Deja ir simbolisks mīlas atspoguļojums kustībā. Tā ir iemīlēšanās,kaislība, kaislības beigas. Dramatiski,patiesi,skaisti . Vesela dzīve desmit minūtēs. Atliek vien ļauties deju partnerim, lai piedzimtu un nomirtu neskaitāmas reizes.
(No OHO.LV anketas)
Reti kurš cilvēks nav vismaz kaut vai domās baudījis dejas maģiju, ja vien dažādu iemesli dēļ nav sanācis dejot. Kopš pastāv cilvēce vienmēr ir bijusi dejošana, lai kādā formā tā neizpaustos.
Vai esat ievērojuši ka bērniem ir grūti nosēdēt uz vietas un skraida uz riņķi un lēkā, un ka pat visrūdītākie dejošanas pretinieki šad tad dungo līdzi dziesmai ritmu jeb sit takti ar kāju? Ka cilvēki nereti sēzot uz krēsla šūpojas un grozās kopā ar krēslu.
Pārunājot dejošanas fenomenu ar Latvijas mistisko un okulto kustību pārstāvjiem varam apkopojot viņu teiktajā sekojošo: Jau sen senos laikos daudzos rituālos izmantoja visdažādāko veidu dejas elementus, sākot no lēkāšanas apkārt ugunskuram, nomedītam medījumam un beidzot ar vienkāršu šūpošanos dejas ritmā.
Mūsdienās šūpošanos – vilņošanos aktīvi izmanto arī kristīgās sektas Jauna Paaudze un dažādākajos kultos, kas nonākuši līdz mūsdienām utt. Vai jūs neesat kādreiz pavērojuši, kā cilvēks izmainās dejojot?
Izskaidrojums esot vienkāršs. Kā jau Kosmosā pieņemts, viegli izskaidrojams. Kosmosa likumsakarības nekad neesot bijušas sarežģītas, tikai cilvēkiem patīkot nezināmo sarežģīt.
Visums ir viena liela enerģija kura atrodas patstāvīgā kustībā. Jau Pitagors bija secinājis, ka planētas kustās dažādos ritmos un katra planēta savā kustībā skan savādāk, veidojot Kosmosa melodiju. Tam apstiprinājumu konstatējuši zinātnieki, par to ziņoja BNS (11.11.2004) ziņu aģentūra:
BNS. Kosmiskā zonde “Cassini” ļāvusi konstatēt, ka Saturna gredzeni radioviļņos izstaro melodiju. Gredzenu ārējā līdzība ar plates līnijām negaidīti apstiprinājusies, kad ar “Cassini” uztvērēju palīdzību zinātniekiem izdevies noskaidrot, ka gredzeni pastāvīgi “spēlē” melodiju, kas sastāv no visdažādākajām notīm.
Pitagoram pieder teiciens, ka cilvēka ķermenis ir dvēseles cietums un tā kā dvēsele ir enerģija kura ir vienota un nedalāma no Kosmosa, tad arī viņai ir vēlme kustēties Kosmiskā harmonijā. Bērni ir dabiski un dabiski uzvedās, tādēļ skraida un lēkā gandrīz nepartraukti, jo bērnībā tik liels dvēseles cietums ķermenis nav un bērni ļaujas savām dabiskajām velmēm.
Pieaugušo sabiedrība uzliek savus rāmjus, kuros visai ērti viņi nejūtas un tieši tādēl viņu dvēseles atbrīvojas dejojot, kustoties un saplūstot harmonijā ar Kosmosa enerģijas-vibrāciju kustībā un gūst neaprakstāmu baudu no dejošanas.
Dažām reliģiskām kustībām deja ir veids kā saplūst ar Dievu, piemēram sufisti ir radījuši īpašu sarunas veidu ar Dievu caur deju sema, viņus dēvē arī par virpuļojošajiem dervišiem. Derviši uzskata ka tikai virpuļojot savās mistiskajās dejās griežoties, ar labo roku paceļot pret Dievu, bet kreiso pavērsošot uz leju uz cilvēkiem ir iespējams ieiet ekstāzē un saplūst kopā ar Dievu un ja kristiešiem šo vienotību (kuru sasniedz pārsvarā lūgšanās un meditācijās) uzskata par savu reliģijas augstāko posmu, tad dervišiem tieši otrādāk, ja pēc ekstāzes var atgriezties atpakaļ un ar iegūto pieredzi dzīvot tālāk sludinot to apkārtējiem, tikai tad ir jēga no kontakta ar Dievu.
Lai nu kā nebūtu, bet nenoliedzami ir fakts, ka jebkuram cilvēkam dvēsele mēģina izrauties no cietuma. Ir cilvēki, kuri ļaujas dvēseles vēlmēm un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, jo nav saspringti, ir atbrīvoti un regulāri dejo un ir laimīgi.
Varam apgalvot, ka deja ir viens no veidiem, kurā dvēsele saplūst ar savu pirmsākumu un tas ir līdzīgi visiem pasaules iedzīvotājiem, neskatoties uz viņu reliģisko un ticības piederību, jo visām dvēselēm pirmsākums ir viens Kosmoss
Kosmoss ir dabas, visuma un garīgo likumu kopums, jeb visu dabisko Dievišķo likumu kopums, Kosmos tādā aspektā nav ģeogrāfiska vieta, bet nepārejošas harmonijas un kārtības Stāvoklis.