Briesmas, kādas mūs var piemeklēt, ejot garīgās dzīves ceļu, tomēr ir pārvaramas. Protams, tas, kurš mistisko atmodu vērtē pēc apmācības ātruma, bet ne pēc tās apgūšanas, ir nolemts neveiksmei. Un pretēji, tas, kurš virzās pa garīgo ceļu posmu secīgi un pakāpeniski…“…Tik tiešām, mēs zinām, ka, pieņemot jebkādu ideju, to neizsverot un par to nešauboties, tā kļūst par likumu, kārtību vai principu, kurš loģiski sasniegs savu mērķi, neskatoties uz to vai tas būs konstruktīvs vai destruktīvs.
Tas nozīmē, ka tiklīdz mēs sākam baidīties no negatīvām citu cilvēku domām, mēs nonākam ar tām rezonansē un ļaujam tām darboties sevī.
Un pretēji, ja atsakāmies pieņemt kāda cita varu, viņš kļūst bezspēcīgs, tāpēc, ka mūsu zemapziņa darbojās kā durvju sargs un neļauj citiem iekļūt mūsu apziņā.”