Dao ir mūsos, dao ir visapkārt mums.
Daļa no tā ir jūtama –
to sauc par dao izpausmi.
Daļa ir netverama –
to sauc par tukšumu.

Ar dao ir harmonija,
bez dao – posts un haoss.
Lai dzīvotu ar dao, vēro un seko.
Lai iepazītu to, esi rimts un skaties dziļumā. Dao ir mūsos, mēs paši esam dao. Tas ir arī ārpus mums; visa mums zināmā Visuma telpa ir dao. Viss, ko mēs zinām par sevi un Visumu, nespēj atklāt to pilnībā. Tas, ko mēs varam uztvert, ir tikai dao ārējā izpausme.

Augstākais dao tiek saukts par absolūtu. Nav mūsu spēkos iepazīt to empīriski, jo nav nekādu definīciju, norāžu vai vārdu, kas spētu to izteikt, tas ir pilnīgi netverams mūsu “normālajiem” prātiem. Tomēr tieši šī amorfā bezgalība ir mūsu esības pamatā esošā realitāte.

Ir tikai viens veids, kā to apjaust, proti, izskaust izjūtu, ka mēs pastāvam atsevišķi no tā. Mums jāsavienojas ar neaptveramo, jāsaplūst ar noslēpumaino. Tikai tā mēs iepazīsim mieru.