No 18. – 21. septembrim Rīgā viesosies viens no izcilākajiem dzīvajiem Tibetas buddhisma skolotājiem godājamais Čoden Rinpoče.

Programma:

18. septembrī, 19:00 „Atmodināt sevī mīlestību“ – bodhičittas* radīšana un attīstīšana, komentāri par Nyung Ne, – Ganden centrā, Miera ielā 11-1
19. septembrī, 19:00 „Padarīt dzīvi nozīmīgu“ – publiskā lekcija Pasaules Tirdzniecības centra „Rīga” lielajā zālē, Elizabetes ielā 2

20. – 21. septembrī – Lielā Čenrezig iesvētība Ganden centrā, Miera ielā 11-1

Info: www.ganden.lv, tel. 29453324

Šī ir reta iespēja Latvijā dzirdēt mācības un saņemt iesvētību no augstā ranga lamas, atzīta meditācijas meistara un prasmīga skolotāja Mahajānas buddhisma tradīcijā.

Čoden Rinpoče dzīvesstāsts ir neparasts un iedvesmojošs. Būdams viens no augstākajiem lamām Tibetas buddhisma tradīcijā, viņš nebija pazīstams ārpus Tibetas līdz pat 1985. gadam, kad pabeidza 19 gadus ilgušo individuālo retrītu un emigrēja uz Indiju.

Čoden Rinpoče dzimis 1933. gadā netālu no Rabten klostera Tibetas austrumos. Trīs gadu vecumā viņš atpazīts kā iepriekšējā Rinpočes reinkarnācija, viens no iespējamajiem Divpadsmitā Dalailamas kandidātiem. Astoņu gadu vecumā Čoden Rinpoče uzņemts Rabten klosterī, vēlāk turpināja studijas slavenajā Sera Je klosterī. Šajā laikā Čoden Rinpoče bija viens no diviem lamām, izraudzītiem piedalīties debatēs ar Viņa Svētību Četrpadsmito Dalai Lamu, kad viņš kārtoja savus gešes eksāmenus.

Pēc komunistiskās Ķīnas iebrukuma un Tibetas okupācijas 1959. gadā, Čoden Rinpoče neatstāja Tibetu un uzsāka individuālu retrītu deviņpadsmit gadu garumā. No 1965. līdz 1985. gadam viņš ne reizes neatstāja savu nelielo, tumšo istabu bez logiem, vien ar mazu ventilācijas lūku virs durvīm, brālēna mājā Tibetas galvaspilsētā Lhasā. Rinpoče izlikās par slimnieku, visu laiku pavadīdams sēžot gultā un meditējot, nerunājot ne ar vienu, izņemot cilvēku, kurš nesa ēdienu. Viņam nebija neviena budisma teksta vai attēla, neviena svētā objekta, kas palīdzētu meditācijās, tikai mazas lūgšanu krelles, ko viņš slēpa apģērba kabatā. Katrs no šiem priekšmetiem, ja to uzietu ķīnieši, kas it bieži nāca pārbaudīt Rinpočes mitekli, būtu iegansts nekavējošam arestam. Tekstus un lūgšanas Rinpoče bija iemācījies no galvas, studējot Sera Je klosterī, un tā viņš veica visu retrītu, balstoties vien uz savu prātu, lielisko atmiņu un vizualizācijas spēju. Pats Čoden Rinpoče par savu retrītu ir teicis: “Viss, ko es gribēju, – pēc iespējas patiesāk praktizēt dharmu, lai vai kādi būtu ārējie apstākļi.”

1985. gadā Čoden Rinpočem Ķīnas varas iestādes ļāva emigrēt uz Indiju, un kopš tā laika viņš iemantojis tūkstošiem skolnieku gan Sera Je klosterī Indijā, gan vadot retrītus un mācot daudzās Rietumu valstīs, kurp Čoden Rinpoche devies pēc FPMT vadītāja Lama Zopa Rinpoche lūguma.

* “Bodhičitta ir visaugstākais altruisma veids un vislielākā drosme; tāpat var teikt, ka bodhičitta ir visaltruistiskākās aktivitātes iznākums. (..) Bodhičitta nozīmē, ka darbošanos citu labā cilvēks izjūt kā paša vēlmju piepildījumu. Tas ir patiesi gudrs paņēmiens, kā savas intereses apvienot ar citu interesēm.” /Dalailama/