Šodien tāda diena – pilna ar skaņām, bet reizē nav atbalsu sirdī. It kā atmiņas, fantāzijas, nostaļģijas un garīgs nogurums, bet arī tādas dienas ir vajadzīgas.
Un, jā, ir vēl arī bezgalīgas ilgas pēc siltuma un trakuma, kurš pārņemtu un liktu aizmirst visas bēdas. Blakus kādu, kuram uzticēties, kurš kutina pēdas, un tādu, kuram nekad nevar atdoties pa daudz, kādu, kura vienmēr pietrūkst, pat vistuvākajā tuvībā.
Varbūt, ir par daudz romantikas grāmatās, filmās, dziesmās un manī, bet tas pierāda cilvēku cilvēcību, tātad tas ir tā vērts… Bezgalīgas alkas pēc eksistences piepildījuma mīlestībā- varētu pārvarēt, bet es izvēlos to nedarīt, jo pat skaistas skumjas dziedē dvēseli.
Atrast sevī dievišķo ritmu un sajusties patiesi piepildītai un mīlētai- tik daudz es gribu no dzīves, un es pēc tā tiekšos, jo no visas sirds vēlos to sasniegt.
BRĪVĪBU !
http://dzeinux.blogspot.com/