Jautājums: Vai tam, kas ieguvis zināšanas par augstāku dzīvi, ir pienākums šis zināšanas sniegt citiem un palīdzēt tiem, kam šo zināšanu nav?

Atbilde: Protams, zināšanas ir vienīgā lieta, ko varam nodot citiem un tomēr paturēt paši. Un tiešām, palīdzēdami citiem, dodot tiem no savām zināšanām, mēs palīdzam paši sev un pavairojam paši savu krājumu.

Neviens īsti nav drošs, ka viņš tiešām ko zina, kamēr viņš to nav pateicis un izskaidrojis kādam citam.

Mums vajadzētu saprast, ka visas mūsu iegūtās zināšanas nav vienīgi mūsu īpašums, bet tās ir jāizlieto vispārības labā.

Ja mēs tos savtīgā nolūkā uzkrājam un nedodam citiem, tas var atsaukties uz mums tāpat, kā kad mēs turpinātu ēst fizisku barību un nevarētu tikt vaļā no pelniem.

Atnāktu laiks, kad mēs vairs nevarētu izturēt un saslimtu. Tāpat tas ir ar cilvēkiem, kas iegūst zināšanas par augstāku dzīvi. Ja viņi tās uzkrāj un neizlieto citu labā, tiem ir ļoti lieta iespējamība kļūt vientuļiem un vēlāk ārprātīgiem.