Pasaulē slavenākā indiešu deju dejotāja no Latvijas ir Vija Vētra, kas dzīvo Ņujorkā. Kopš 1990. gada viņa regulāri brauc uz Latviju, sniedzot deju izrādes un strādājot kā pedagoģe. Viņas vadītajās nodarbībās ikvienam ir iespēja iemācīties dejas soļus, apgūt meditatīvus deju elementus, pilnveidot sevi kā personību. Tāda iespēja tiem, kuri to vēlās vēl ir 13. un 20. jūnijā Dzirnavu ielā 135, Latvijas Teātra darbinieku savienības telpās. Maksa par nodarbībām ir ļoti simboliska, 2 Ls par pusotru stundu, kas praktiski bija divas stundas. Bērniem nodarbības ir bez maksas. Nākamajā nodarbībā tiks mācīta Ziemeļindijas deja Kathak un Flamenko. Jāpiebilst, ka māksliniece strādā ar visu atdevi un dod dejotājam ļoti daudz, pie noteikuma, ja pats to vēlās. Nespēju to vārdos izteikt, tas katram ir jāredz un jāizjūt caur sevi, bet no personiskās pieredzes varu teikt, ka ieguvums ir neatsverams.
Indiešu dejās gan roku, gan kāju kustībām jābūt precīzām. Galvenais jāsaglabā tīras līnijas un precizitāte. Ar roku tiek rādīti dažādi žesti, kurus var lasīt kā grāmatu. Tie ir jāiemācās kā ābece. Tāpat tos jāprot lietot dažādos kontekstos. Lai dejotu, obligāti nav jāinteresējas par garīgo kultūru, kaut gan neapšaubāmi dejas ir cieši ar to saistītas. Dejojot katru interesē savs kādam skaistas kustības, citam process, kā iemācīties skaisti kustēties, vēl kādam tā ir sevis pilnveidošana.
Indiešu deja ir Austrumu reliģiju un kultūras izpausme kustībā, jogas ritmiskā puse. Gadu tūkstošiem sena. Pēdējos septiņdesmit gadus tā ir atvērta baltajam cilvēkam, jo pirms tam deja pārgāja no paaudzes uz paaudzi tikai pašu indiešu vidū. Daudzas dejas balstās uz stāstiem par Krišnu un Šivu. Tās ir ritmiskas un dinamiskas dejas, kurām pieder kustību dažādība ar akcentu uz lēcieniem, pagriezieniem un ritma sišanu. Indiešu deja ir enerģijas avots. Tā sniedz kopības izjūtu, dvēseles mieru.
Ziemeļindijas deja Kathak, ir hindu un musulmaņu kultūras sintēze. Flamenko dejas izcelsmes vieta ir Spānijas dienvidu province Andalūzija, kur to dejoja čigāni. Tā izveidojās kā no Indijas izceļojošo čigānu, musulmaņu, mauru un spāņu kultūras sintēze. Vispirms bija flamenko dziesma, pēc tam no tās radās deja. Flamenko ir tāda ciešanu deja par ilgām, sāpēm, par zaudētu mīlestību, dzimteni. Flamenko dejotājai ir jāspēj izrādīt emocijas: skaudību, dusmas, sāpes, prieku, ilgas. Tā prasa emocionālo un dvēseles briedumu.
Deja tā ir emociju izteikšana kustībā. Dzīvesprieks. Grācija. Temperaments. Kaisle. Tā ļauj paust to, ko nevar izteikt ar vārdiem.