavotiem, pašlabuma meklētājiem, kuru motivācija ir ar magijas palīdzību gūt labumu sev.