Budisms māca izkopt redzējumu, ka visas jūtošās būtnes patiešām ir jūtošas būtnes, kuras ir pelnījušas cieņu un rūpes. Tos, kuri dzīvo dzīvnieku pasaulē, budisti redz kā radību, kas iepriekšējās reinkarnācijās ir bijusi mūsu mātes un tēvi, brāļi un māsas, dēli un meitas un kādreiz būs atkal. Šāds skatījums paver ceļu līdzjūtībai, bet līdzjūtība nozīmē rīcību.Sabiedrībā izteiktie viedokļi nereti iestājas pret līdzjūtīgu attieksmi un veido nostāju, ka nodarīt pāri citiem ir pieņemama vai pat laba rīcība. Tas parasti notiek, no mums vairāk vai mazāk atšķirīgās būtnes padarot par svešiniekiem. Tā vietā, lai viņus vienkārši uztvertu kā būtnes, kas ir tādas pašas kā mēs, viņi tiek nosaukti par svešiniekiem ierindoti kategorijā citi, ne tādi kā mēs. Šis duālistiskais redzējums tad ļauj pret viņiem izturēties atšķirīgi. Tas ļauj ignorēt ciešanas un veido dalījumu pēc ārišķīgām pazīmēm: rase, dzimums, kultūra, sociālā šķira, seksualitāte, sugas. Šāds dalījums savukārt rada tādas parādības kā rasisms, seksisms, šķiru aizspriedumi, homofobija un sugisms (no vārda suga). Dažos gadījumos duālistiskais redzējums iet tālāk par ciešanu ignorēšanu un veicina to rašanos, citu ekspluatēšanu, mocīšanu un nogalināšanu pasludinot par pareizu un taisnīgu rīcību.
Tas ir smags un ļoti postošs zināšanu trūkuma paveids.
Rasisma, seksisma un sugisma pamatā ir viena un tā pati doma ignorēt vai atšķirīgi vērtēt citu grupu intereses. Sugisms ir aizspriedumaina attieksme pret citu sugu pārstāvju interesēm, savu sugu uztverot kā augstāku klasi. Jebkuri izteikumi, kas pazemo konkrētu grupu kopumā vienalga, cilvēku vai citu dzīvnieku grupu sekmē tālāku nežēlību un vardarbību pret šo grupu.
Ikviens var novērot, kā mūsdienās tiek radīts maldīgs priekšstats par dažādām grupām, galvenokārt pateicoties valdošajam politiskajam klimatam, kas veicina ksenofobiju bailes no atšķirīgā. Vadošajos plašsaziņas līdzekļos mēs atkal un atkal redzam sadusmotu musulmaņu pūļus un ainas ar ieroču vicināšanu un mašīnu dedzināšanu. Šī nepārtrauktā grupas attēlošana noteiktiem spēkiem izdevīgā gaismā sabiedrībai ļauj reaģēt destruktīvos veidos, jo grupas locekļi vienmēr tiek attēloti kā citi jeb svešie. Tas rada labvēlīgu augsni karam.
Dzīvnieki, kas reklāmās dzied, cik laimīgi viņi ir par to, ka tiks nogalināti apēšanai, ir viens no absurdākajiem un acīmredzamākajiem sugisma piemēriem. Uz šādām un līdzīgām reklāmām dzīvniektiesību aizstāvji attiecina terminu pašnāvnieku gaļa. Dzīvnieku izcelsmes produktu ražotāji un pārdevēji cenšas iestāstīt, ka dzīvnieki paši vēlas, lai viņus ekspluatētu un apēstu. Šāda veida attieksme mūsu sabiedrībā ir tik dziļi iesakņojusies, ka pat tad, kad kāds sāk apzināties, ka šī attieksme ir tikai prāta stāvoklis un tai nav pamatojuma, no tās ir grūti atbrīvoties.
Šīs attieksmes dēļ katru gadu mirst desmitiem miljardu citu sugu pārstāvju visā savas pastāvēšanas vēsturē cilvēce nav bijusi tik nežēlīga un nav sējusi tādu iznīcību kā šobrīd. Budisti aicina katru no mums nepievērt acis uz dzīvnieku ciešanām par spīti sabiedrībā valdošajai vienaldzībai un kļūt par miera vēstnešiem starpsugu karā.
Budisti aicina dzīvot tā, lai nesagādātu liekas ciešanas cilvēkiem un pārējām būtnēm, kuras spēj just. Tas nozīmē: neēd gaļu un ja iespējams paplašini savu līdzjūtību tālāk, nelietojot arī tādus produktus kā piens, olas, kažoki, ādas, vilnas un zīda izstrādājumi, medus, želatīns utt. Ja šos produktus tomēr lieto, izrādi cieņu cietušajām būtnēm apzinies viņu nesto upuri un jūti līdzi viņu sāpēm.
Budisti aicina atbalstīt visus centienus mazināt dzīvnieku ciešanas. Kā ir teicis Viņa Svētība Dalailama, pret visām būtnēm, kuras spēj just, jāizturas vienādi. Dabiska vēlme būt laimīgam, kas ir cilvēktiesību pamatā, piemīt visām jūtošām būtnēm. Veģetārisms un rūpes par dzīvnieku tiesībām ir pareizs veids, kā izpaust līdzjūtību.
Atbrīvojies no aizspriedumiem, reklāmu kultivētajiem priekšstatiem un kļūsti patiesi brīvs.