Šķiet, ka Jūras Eņģeļi, kā ne reizi vien ir dzirdēti dēvējam delfīni, cilvēkiem šķiet patiesi svētākās būtnes uz zemes. Viņu ķermeņa temperatūra ir tāda pat kā cilvēkiem un, gluži tāpat kā mums, viņiem ir trīskārtīga liesma viņu sirdīs (mēs to tradicionāli laikam dēvējam par trim sildītājiem,tulkot. piez.). Delfīni ir brīnumaini, sirds atvērti dziednieki un kaut kā savādi un pārsteidzoši viņu dvēselē atbalsojas cilvēku ievainojumi un sāpes.
Arī pilnīgi parastiem cilvēkiem satikšanās ar delfīniem ir notikums, ko viņi vēlētos piedzīvot vēl un vēl: Tajā vakarā mēs visi sajutām to, kāds īpašs notikums mūsu cilvēciskajai psīhei, mūsu dvēselei, ir peldēšanās kopā ar delfīniem. Mēs jutāmies kā septītajās debesīs. Pasaule, kura mūs aizskāra, mirdzēja zeltainā gaismā un mēs jutāmies kā sārtas blāzmas ieskauti. Vēlāk, kad mēs gatavojām ēdienu un kopīgi ēdām mūsu vienkāršo azaidu, es pamanīju, cik ļoti laimīgi mēs bijām. Ikdienas darbības tagad bija ieguvušas pilnīgi citu nozīmi, mūsu apziņa un mūsu vibrācijas bija kļuvušas citādas. Jebkas, ko mēs darījām, bija kas pilnīgi cits, tā būtība bija cita. Mēs jutāmies kā iesvētīti, kā saņēmuši neaprakstāmu žēlastību, šādi vēstījumā Delfīnu gudrība tikšanās ar kosmisko Apziņu Ilona Selke apraksta savas jūtas pēc tikšanās ar delfīniem (Ilona Selke: Die Weisheit der Delphine Begegnung mit dem kosmischen Bewusein; Ullstein TB.)
Delfīniem ir tādas dvēseles, kas spēj dziedināt nomāktus cilvēkus.
Delfīnu valodai visā mūsu Saules sistēmā piemīt augstākā frekvence un viņi izplata ap sevi augstākās (smalkākās) enerģētiskās svārstības. Ūdens ļoti viegli vada šo enerģiju, tādēļ enerģētiskā lauka izplešanās notiek milzīgos attālumos. Delfīnu enerģija, līdzīgi kā meditācijas vai citi garīgo ķermeni atveroši vingrinājumi, var paaugstināt cilvēka vibrācijas. Delfīni ir ļoti izteikti individuālisti, taču tai pat laikā viņi dzīvo pulkā, grupā, viņu domāšana ir sociāla, tā sargā un iespaido visas grupas labklājību. Delfīni ārkārtīgi maigi rūpējas, piemēram, par saslimušu sugas brāli. Tieši viņu mīlestība un īpašās rūpes tiek vienmēr salīdzinātas ar cilvēkam raksturīgajām rūpēm un gādību.
Delfīni izplata ap sevi ļoti spēcīgu mīlestības lauku. Viņi ir tik pateicīgs mīlestības instruments, ka var dziedināt nogurdinātu cilvēku izmocītās dvēseles. Turklāt delfīni ir arī ļoti inteliģenti. 20.gadsimta 60-tos gados jūras biologs D.O.Hebs (D.O. Hebb) inteliģences skalā kā nākamos aiz cilvēkiem novietoja delfīnus. Neiropsihologs Džons Lillī (John Lilly) bija pirmais, kas pētīja delfīnu smadzenes un savā grāmatā Cilvēks un delfīns (Man and Dolphin) apgalvoja, ka delfīni intelektuāli var pat būt pārāki par mums. Lielās jūrascūkas smadzenes var svērt aptuveni 1,4 kg (cilvēkam aptuveni 1,5 kg). Dr. Luiss Hermans (Dr. Louis Herman) no Havaju Universitātes ir pētījis delfīnus un viņu intelektuālās spējas aptuveni 30 gadus un apguvis spēju ļoti smalki saprasties ar viņiem – vērojis viņu mācīšanās spējas, elastīgo izturēšanos, radošās spējas un prasmes saprast notikumu gaitu laikā un norādīja uz šiem talantiem kā uz īpaši augstas inteliģences izpausmēm. Acīmredzama ir delfīnu prasme sarunāties savā valodā izmantojot gan svilpienus, pīkstienus, klakšķināšanu un citas, tai skaitā, cilvēka ausij nedzirdamas skaņas. Delfīni gandrīz tāpat kā papagaiļi spēj mācīties izrunāt vārdus un arī saprast, ko tie nozīmē. Delfīni spēj raidīt tādas skaņas, kas viegli izraisa acīmredzamas izmaiņas cilvēka ķermenī, piemēram, uzlabot vēža slimo pašsajūtu un ietekmēt mātes dzemdi un bērna attīstību. Turklāt kaut kādā ziņā viņi ir arī ļoti jūtīgi un smalki spēj atšķirt cilvēka garīgo atpalicību, autismu, depresiju, izmisumu un emocionālu nestabilitāti.
Ir sen zināms, ka delfīni bieži glābj cilvēkus no noslīkšanas jūrā un no haizivju uzbrukumiem pie tam viņu rīcība ir pilnīgi nesavtīga. Mūsdienās sadarbībā ar ārstiem un zinātniekiem vairākos ASV Delfīnu pētīšanas centros delfīni tiek iesaistīti cilvēku dziedināšanā pat galēju emocionālu saspridzinājumu gadījumos viņi mierina saslimušu cilvēku uztraukumu un bailes, dod prieku un iedrošinājumu slimiem un attīstībā atpalikušiem bērniem un pie tam paaugstina viņu mācīšanās spējas. Zinātnieki strīdas par delfīniem piemītošo dziedināšanas spēju patieso mehānismu joprojām nav droši zināms, vai to veido augstās skaņu frekvences, kas raksturīgas delfīnu izdotajām skaņām, viņu balsij, vai arī tā ir smadzeņu viļņu sinhronitāte, kam piemīt garīgs dziedinošs spēks, vai vēl kas ezotērisks, bet kas gan…: ir gluži vai pareizi dēvēt delfīnus par dievišķo mīlestību, kā Jūras dievietē. Pie tam, viņi ir būtnes, kas atrodas ūdens hierarhijas virsotnē un kuras mēs dēvējam par Ūdens elementa vai Jūras Dievu un Dievieti, jo mums nav cita piemērota vārdā, kādā tos dēvēt. Diemžēl Jūras būtnes nevar pastāvīgi peldēties neizmērojamā mīlestībā, jo daudzas no viņām līdz ar neaptveramo jūras piesārņojumu vairs nevar izdzīvot.
Atgriežoties pie būtiskā, pie Mīlestības. Cilvēkiem garšo zivis un viņi tās ķer ar kilometriem gariem tīkliem ir jāsamierinās ar to, ka miljoniem citu jūras dzīvnieku un putnu nelaimīgā kārtā iet bojā un jūra pamazām pārvēršas tuksnesī. Ļaudis, kam tuva viņu materiālā pasaule, grib lai tā būtu tīra no drazām un nevajadzīgo mierīgi sagāž jūrā. Interesanti, kādēļ gan viņi visu to nesamet kaimiņu dzīvoklī, bet laikam jau ar kaimiņu vēlas dzīvot draudzīgi. Bet jūra varbūt ir pārāk tālu un pārāk liela.
Ļaudis, kuri mīl delfīnus, jūs arī drīkstiet labprāt labos turēt delfināriju. Tomēr, visbeidzot, aizvien svarīga ir motivācija, kas atkal atgādina par jūtām: ikviens atver delfināriju, jo viņu vada mīlestība uz šīm vienreizējām būtnēm un rada viņiem brīnišķīgus apstākļus tad ikkatrs delfīns ir mīlēts un darbojas kopā ar cilvēkiem. Gadās, ka kādam svarīgāka ir peļņa, nevis mīlestība un delfīni jūtas kā cietumā. Taču tas nebūt nav tā, ka visi delfināriji būtu aizliegti šīs būtnes patiesībā meklē cilvēku mīlestību un peld šai mīlestībā, ka tā pie viņiem atnāk. Un iekšēji arvien vairāk pilnveidojas. Delfīniem ir svarīga kopā esība ar cilvēkiem un to rāda arī kāds notikums, kas norisinājies pagājušā gadsimta 90-tajos gados, kad Floridā viesuļvētra salauza delfīnu mājas barjeru un delfīnus no lagūnas iznesa atklātā okeānā, bet, kad vētra bija rimusi, delfīni atgriezās mājās, drošībā. Un, lai arī vētra bija nodarījusi lielu postu delfinārijam, visi delfīni naski atgriezās savā lagūnā.