Es vēlos izteikt savu visdziļāko pateicību pasaules līderiem un starptautiskajai sabiedrībai par tās rūpēm saistībā ar bēdīgo notikumu pagriezienu Tibetā un par tās centieniem pārliecināt Ķīnas varas institūcijas ievērot savaldību attieksmē pret demonstrantiem.Tā kā Ķīnas valdība ir apsūdzējusi mani Tibetā notiekošo protestu organizēšanā, es aicinu veikt pilnu izmeklēšanu, ko vajadzētu rīkot autoritatīvam orgānam, kurā ietilptu arī Ķīnas pārstāvji, lai noskaidrotu šo apgalvojumu patiesumu. Šim orgānam vajadzētu apmeklēt gan Tibetu, gan tibetiešu tradicionāli apdzīvotās teritorijas ārpus Tibetas autonomā reģiona, kā arī centrālo tibetiešu administrāciju šeit, Indijā. Lai starptautiskā sabiedrība un it īpaši vairāk nekā miljards Ķīnas iedzīvotāju, kuriem nav pieejama necenzēta informācija, noskaidrotu patiesību, kas īsti notiek Tibetā, būtu ļoti vēlams, lai šādu izmeklēšanu veiktu arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Es uzskatu, ka – apzināti vai neapzināti – Tibetā notiek kultūras genocīds un tibetiešu identitāte saskaras ar nepārtrauktiem uzbrukumiem. Tibetieši paši savā zemē ir kļuvuši par nenozīmīgu minoritāti, un tas ir noticis tādēļ, ka uz dzīvi Tibetā ir pārcelts milzīgs skaits ķīniešu. Unikālā tibetiešu kultūra ar savu valodu, paražām un tradīcijām pamazām izzūd. Tā vietā, lai apvienotu savas tautas, Ķīnas valdība diskriminē mazākumtautības, tajā skaitā tibetiešus.

Tibetas klosteri, kas ir tibetiešu zinātnes centrs un Tibetas budisma kultūras glabātuve, ir tikuši masveidā iznīcināti. Tajos klosteros, kuri vēl pastāv, ir aizliegtas nopietnas Tibetas budisma mācības, pat iekļūšana šajos mācību centros tiek strikti regulēta. Realitātē Tibetā nepastāv reliģiskā brīvība. Pat aicinājums uz nedaudz lielāku brīvību nozīmē riskēt saņemt separātista apzīmējumu. Tāpat Tibetā nepastāv patiesa autonomija, lai gan šīs pamattiesības garantē Ķīnas konstitūcija.

Es uzskatu, ka demonstrācijas un protesti, kas notiek Tibetā, ir spontāna cilvēkos esošā aizvainojuma izlaušanās uz āru, kas izpaužas kā nepakļaušanās varas institūcijām, kuras gadiem ilgi ir veikušas represijas un ignorējušas vietējo ļaužu jūtas un viedokļus. Ķīnas varas institūcijas maldīgi tic, ka tālākas represijas ir veids, kā sasniegt sevis deklarēto mērķi par ilgtermiņa stabilitāti un vienotību.

Mēs joprojām apņemamies ievērot vidusceļa pieeju un vēlamies izmantot dialogu, lai atrastu abpusēji izdevīgu risinājumu.

Paturot prātā šo nostāju, es lūkojos arī pēc starptautiskās sabiedrības atbalsta mūsu pūliņiem atrisināt Tibetas problēmas caur dialogu. Es lūdzu starptautisko sabiedrību pieprasīt Ķīnas amatpersonām, lai, risinot pašreizējo nemierīgo situāciju, tiktu ievērota atturība un lai attieksme pret apcietinātajiem cilvēkiem būtu pienācīga un taisnīga.