Šis ir dejas stāsts, dejas eseja un dejas dzeja;
Stāsts, ko pavēsta deja, kad tā izmanto vārdus,
Kas ir tik neparasti, jo deja nemēdz izmantot vārdus;
Biežāk tā izmanto citus vēstījuma veidus: kustību, satvērienu, pieskārienu, soļu ritmu, skatienu…
Deja ir pēdas pieskāriens zemei un rokas atvēršanās spārniem;
Deja ir mans ceļš pie Tevis,
Deja ir dzīvība, deja ir tautas un katra mūsu, – mans, tavs, … stāsts, vēstījums
Deja nav paredzēta demonstrēšanai, un līdzdalība ir vienīgais veids, kā tajā var piedalīties
Cik vien ikviena dzīva būtne ir mitusi pasaulē, tā ir dejojusi un turpina dejot:
Zvaigžņu un Galaktiku deja,
Saules un Mēness mūžīgā deja Visuma tālumos,
Uguns spēka, Zemes maiguma, Gaisa brīvības un Ūdens dziļuma deja,
Deja ir mijiedarbība, kura uztur pasauli;
Uguns deja kalna virsotnē kurtā liesmā,
Zemes deja atverot savas dzīles augu saknēm un sēklu dzīvībai;
Vēja deja ar koku galotnēm maiga un viegla vai nevaldāma un dedzīga,
Ūdens deja jūras viļņu ceļā uz krastu, ezeru rāmumā un upju straumju skanīgā sarunā ar akmeņiem un zivīm,
Dzērvju Mīlestības un pielūgsmes deja,
Puķes uzplauksmes deja.
Deja, kura šeit stāsta par sevi ir kā Mandala kustībā, kā kustīga mantra,
Deja, kuras dziļais saturs slēpjas tieši tās vienkāršībā un mūsu atvērtība dejai to atver mums.
Ikviens, kurš vēlas izjust sakrālas kustības dzīles, caur deju atklāt sevī mūžīgi mītošo smaidu un gaismu, var nākt un dejot kopā ar mani.
Pateicības, Prieka, Mīlestības, Dzīvības, Esības, Ceļa … Deja …