Trīs neatkarīgās (dēvētas par jaunavām, neskartajām vai nesaistītajām) dievietes grieķu mītoloģija ir medību un Mēness dieviete Artemīda, gudrības un amatu dieviete Atēna un mājas pavarda un tempļu uguns dieve Hestija arī arhetipiskajā psīholiģijā pārstāv neatkarību, aktivitāti, brīvību no ģimenes un dzimtas saitēm. Atēna un Artemīda ir ārpasaulē vērstas, viņas tiecas pēc ārējiem sasniegumiem un panākumiem, turpretī Hestija atspoguļo tiekšanos dzīlēs, iekšējā pasaulē.Šīs trīs dievietes ir dziļāko sieviešu izpausmju iemiesojums, tās ir sievietes, kuºas pilnveido savus talantus, ievēro sabiedriskās intereses, patstāvīgi risina sarežģījumus, tiecas pēc pašizpausmes un panākumiem sabiedrībā vai arī tās, kuºas izvēlas dzīvot apcerīgu dzīvi. Lai par ko arī nerunātu par savu stūrīti, par nepieciešamību dabā justies kā mājās, par labpatiku, kas rodas apgūstot kādas iekārtas darbības pamatus vai par nepieciešamību būt vienatnē, – visos šajos gadījumos ir skaidri redzams kāds no trim neatkarīgās dievietes arhetipiem.
Neatkarīgās dievietes (vai kā tradicionāli viņas dēvē, neskartās dievietes) uzskata par nepieejamām vīriešiem vai pat noslēgtām viņiem, par tādām, kuºas dzīvo pēc saviem sievišķās dabas likumiem un nav saistītas ar vīrišķo. Ja sievieti vada neskartības arhetips, kāda viņas dabas daļa ir neskarta, kas tomēr nebūt nenozīmē, ka viņa saglabājusi jaunavību burtiskā nozīmē.
Jēdziens neskarta nozīmē tīra, cēlsirdīga, neuzpērkama, neaizskarama. Saka neskarts mežs, neskarta zeme, neapstrādāta, dabiska vilna. Tīra eļļa pirmā eļļa, iegūta bez karstās apstrādes, bet vienkārši izspiežot olīvas vai riekstus (tā ir karstu emociju un kaisles neskartas dvēseles līdzība). Tīrs metāls ir cēlmetāls, bez piemaisījumiem piemēram, sudrabs.
Patriarhālā reliģiozā sabiedrībā Artemīda, Atēna un Hestija visdrīzāk ir izņēmums. Visbiežāk viņas bija neprecētas, viņas nekad neviens nenomāca, nesavaldzināja, neizvaroja un nenolaupīja ne vīrišķie dievi, ne arī mirstīgie vīrieši. Viņas palika neskartas. No visiem dieviem, dievietēm un mirstīgajiem vienīgi viņas neļāvās mīlas dievietes Afrodīte valdzinājumam, kas jebkuºu spēja aizraut kaislē, romantiskās jūtās un erotiskā valdzinājumā. Neskartās dievietes neļāvās aklam jūtu valdzinājumam.
Nesaistītās dievietes arhetips
Js sievietes valdošais arhetips ir viena no nesaistītajām dievietēm, Artemīda, Atēna vai Hestija, sieviete ir pašpietiekama, viņa ir vienīgi pati priekš sevis, kā savā grāmatā Sievietes noslēpumi rakstījusi Estere Hardinga, Lielākā viņas dvēseles daļa nepieder nevienam vīrietim. Estere Hardinga raksta: Nesaistītā sieviete pēc savas būtības dara to, ko dara, nevis tāpēc, ka vēlas iepatikties vai kādam pakalpot un arī ne tāpēc, ka viņa vēlētos valdīt pār kādu un sasniegt savus mērķus. Viņa tā rīkojas tikai tādēļ, ka viņai tā šķiet pareizi. Viņa darbība nav saistīta ne ar kādiem priekšnoteikumiem. Viņa var pateikt nē arī tad, kad ērtāk būtu bijis teikt jā. Viņa neļauj apgriezt sev spārnus un var rīkoties šķietami nesaprātīgi. Argumenti, kuri ir tik dabiski un nozīmīgi saistītajām sievietēm (neatkarīgi no tā, vai viņas ir precētas vai arī brīvas), neskartajā sievietēm vienkārši nedarbojas.
Ja sieviete dzīvo vienīgi pati sev, nepieciešamība būt saskaņā ar pašas iekšējām vērtībām mudina viņu darīt to, kas viņu gandarī un kas ir nozīmīgs tieši viņai, neatkarīgi no citu cilvēku viedokļa.
Psiholoģiski nesaistītā dieviete ir dabiska sievietes rakstura daļa, neatkarīga no vīriešu spriedumiem un nesaistīta ar kolektīviem (vīrišķiem pēc savas dziļākās būtības) sociāliem un kulturāliem priekšstatiem par to, kādai īsti nepieciešams būt sievietei. Nesaistītās dievietes arhetips savā būtībā ietver tīru sievišķu esību un tās nozīmību. Šī būtība nav iezīmēta un nav saistīta, jo tā saglabā savu nepieskaramību, izpaužas neatkarīgi un nepakļaujoties vīrietim.
Nesaistītās dievietes arhetips var rosināt sievieti kļūt par feministi. Tas var izpausties kā tiekšanās, kā vēlme darīt ko tādu, ko vēl neviens nav darījis. Šis arhetips var izpausties arī poētiskā, muzikālā vai mākslinieciskā jaunradē sieviete rada mākslas darbus, kuºos skan viņas dziļās dvēseles stīgas un kļūst sajūtama viņas smalkā iekšējā pieredze. Tikpat labi nesaistītās dievietes arhetips izpaužas meditatīvā praksē vai akušieres darbā.
Daudzas sievietes pulcējas kopā un veido dažāda rakstura un satura sieviešu sabiedrības: gan apziņas paplašināšanas sieviešu grupas, dievu pielūgsmes kopienas, sieviešu pašpalīdzības medicīnas centrus, šūšanas pulciņus, – neatkarīgi no tēmas, tie visi ir nesaistītās dievietes arhetipa izpausmju veidi.
Apziņa, kas līdzinās fokusētai gaismai
Katrai no dieviešu arhetipiem, nesaistītajām, saistītajām un alķīmiskajai dievietei, ir atšķirīga apziņa. Nesaistītajām dievietēm piemīt fokusēta apziņa. Sievietes, kurās slēpti Artemīdas, Atēnas vai Hestijas arhetipi, piemīt īpaša spēja koncentrēt uzmanību uz to, kas viņām konkrētajā brīdi ir svarīgs. Viņas spēj pilnībā gremdēties tajā, ko noteiktajā brīdī dara, neņemot vērā visu pārējo, kas nav saistīts ar nosprausto mērķi.
Šī apziņa ir gluži kā noteiktā virzienā vērsts spilgts gaismas stars, kas apspīd tikai vēlamo lietu, tikai to, kas ir viņas uzmanības lokā un visu pārējo atstāj tumsā vai krēslā. Šī apziņa ir kā starmeša gaismas stars. Iespējami sakopotu un koncentrētu, analizējošu apziņu var salīdzināt ar caururbjošu un precīzu lāzera staru, kas atkarībā no spēka un enerģijas rakstura var būt pilnīgi graujošs.
Apziņas koncentrēšana uz kaut ko vienu un noteiktu, aizmirstot par visu pārējo, tai skaitā, arī par miegu un ēšanu, var dot neparastus atklājumus. Sieviete jūt, ka viņā atrodas ierobežotājs, kuºš ļauj darīt vienīgi to, uz ko viņa vērsusi savu prātu. Kad, kā tas raksturīgi Artemīdai un Atēnai, viņa vērš uzmanību uz tuvākiem vai tālākiem mērķiem, šī koncentrēšanās ļauj viņai veiksmīgi sasniegt rezultātus.
Hestijai raksturīgā uzmanības vēršana pašas psihes vai garīgā kodola dzīlēs sievietei ļauj ar šādu spēcīgu arhetipu ilgstoši meditēt nepievēršot uzmanību nekam ārpusē esošam.
Rīcības veidi
Sievietes, kuºas īsteno savas ieceres un tiecas sasniegt savus mērķus, kļūst par brīnišķīgām sportistēm, aktīvām feministēm, politiķēm, jātniecēm vai mūķenēm šie visi ir nesaistīto sieviešu arhetipu spilgtākie izpaušanās veidi. Lai pilnveidotu talantus un tiektos uz nosprausto mērķi, šīs sievietes nereti izvairās no tradicionālajām sieviešu lomām. Viņām dzīvot vīrišķajā pasaulē, nenodot sevi, ir pilnīgi normāli un dabiski un tai pat laikā tas ir milzīgs izaicinājums.
Kā vēsta mītoloģija, katra no nesaistītajām dievietēm ir saskārusies ar šādu izaicinājumu un katra no viņām ir rīkojusies atšķirīgi.
Kad medību dieviete Artemīda pameta Olimpu, viņa dzīvoja savrupi no vīriešiem, bet pavadīja laiku mežonīgā vidē savu nimfu ielenkta. Viņas adaptācijas veids ir izvairīšanās no vīriešiem un viņu ietekmes. Līdzīgi rīkojas mūsdienu feministes. Pie tam Artemīdas tipa sievietes ir ļoti izteiktas individuālistes, vienpates. Viņas labprāt ir vienas un dara tikai to, ko pašas vēlas, to, kas viņām ir nozīmīgs pat negaidot atbalstu ne no vīriešiem ne no citām sievietēm.
Pretēji Artemīdai, gudrības dieviete Atēna iekļāvās vīriešu sabiedrībā kā līdzvērtīga, vai pat pārspēja vīriešus. Viņa bija ļoti laba stratēģe un aukstasinīga karavadone cīņās. Viņas adaptācijas veids atspoguļošanās vīriešos un prasme pārspēt vīriešus tradicionālajās viņu darbības jomās.
Un visbeidzot Hestija, mājas pavarda dieviete, izvēlējās trešo veidu attālināšanos no vīriešiem. Viņa iedziļinājās sevī un kļuva neizteiksmīga, vientuļa un nezināma. Sieviete, kuºa dzīvo kā Hestija, notušē savu sievišķību, lai nepiesaistītu sev nevēlamu vīriešu uzmanību, izvairās no konfliktiem un dzīvo noslēgti. Viņai ļoti nepieciešamas ikdienas pārdomas, kas ir liela daļa viņas dzīves.
Šīs trīs nesaistītās dievietes nenodeva pašas sevi, lai arī kādās attiecībās viņas tika ierautas. Viņas nekad nenomāca un neskāra arī citas dievības, ne arī pašu emocijas vai radu attiecības, ne arī kādas ārējas pārmaiņas.
Šāda noteikta koncentrēšanās sievieti var atraut no pašas emocionālās un instinktīvās dzīves. Viņu neskar citu problēmas, viņa ir attālinājusies no citiem. Viņa ir psiholoģiski nepieejama. Šī sieviete pat nenojauš to, kas ir emocionāla tuvība. Nav pilnīgi nekā, kas viņai būtu tuvs.
Tādējādi šī tipa sievietes dzīvē visbiežāk ir vienas, viņai nav otra. Tomēr, neskatoties uz it kā emocionālo vēsumu, šīs sievietes dzīves laikā spēj garīgi augt un mainīties. Viņa spēj, piemēram, ieraudzīt, ka Hēra var viņai iemācīt veidot radnieciskas attiecības un saistības ar tuviem cilvēkiem, savukārt Dēmetra palīdzēt radīt mātes instinktu. Negaidīta mīlestība var ļaut viņai sajust Afrodītes iespaidu.
Jaunā teorija
Es aprastu Artemīdu, Atēnu un Hestiju kā pozitīvus, aktīvus sieviešu tēlus, taču tas ir pretrunā artadicionālajiem psiholoģijas pieņēmumiem. Atkarībā no tā, kuºa psihoanalītiķa, Z.Froida vai K.G.Junga, teorija tiek ņemta par pamatu, nesaistīto dieviešu arhetipu īpašības uzskata par pataloģiju, simptomiem vai apzināti izpaustu vīrišķo elementu sievietes psīhē. Šādas teorijas būtībā ir sievieti pazemojošas. Daudzas sievietes, iepazinušās ar Z.Froida uzskatiem, var vērtēt sevi kā zaudētājas vai apdalītas tikai tādēļ, ka izvēlējušās karjeru par svarīgāku, nekā ģimenes veidošanu un bērnu radīšanu un audzināšanu. Tās, kuºas par tuvāku pieņem K.G.Junga teoriju, baidās skaļi paust savus uzskatus tikai tādēļ, ka Jungs sieviešu domāšanu vērtēja kā neobjektīvāku salīdzinoši ar vīriešu domāšanu. Froids vairāk sprieda par to, kas sievietēm pietrūkst anatomiski salīdzinot ar vīriešiem, nevis domāja par viņu dvēseli.
Junga attieksme pret sievietēm bija salīdzinoši labvēlīgāka, jo viņš tik ļoti neuzsvēra viņu anatomiskos trūkumus, bet gan uzskatīja, ka sievietēm piemīt apzināta sievišķā būtība un neapzināta vīrišķā animus – daļa. Savukārt vīriešiem, jungaprāt, piemīt apzinātā vīrišķā būtība un sievišķā anima daļa ir neapzināta.
Jungs uzskata, ka sievietes ir subjektīvas, uztverošas, pasīvas, tām piemīt spēja uzņemt un rūpēties. Bet racionālas spējas, garīgums, spēja rīkoties izlēmīgi un bezkaislīgi piemīt tikai u vienīgi vīriešiem. Jungs uzskatīja, ka vīriešiem, atšķirībā no sievietēm, šīs īpašības ir dabas dotas, taču sievietes, ja viņām piemīt šādas spējas un īpašības, ir drīzāk apdalītas un viņām ir kādas grūtības, jo viņas nav vīrieši; ja sievietei piemīt analītisks prāts un spēja domāt, tas vienkārši norāda uz to, ka viņai ir attīstīts animus, kas ir mazāk apzināts, salīdzinājumā ar vīriešu intelektu. Šāds animus drīzāk var būt kaitīgs, iracionāls tā uzskatīja Jungs un viņa sekotāji.
Lai arī Jungs sievietes neuzskata par defektīvām, kā to darīja Froids, tomēr arī viņš pieņēma, ka viņas ir mazāk spējīgas būt radošas, ka viņu uzskati nav tik objektīvi un arī, ka sievietes ir ne tik aktīvas, kā vīrieši. Jungs sievietes uzskatīja par pakļautajām, atkarīgajām no vīriešiem, viņš domāja, ka sievietēm nav savu īpašu vēlmju un nepieciešamību. Vīrietis ir radītājs, sieviete tikai palīgs radīšanas norisē. Jungaprāt, ja sieviete izvēlas vīrišķīgu profesiju, viņa var ļoti kaitēt savai sievišķajai būtībai, animai.
Dieviešu tēli
Pielīdzinot sieviešu dabiskās īpašības dievietēm, sieviete, kuºa vairāk līdzinās gudrajai Atēnai vai cīņaspara pilnajai mērķtiecīgajai Artemīdai, nekā Hērai-sievietei vai Demetrai-mātei, saņem iespēju cienīt sevi kā patstāvīgu personību, darbīgu, bezkaislīgu savos vērtējumos un vērstu uz sasniegumiem. Pretēji Froida diagnozei viņa necieš no vīrišķā kompleksa un neuzskata, ka viņas dzīves pozīciju nosaka animus, un, ka viņa būtu vīrišķīga, kā to gribētu domāt Jungs.
Kad sievietē mostas Atēnas un Artemīdas pirmtēli, tādas sievišķīgas īpašības kā atkarība, uzņēmība (uztveramības līmenī), spēja par kādu gādāt, rūpēties un audzināt, nevar izpausties viņas personībā. Viņai nākas tās attīstīt, lai iemācītos veidot tuvas attiecības, jāiemācās būt saistītai, saņemt un dot mīlestību un rūpes, atbalstīt citu attīstību.
Hestijas nobriedusī tiekšanās pašas dvēseles iekšējās dzīlēs viņu notur emocionāli attālinātu no apkārtējiem. Taču neskatoties uz to, viņa rāmais miers un labvēlība palīdz viņai atbalstīt citus ļaudis un palīdz viņus mācīt. Sieviete, kuºā mīt Hestijas pirmtēls, gluži līdzīgi, kā tad, ja viņā ir daudz kas no Atēnas vai Artemīdas pirmtēliem, ir jāattīsta spējas veidot un uzturēt cilvēcisku tuvību.
Sievietēm, kuºas līdzinās Hērai, Persefonei, Demetrai vai Afrodītei, ir citi uzdevumi. Šie tēli jau dabiski ir vērsti uz tuvām attiecībām un viņas pilnībā atbilst Junga aprakstītajam sievišķajam veidolam. Šādām sievietēm savukārt ir jāattīsta īpašības, kuºas viņām ir mazāk raksturīgas: spējas koncentrēties, pašpārliecība, objektivitāte. Viņu dzīves uzdevums ir attīstīt Atēnas un Artemīdas pirmtēla īpašības.
Vīrišķais animus vai sievišķais pirmtēls
Analizējot sievietes subjektīvos pārdzīvojumus un sapņus, var noskaidrot, kādā pirmtēlā balstās viņas dzīve vīrišķajā animusvai sievišķās dievietes tēlā.
Ja sievietē ir pilnvērtīgi attīstītas Atēnas un Artemīdas īpašības, viņa patiesi var būt skaidri domājoša, pārliecināta, zināt, kas īsti viņai nepieciešams, veiksmīgi darboties. Viņa šīs īpašības uztver kā pilnīgi sievišķas, nevis kā svešo vīrišķo animus, kas it kā darbotos viņas vārdā pretēji pašas vēlmēm.
Vēl viens veids, kā atpazīt Artemīdas un Atēnas pirmtēlus ir sapņu analīze. Nesaistītās Dievietes pirmtēlam raksturīgi pašai izpētīt nezināmu apvidu. Viņa bieži redz sevi sapņa galvenās varones lomā, cīnās ar pretiniekiem, sasniedz kalnu virsotnes, drosmīgi metas svešu zemju izzināšanā vai pat pazemes ceļojumos.
Sapņos ceļojuma vieglums vai sastaptās grūtības norāda attieksmi pret iekšējiem vai ārējiem šķēršļiem, ja radusies vēlme šai pasaulē būt neatkarīgai, darbīgai būtnei. Gluži tāpat kā sapņos, tā arī reālajā dzīvē sieviete jūtas dabiski, ja pati nosaka ceļu. Viņa rīkojas un domā vienīgi pati par sevi.
Ja sievietes pašpārliecība un noturība ir mazattīstīta, sapņos bieži parādās pilnīgi citādi tēli, tiem ir citāds raksturs. Tas var būt nomākts, viegli ievainojams, jūtīgs un ietekmējams cilvēks, neatkarīgi no tā vai tas ir vīrietis vai sieviete. Šī tēla dzimums ir simbols, kuºš palīdz saprast, ar ko esam saskarē, ar vīrišķo (animus) vai sievišķo (nesaistīto dievieti).
Piemēram, ja sieviete, kuºa sapņo, vēl tikai attīsta Atēnas vai Artemīdas īpašības un atrodas savas profesionālās pilnveidošanās sākumposmā, visbiežāk sapņo viņa redz svešu sievieti, kuºas apveidi un izskats ir nenosakāmi. Vēlāk viņas sapņos jau parādās sieviete, kuºa līdzīga pašai.
Ja sapņotājas pavadonis sapņos ir vīrietis vai jauneklis, visdrīzāk viņa saistās ar saistītajām dievietēm vai arī ar Hestiju vai Afrodīti. Šādām sievietēm vīrieši simbolizē darbību, tāpēc vīriešu parādīšanās sapņos norāda uz cīņas sparu kā vīrišķu īpašību.
Ja sievietei nepieciešams koncentrēties un stiprināties garā, lai ieietu vadības vai akadēmiskā mācību iestādē, animus vai viņas rakstura vīrišķais aspekts, kas viņu šādos brīžos atbalsta, sapņos var izpausties kā miglains vīrieša, pusaudža vai jaunekļa tēls, kuºš nonācis bīstamā vietā vai ir apdraudēts. Tad, ja viņa saņēmusi labu novērtējumu vai paaugstinājumu amatā un jūtas pārliecināta par savām spējām, arī sapņos redzamā vide kļūst draudzīgāka un sapņi viņu pavada pazīstami vīrieši vai tādi, kuºi ir pazīstami sapnī.
Jaunā teorija, kuºa ir aprakstīta šai grāmatā, balstās pirmtēlos vai tajos uzvedības un rīcības veidolos, kas radīti balstoties K.G.Junga teorijā. Es nenoliedzu Junga skatījumu uz sievietes pšihloģiju, bet tomēr to nevar attiecināt uz visām sievietēm. Tās grāmatas nodaļas, kuºās būs vēstīts par saistītajām dievietēm un par Afrodīti, vairāk balstās uz Junga skatījumu. Taču nākamajās daļās, kuºas veltītas Artemīdai, Atēnai un Hestijai, es piedāvāju jaunu skatījumu, kuºš ir plašāks nekā Junga skatījums.