Kas ir raganu māksla? Kas galu galā ir šīs raganas?
Dabā sakņojošas reliģijas vai uzskatu sistēmas sekotāji/as. Ne visas raganas pieturas vienai uzskatu sistēmai. Daži iet ceļu, kas tiek saukts par “seno reliģiju”. Tas sakņojas pirmsmonoteistiskajā pagāniskajā tautas ticējumu sistēmā un parasti seko gadalaiku cikliem. Šīs ticību sistēmas vai “tradīcijas” visbiežāk pamatojas uz izcelsmes vietas kultūras īpatnībām. Daudzas raganas tic politeistiskai dievību struktūrai, kas parasti pamatojas uz izcelsmes vietās godātājām dievībām, taču dažas vienkārši nodarbojas ar burvestībām jeb maģiju (angliski ‘magic’, kas bieži tiek rakstīta kā ‘magick’, lai atšķirtu to no skatuves burvju mākslas). Raganas var darboties vienatnē (“solitaries”) vai grupās (“covens”). Pastāv arī ģimenes grupas vai tradīcijas, kuru ticējumi un paradumi noteiktā ciešā personu grupā (ģimenē, radu saimē) izsekojami vairāku gadsimtu garumā.
Tradicionālā Wicca:
Modernā raganu māksla tiek saukta “Wicca.” Tradicionālā Wicca pamatojas uz Džeralda Gardnera (Gerald Gardner) mācību, tās pamatā ir grupa (coven), katra grupa var izsekot savus radurakstus jeb izcelšanos (kārtību, kādā mācība tikusi nodota no viena iniciēta priestera vai priesterienes otram) atpakaļ līdz pašam Gardneram. Ir arī Gardnera Tradicionālās Wicca atzarojumi – Alexandrian Wicca, Seax Wicca un daudzi citi. Tradicionālie Wicca sekotāji (Wiccans) praktizē ‘mistēriju’ reliģiju, tiek pieprasīta iniciācija, pastāv “grādu sistēma” jeb dažādas pakāpes, kas atkarīgas no treniņa un iniciētā gatavības uzņemties attiecīgās pakāpes pienākumus un atbildību. Kā iekšējo zinību centrs pastāv tā sauktā “Ēnu Grāmata” (“Book of Shadows”), kuras saturs zināms tikai iniciētiem grupas locekļiem. Lielākā tiesa tradicionālo vikāņu tic sievišķā un vīrišķā dievišķības līdzsvaram. Tradicionālie vikāņi reti ir vientuļnieki, izņemot “Vecajos” – parasti bijušos priesterus vai priesterienes, kas atkāpušies no grupas aktīvās darbības.
Citi Wicca veidi:
Sākot ar 70-tajiem gadiem attīstījās jauna tradīcijās un darbībā brīvāka Wicca forma. Tās piekritēji izmanto dažādu pagānisku un arī nepagānisku ticējumu sajaukumu. Daži ir izveidojuši ‘tradīcijas’ vai grupas ar vai bez pakāpju sistēmas, uzrakstījuši “ēnu grāmatu”, iegrāmatojot savu ticējumu sistēmu un grupas struktūru. Daudzi ir vientuļnieki, kas praktizē vientulībā un paši veido savus rituālus.
Pagāni:
Tā kā termini “Witch” (ragana) un “Wiccan” (Wicca sekotājs) bieži tiek kļūdaini jaukti, daudzi sarunā ar citiem, kas var nebūt pazīstami ar sistēmu dažādību, lieto terminu “pagāns” vai “neo-pagāns”. Taču tāpat kā ne visi kristieši ir luterāņi vai katoļi, tā arī ne visi pagāni ir raganas vai Wicca sekotāji. Termins “Neopagānisms” bieži tiek lietots, pieminot ļaudis, kas ir dabā vai zemē (earth-based) sakņojošas reliģijas sekotāji. Druīdi un Ziemeļu tradīcija jeb Asatru (kas dod priekšroku terminam ‘heathen’) tiek uzskatīti par pagāniem, taču šo sistēmu sekotāji nav nedz vikāņi nedz arī raganas. Neopagānismu nevajadzētu jaukt arī ar “Jaunās Paaudzes” (“New Age”) kustību, jo pagāniskās reliģijas pamatojas uz dabā sakņojošiem ticējumiem, kamēr “Jaunā Paaudze” garīgumu smeļas no dažādiem avotiem un ezoteriskam garīgām (spirituālām) darbībām.
J: Vai jūs esat labas vai sliktas raganas?
A: Ja tu jautā, vai kāds ir “laba” vai “slikta” ragana, tas ir tāpat, kā ja tu jautātu, vai kāds ir “labs” vai “slikts” prezbiterānis. Vikāņi pieturas pie Likuma (Rede): “Dari, kā vēlies, ja tas nekaitē nevienam”. Raganām, druīdiem un citām pagānu ticībām un reliģijām katrai ir savi ētiskie standarti. Katrā sabiedrībā un reliģijā ir labi un ļauni cilvēki. Ja cilvēks pārkāpj sabiedrības likumus vai savas reliģijas principus, tas tiek saukts pie atbildības par savu nodarījumu. Par nelaimi, pastāv paradums spriest par cilvēku kā par labu vai ļaunu pēc viņa reliģiskajiem uzskatiem. Un tas ir tas, ko sauc par fanātismu.
J: Vai jūs pielūdzat Sātanu?
A: Sātans ir daļa no kristiešu un musulmaņu reliģijām. Tā kā pagāni nav ne kristieši, ne musulmaņi, Sātans neietilpst mūsu dievību struktūrā.
Mēs uzskatām, ka katra cilvēciska būtne ir pilnībā atbildīga par savu rīcību. Priekš mums ļaunums ir izvēle, lai arī slikta, ko cilvēks izdara pats, nevis būtne, ļaunuma iemiesojums, kuru vainot savā rīcībā.
Ja kāds izvēlas darīt ļaunu, lielākā tiesa pagānu tic, ka tas tiks sodīts pēc karmas likuma vai “cēloņu un seku” rezultātā. Citiem vārdiem sakot, “Ko sēsi, to pļausi”.
Daudzi vikāņi un raganas tic sava veida reinkarnācijai – ka liktenis, izdarītā rezultāti seko personai no vienas dzīves otrā. Tas izskaidro, kāpēc reizēm ar brīnišķīgiem cilvēkiem notiek visbriesmīgākās lietas vai kāpēc daži piedzimst ar noteiktām spējām un zināšanām. Tas varētu izskaidrot to, ka daži, liekas, ir kā “apburti”.
Daži pagāni tic aizkapa dzīvei citā eksistences līmenī – Vasaras Zemē, Avalonā, Valhallā vai vienkārši “Tai Pusē” (latviešu mitoloģijā – Aizsaule), kur atkal satiksies ar draugiem un ģimeni.
J: Tad kādēļ jūs lietojat “Sātanisku” simbolu?
A: Pentagramma – piecstaru zvaigzne nav sātanisks simbols. Pitagors to lietoja kā veselības zīmi un viņa sekotāji nēsāja to, lai atpazītu viens otru. Viduslaikos daži kristiešu bruņinieki lietoja piecstaru zvaigzni kā savu simbolu. Modernajā Wicca pentagrammai ir dažādas nozīmes: tās ‘četri stari atbilst Gaisam, Zemei, Ugunij un ūdenim, augšējais stars simbolizē Garu. Piecstaru zvaigzne, ko ieskauj aplis nozīmē arī cilvēku, ko aptver universālā gudrība vai “Dieviete” – cilvēces vienotība ar apkārtējo vidi. Daudzi pagāni vispār valkā nevis piecstaru zvaigzni, bet citu viņiem nozīmīgu simbolu.
Sātaniski šo simbolu apgriež otrādi, tādā veidā Uguni-gribasspēku un kaisli un Zemi-veiksmi un zemes labumus novietojot augšpusē, bet Garu-garīgumu – apakšā. Arī krustu sātanisti griež otrādi. Tas, pats par sevi, nepadara pentagrammu vai krustu par sātanisku simbolu. Dažās Vikāņu tradīcijās apgriezta pentagramma ir “otrās pakāpes” – nākošās aiz “iniciētā” – simbols. šo tradīciju sekotājiem apgriezta piecstaru zvaigzne tiek uzskatīta par augstākā mērā pozitīvu simbolu un nekādā mērā nav saistīta ar sātanismu. Simbols pats par sevi ir tikai attēls vai zīme. Savu nozīmi tas iegūst tikai skatītāja prātā un ticībā.
J: Vai jūs veicat asins upurēšanas?
A: Pie Dieves, Nē! Upuris nozīmē atteikties no kaut kā savējā, lai iegūtu svarīgāku. Vikāņi tic visa dzīvā svētumam. Lielākā tiesa pagānu tic, ka dzīvnieki ir tik pat svarīga dabiskā dzīves cikla sastāvdaļa kā cilvēki. Raganas izsens tiek saistītas ar pavadoņiem no dzīvnieku pasaules. Pārbaudi TWV “Cats of Witchcraft” lapu. Vai šie dzīvnieki izskatās ļaunprātīgi izmantoti?
J: Vai raganas un vikāņi buras?
A: Jā. Tādā vai citādā veidā. Lai nu kā, bet termins “burvestība” parasti tiek pārprasts.
Buramvārdi ir kaut kas līdzīgs lūgšanai un tiek lietoti, lai radītu vajadzīgās izmaiņas pašu vai mīļoto dzīvēs. Taču lūgšana ir lūgums kādai ārpus esošai Dievībai veikt izmaiņas, turpretī raganas un vikāņi tic, ka Dievības klātbūtne ir visā, ieskaitot pašus. Tādēļ burvestība ir mūsu pašu dievišķās būtības un enerģijas virzīšana, lai veiktu izmaiņas.
Burvestības – tādas kā mīlas maģija, kas tiek lietota, lai iegūtu, kāda noteikta cilvēka uzmanību, vai lāsti – tiek uzskatītas par “manipulējošām”. Lielākā tiesa vikāņu visu manipulējošo to, kas ietekmē cita brīvo gribu – uzskata par nepareizu. Daudzi citi pagāni pieturas pie līdzīgiem savā ticībā balstītiem uzskatiem un gandrīz visi atzīst, ka katram jāatbild par savu rīcību.
J: Vai Raganu Māksla vai Wicca ir kults?
A: Kulta definīcijā ir teikts, ka tā ir grupa, kas akli seko vienam līderim. Kā raganas, vikāņi ir brīvdomātāji, nav tādas vienas personas, ko mēs uzskatītu par Līderi. Līdz ar to mūsu ticību nevar saukt par kultu.
J: Vai jums ir rituālās orģijas?
A: Šīs baumas ceļas no tā, ka mums ir ļoti nedaudzi tabu, kas saistīti ar seksu. Mums nav likumu, kas aizliegtu homoseksuālismu, kailumu vai pirmslaulības seksu. Sekss kā dabisks radīšanas spēks daudzu pagānu uzskatā ir kaut kas patiešām svēts. Mēs uzskatām, ka pret fizisku mīlas aktu jāattiecas ar vislielāko atbildību un cieņu.
J: Kāpēc visas raganas/vikāņi nēsā melnu apģērbu?
A: Visi nē. īstenība daudzi vikāri/raganas vairāk iecienījuši zaļu vai purpura krāsu. Melns daudzās kultūrās ir garīdzniecības simbols. Priesteri, mācītāji un rabīni lieto melno kā pamata krāsu savos rituālu apģērbos.
Zinātniski runājot, krāsa ir enerģija. Krāsas, kuras redzam, ir tās, kas tiek atstarotas, nevis absorbētas. Tādēļ baltais, kas gaismas spektrā ir pati kulminācija, īstenībā atstaro visas krāsas un neabsorbē nevienu. Kas izskatās melns, uzsūc visas krāsas un neatstaro nevienu. To pierāda fakts, ka valkājot baltu, jūtamies vēsāk, jo balts atstaro siltumu, turpretī valkājot melnu, jūtamies siltāk, jo melns siltumu absorbē. Daudzas raganas jūt, ka melna apģērba valkāšana pievelk un uztur vairāk, enerģijas.
J: Vai raganas ir tikai sievietes?
A: Nē. Ne vikāņiem, ne arī citi pagāniem. Raganas var būt gan vīrieši, gan sievietes. Angļu termins “Warlock” nekad netiek lietots, lai apzīmētu vīriešu dzimtes raganu, jo šāds termins tiek uzskatīts par reliģisku kļūdu. “Warlock” ir senskotu vārds, kas nozīmē “nodevējs” vai “zvēresta lauzējs”. Vīrieši un sievietes vienādā mērā var būt raganas, vikāņi vai pagāni.
J: Kāpēc kādam būtu jāvēlas kļūt par pagānu, raganu vai vikāņi?
A: Ļaudis pievēršas Wicca vai citam pagānisma veidam dažādu iemeslu dēļ. Daudzas sievietes jūtas izslēgtas no daudzām valdošajām reliģijām sakarā ar sievišķo dievību trūkumu. Viņām vikāņu priekšstats par Dievu kā visa Dzīvā Māti piepilda tukšumu garīgajos meklējumos. Kā reliģija, kas sakņojas dabā, Raganu Māksla aicina arī tos, kas jūt vajadzību “atgriezties pie Zemes” un lielu nozīmi piešķir apkārtējās vides aizsardzībai, jo mēs esam tās nešķirama daļa. ļaudis, kurus pievelk mistiskais, noslēpumainais, atzīst pagāniskos ticējumus par daudz piemērotākiem, jo mēs nesaredzam neko nedabisku psihiskajās spējās vai burvības izmantošanā, lai veiktu vajadzīgās pārmaiņas dzīvē. Tas dod mums brīvību izvēlēties, kas mums būtu labākais.
J: Kā jūs pievēršat savai ticībai jaunus pagānus/vikāņus/raganas?
A: Mēs nepievēršam. Mēs uzskatām, ka īpaši pievēršanas mēģinājumi ir reliģiska fanātisma paveids. T.i., ja kāds/kāda mēģina pievērst citu savai reliģijai, viņš/viņa pieņem, ka otras personas ticība nav tik pareiza vai darbojos ha kā viņa/viņas paša. Mēs ticam, ka visi ceļi ir viena adi pareizi, kamēr tie neaizskar cilvēka tiesības vai brīvo gribu. Saskaņā ar mūsu ticējumiem, izvēlēties savu ceļu ir katra paša ziņā. Mēs nemēģinām manipulēt ar citiem, lai uzspiestu savu domāšanas veidu, mēs tikai, mēģinām mācīt citiem par mūsu reliģiju, lai tie spētu mūs labāk saprast. Mēs mēģinām palīdzēt tiem, kas jau ir izrādījuši interesi par pagāniskajām reliģijām.
J: Ar ko nodarbojas pagāni/vikāņi/raganas?
A: Visu ko – to pašu, ko citi. Mēs nākam no visām sabiedrības daļām. Mēs veidojam ģimenes, strādājam, cepam steikus, un izklaidējamies draugu pulkā. Mēs nododamies savai reliģijai, svinam savus svētkus un turpinām pētīt savu pagātni, tāpat kā apceram nākotni.
Daudzas grupas satiekas reizi mēnesī, lai mēness apmirdzēti vienotos kopīgā pielūgsmē. Pagāni parasti vēlas noturēt savas ceremonijas jeb “apļus” (“circles”) brīvā dabā, jo mēs jūtam, kā esot kopā ar dabu, mēs nokļūstam tuvāk dievišķajam, kas to rada.
Daži pagānu ticējumi var likties dīvaini tiem, kas agrāk nav neko par tiem dzirdējuši. Turpretī pagāni parasti labi orientējas citu reliģiju uzskatos. Viņi interesējas par dažādām reliģiskajām sistēmām un bieži mudina savus bērnus izzināt vairāk par tām. Pagāni tic brīvai gribai un brīvai izvēlei un ka izglītota izvēle vienmēr ir laba aka par aklu pakļaušanos kādai reliģijai vai dogmai. Mēs neesam “pret” citām reliģijām. Mēs vienkārši esam izdarījuši savu izvēli, mēs esam pagāni un vēlamies lai citi cienītu mūsu izvēli tāpat, kā mēs cienām viņu.
Viss, ko mēs lūdzam, ir, lai mums ļauj sekot mūsu reliģiskajiem uzskatiem bez aizspriedumiem un iejaukšanās, jo tās ir mūsu tiesības, ko šeit ASV garantē Konstitūcija un kas ir iekļautas daudzu citu valstu likumos. Brīvība sekot kādai reliģijai – vai nevienai – pēc vēlēšanās, būt kristietim, budistam, musulmanim, hinduistam vai pagānam – ir brīvība sekot savam garam un savai sirdij. Šī vērtīgā brīvība ir jāsargā, jāatbalsta un jāglabā kā liels dārgums, jo citādi tā vairs netiks garantēta nevienam.