Ir otrā semināra diena, pareizāk, vakars. Aditja Novotni (Aditya Nowotny) atceļā no Pēterburgas vai Tallinas ir atkal Rīgā, un izrādās, ka viņš no maliņas ir vērojis nama ieeju, lai ieraudzītu, kādi mēs nākam garāmgājēju straumē. Arī tagad viņš vēro mūsu rosību, iekārtojoties papildus sēdvietās, un, kad nu jau liekas, ka visi ir pierimuši, viņš ņem un visu sajauc, īstenībā sakārto enerģijas plūsmu – tā, kā izsenis visos garīgajos rituālos pieņemts, kad vīrieši sēž zāles labajā pusē, bet sievietes kreisajā. Tagad sabiedrības potenciāls nav sadrumstalojies, tā ir magnetizēta, iņ un jaņ var krāšņi atplaukt, un tas šajā dinamiskajā sākuma meditācijā tiks arī izmantots (vīru balsis un sievu balsis).
Jogu dziedāšana ir viens no vieglākajiem veidiem kā ieiet augstākajā apziņā, tādēļ Aditja mums iemācīs dažas dziesmas. Mēs dziedam nepazīstamus vārdus un negaidām, ka mums tos tulkos, jo pietiek jau ar to, ko Aditja sākumā saka – tā ir mantra, lai pārvērstu mūs par krupjiem un vardēm un, ja mēs tomēr paliksim cilvēku izskatā, tad nebūsim pareizi dziedājuši:-)) Nu un nav jau arī nemaz tik viegli izdziedāt. Bezgala saldas tās sarangi skaņas un melodija, mēs uzticamies tai un Aditjas balsij, kas arī nākamajās dziesmās sarežģītākajos indiešu locījumos tomēr skan viena pati. Nepavisam neesmu dziedātāja, krītu ārā no procesa, bet meitenes tik viegli pārķer to melodiju. Es iedomājos, kā tas ir, kad esi pilnībā dziesmā – viegli ar smaidu sirdī un no visas sirds :-)) Ui, ja vismaz saprastu vārdus un mācētu tos līdzi izrunāt (gan jau ar laiku)… ritms un noskaņa dziesmām tik atšķirīga un intonācijas – katrā melodijā kas tāds, kas aizķer :))) Pēdējā ir Šri Činmoja Lūgšana, patiesi lūgšana Augstākajam.
Garīgas dziedāšanas vibrācijas dod enerģiju, tādēļ to vajag darīt rīta meditācijā, bet vakaram kaut ko nomierinošu. Par to, kā vajadzētu organizēt savu meditēšanu, ir šīvakara saruna vieta, apģērbs, krāsas, laiks, fiziskā sagatavošanās, noskaņa (roku un ķermeņa stāvoklis meditācijā bija svētdien).
Pēc pārtraukuma noslēguma daļa. Aditja mūs aicina uz rīta meditāciju, kādu sen sen iesākumā pats praktizēja… … … ar trīsreizēju OM mēs, vēl klusumā, pēc tās atveramies auditorijā. Aditja saka ceļavārdus rīta meditācijai (jo vēlāk pēc vakara meditācijas vairs nekādu runu nav, tikai atvadas, un arī mājās vairs nekā cita, tikai gulta un miegs).
Ko teica Aditja.
Ja jūs esat iesācējs meditēšanā un jums nav savas rīta meditācijas, tad es iesaku jums šo vingrinājumu. Taisiet to 4-5-6 nedēļas. Vispirms nodziediet OM trīs reizes, tad 3-4 minūtes vienkārši vērojiet elpu, kā tā nāk un iet. Tas ir labs apziņas un uzmanības treniņš. Otrajā daļā ieelpojiet caur sirds čakru dziļi dziļi un izelpojiet caur vainaga čakru augstu augstu kosmosā. Tas ir iekšējo kanālu atvēršanai.
Dziļi sirds iekšienē ir dvēsele Dživa Atma, bet tur mazliet virs galvas Virsdvēsele jeb Paramatma. Eiropiešu terminoloģijā Es [pats] ir Dvēsele (Soul or Self) un Virsdvēsele ir Augstākais Es jeb Gars (Holy Spirit or Higher Self). Tā ir tā liesma, kas dejo apustuļiem virs galvām. Tā ir ļoti svarīga esamība. Mēs ESAM šis Gars un šī Dvēsele.
Patiesi, kad mēs runājam par sevi un sakām es, mēs norādām sev uz krūtīm. Intuitīvi mēs jūtam, ka esam šajā vietā. Pat augsti intelektuāli cilvēki nesaka es, norādot uz galvas smadzeņu daļu, kur prāts, un pat ļoti jutekliski cilvēki nesaka es, norādot uz vēdera lejasdaļu. Mēs visi zinām, ka mēs esam dziļi sirds iekšienē, kur ir mūsu dvēsele, un tur ir mūsu patiesā esamība.
Kad mēs garīgi atmostamies, mēs ne tikai apzināmies Sevi, bet atklājam vēl augstāku līmeni Garu, Svēto Garu, Virsapziņu, kā to Šri Aurobindo sauca. Un tos mēs darām, kad, apzinājušies, ka ir vēl kaut kas virs, iemācāmies iet augstāk. To mēs arī panākam ar enerģijas izelpošanu.
…tātad – dziļi iekšā uz visdziļāko un augstu virs galvas uz visaugstāko…
Dvēsele un gars ir daudz svarīgāki par jebkuru no septiņām čakrām. Daži cilvēki saka: o, čakras! Un ir visai pārsteigti, ka čakras patiesībā nav tik ļoti svarīgas, tās ir tikai durvis uz noteiktu apziņas līmeni. Nekas cits. Piemēram, šīs durvis, pa kurām mēs ienācām auditorijā. Esmu pārliecināts, ka daudzi pat neatceras, kādas tās durvis izskatās. Jo jūsu vienīgā svarīgā lieta ir ienākt istabā. Līdzīgi čakras pašas par sevi nav svarīgas – vienīgais svarīgais ir tas, ka tu zini, kā ienākt apziņas līmeņos, iekšējās telpas bezgalībā caur čakrām.
(Made nu kā viņš varēja zināt, ka es meditācijas laikā atkal domāju par savu neseno atklāsmi: kad es aizveru acis, es nekur sevī nenokļūstu, es nevaru atrast durvis, mīņājos tāpat zem jumta pārkares).
Kad tu esi iegājis iekšienē, tas jau ir svarīgi. Dvēsele ir tas, kas mēs patiesībā esam, Gars ir tas, kas mēs patiesībā esam. Tā arī budismā mēdz meditēt – uz Budu virs galvas vai uz Budu sirdī. Hinduismā tā ir Dživatma (Self in Life – Es dzīvē) un Paramatma (Self above Life – Es virs dzīves). Kristietībā tā ir Jēzus sirds un… Ir slavena glezna, kur Jēzus ir atvēris savu saulaino sirdi un rāda Jēzus mudru? .. Dieva dēls… Jūs kļūstat par Dieva dēlu vai Dieva meitu, kad jūs apzināties savu Dvēseli. Te, sirdī, ir tas Kristus princips vai arī Krišnas princips (tas ir viens un tas pats). Bet, kad jūs virzāties virs galvas, tas jau ir Svētais Gars vai hinduismā Šiva.
Tās ir patiesības. Trīsvienība ir realitāte. Dievs Dēls, Dievs Svētais Gars un Dievs Tēvs augšā. Transcendentālā pilnīgā apziņa. Tas ir tā, kā Jēzus saka neviens nevar nonākt pie Tēva citādi, kā tikai caur mani. Kristieši to ir personificējuši un gadās dzirdēt tos sakām, ka pie Dieva var nonākt tikai caur Jēzu Kristu, un pat musulmaņi, hinduisti vai budisti tur nenonāks. Tas ir reliģiskais fanātisms. Ja cilvēks saka, ka viņa ceļš ir vislabākais un citi ceļi ved uz elli, tam nav sakara ar īstu viedumu.
Patiesā nozīme ir tā, ka mēs varam nonākt pie Tēva, vispirms apzinoties Sevi, tad Garu un tad nonākt pie Dieva.
Tas bija par kanālu atvēršanu ieelpojot un izelpojot un nonākšanu pie savas Dvēseles un Gara. Tagad par vērtībām.
Tīrība un netīrība. Miers un nemiers. Tās ir nepietiekami novērtētas īpašības. Kam gan tagad rūp tīrība, kam rūp miers. Cilvēki grib piedzīvot ekstāzi, dievišķu mīlestību vai kosmiskas enerģijas, vai gaismas vīzijas. Bet tikai nedaudzi cilvēki zina, ka nevar pieredzēt augstākās enerģijas, ja nav iegūts pamats – iekšēja tīrība un iekšējs miers.
Atsaucoties uz Jēzus līdzību var teikt, ka daudzi ir būvējuši savas mājas uz smiltīm, un tās sabrūk lietavās, bet ir jāizveido templis Dievam Tēvam, kas būtu nesagraujams. Būvējot uz smiltīm, nav stipra pamata mūžīgam templim. Stipras klints pamats tas ir iekšējs miers un iekšēja tīrība.
Šri Aurobindo ir teicis, ka augstākās atklāsmes ir ārpus jautājuma, kamēr vien Meklētājs neradīs iekšēju mieru un iekšēju tīrību visā savā būtībā.
Laodzi to pašu saka Sacerējumā par Dao un De (Daodedzin): Klusums un skaidrība ir pasaules mēraukla.
Klusums nozīmē iekšējo mieru un skaidrība nozīmē iekšējo tīrību. Tās ir pasaules mērs. Ja neesat skaidrs, ja nevarat rast mieru, tad nevarat redzēt pasauli tādu, kāda tā ir. Jūs redzat tikai savu apmulsumu, jūs nevarat novērtēt pasauli. Un jūs tad nevarat novērtēt arī sevi, ja neesat mierīgs un tīrs.
Grieķu filozofi ir salīdzinājuši cilvēka esamību ar trauku, kurš jāpiepilda ar gaismas ūdeni. Jēzus gaismas ūdeni pielīdzināja dzīvības ūdenim. Tā kā, ja jūs esat trauks, bet neesat tīrs, nav svarīgi, cik daudz jūsos ielies gaismas, trauks vienalga paliks netīrs. Tāpēc ir vajadzīga iekšējā tīrība. Nav svarīgi, cik daudz augstākās enerģijas jūs saņemat, ja jūs joprojām iekšienē esat netīrs, tā izstaros netīri. Un savukārt, ja jūs piepildāt krūzīti līdz malām, bet jūs iekšēji trīcat, vismaz puse ūdens izlīs.
Tātad mums ir vajadzīgs iekšējais miers un iekšējā tīrība. Tāpēc šis vingrinājums meditēt iesācējiem ir labs pamats. Ja jums nav sava cita vingrinājuma, taisiet šo meditāciju katru rītu, es pats to darīju pusgadu, un 70 % no maniem klausītājiem ir brīnišķīga pieredze ar to.
Tas ir rīta vingrinājums. Ieelpojiet dziļi dziļi tīrību, skaidrību, svaigumu un izelpojiet augstu augstu netīrību, neskaidrību, sasprindzinājumu. Ieelpojiet mieru, harmoniju, klusumu un izelpojiet nemieru, satraukumu, iekšējo troksni.
Jūs varat pamēģināt – uzlieciet roku uz avotiņa. Ja jūs jūtat tur izelpu, tad kaut ko jūs tomēr darāt nepareizi. Tai jābūt tikai vizualizācijai un fiziski jūs joprojām elpojat kā parasti:-))
(Made nu gan žēl, ka es neesmu Romāns Vitkovskis, viņam tās vizualizācijas tik jauki un mīļi sanāk…).
Sarangi. No visiem indiešu mūzikas instrumentiem to teic par cilvēka balsij tuvāko, tas spēj imitēt dažus cilvēka balss vokālos ornamentus. Ne velti vārda sastāvdaļu skaidrojums nozīmē divdesmit krāsas izteiksmīgās un dievišķas sajūtas raisošās skaņas dēļ. Aditja ar nepilnu 12 minūšu tīru sarangi melodiju svētdienas lekcijas sākumā paņēma zāli, ne vārda nebildis.
Šie gabaliņi tāpat vien tulkojuma precizitātes salīdzināšanai (dzeltenās vietas labi nesadzirdēju)
When we spiritually awaking, not only we become consciousness of the Self but we go up even higher and dicover that is another sense level the Spirit, the Holy Spirit, the Overmind, as Shri Aurobindo called, and that we do to become conscience of one, when we learn to go above that, which we do through breathing out energy.
As long as seeker has not establish the inner purity and the inner peace in his entire being, the higher gualities, the higher realisations are out of question.
The silence and the clarity are the measure of the world.