Īsteno Vedu rakstu izkropļots plaģiāts, mirstīgo varmāku gaumē.
Viss sākas ar to, ka Ieva tiek radīta no Ādama ribas, lai viņam nebūtu tik garlaicīgi. Tad viņa tiek vainota visās pasaules nebūšanās un ciešanās, jo ēdusi no atzīšanas koka. Pamati patriarhātam – sieviešu nonicināšanai, ir ielikti.Neskatoties uz to, ka viņa cieš dzemdību mokas, Bībele neatlaidīgi apgalvo, ka bērnus dzemdina vīrieši. Tiek nosaukts neiedomājami liels skaits jaunpiedzimušo, un vārdā nosauktie visi nez kāpēc ir vīriešu dzimtas. Tā kā, par KAUT KO, tiek uzskatīti tikai viņi vien.
Nu, kapēc, tad Visuvarenais nelaboja savu kļūdu, iznīdējot visas sievietes pavisam, un atstājot lielu un varenu vīriešu pederastu nāciju, vai arī, kādu pašapaugļoties spējīgu vīriešu tautu?
Kaut gan, arī vīrieši savu tiesu, šausmu dabūjuši. Kungam, nez kāpēc, nepieciešami apgraizīti vīrieši – apgraizīšana ir kā piederības zīme. Tā “stāv rakstīts” – Neapgraizītais no vīriešu kārtas, kam miesas priekšāda nav apgraizīta, viņa dzīvība ir izdzēsta no viņa tautas”. Nez kā, nu Baltu tautas vēl eksistē?
Attiecībā uz priekšādiņu, Kungs nez kāpēc, ir ļoti prasīgs. Redz, lai dāvātu savai” izredzētajai” tautai uzvaru kara gaitās, viņam nez kādēļ ir nepieciešams tūkstošiem priekšādiņu.
Kānaānieši gan nebija ļauni – tie neizrādīja nekādas ienaida pazīmes, taču Kungam ienāca prātā apsolīt viņu iekopto zemi Izraēļa bērniem, un pa ceļam uz apsolīto zemi aktīvi pats piedalās visos procesos, un palīdz samalt miltos vēl neskaitāmas tautas, ciltis un dzimtas, kas pagadījās pa ceļam, visus līdz pēdējam vīram. Izraēļa bērni, pārliecības pilni, izpilda visas norunas. Tie kauj, kamēr neviens nepaliek pāri, kas būtu palicis sveiks, vai arī kas būtu izglābies, tie – neatstāja akmeni uz akmens. Karavadonis Jozua pārvērš zemi drupās, viņa vīri slepkavo līdz rītausmai, Ķēniņu pakar kokā, vēlāk pusmirušu nosviež pilsētas vārtu priekšā un tam virsū sakrauj akmeņu kaudzi, tad uzceļ tai vietā pirmo altāri, un pateicas tam Kungam. Tiem, kuri bēg no Izraēļa bērniem, Kungs met virsū krusas graudus akmens lielumā, tā, ka tie nomira.
Galvenais, Kungam, tomēr nav paklausība vai nežēlība kaujā. Pats svarīgākais, lai viņš būtu Vienīgais. Greizsirdība ir viņa visiezīmīgākā īpašība. Cik dievu un dieviešu viņam nācies iznīcināt, kamēr izdevies kļūt par šo – Vienīgo. Skaidrs – šīs pozīcijas bez aktīvas greizsirdības nav noturīgas. Un draudēt viņš māk pirmklasīgi: Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas Tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam.
Piektajā Mozus grāmatā ir aprakstīts kā jāattiecas pret citas ticības pārstāvjiem, vai, vispār, neticīgajiem (pagāniem). Kungs skaidri un gaiši aicina netērēt lieki laiku, bet gan atņemt tādiem dzīvību: Nedod viņam vaļas un neklausi viņam, un tavas acis lai žēlodamas nekavējas pie viņa, un tu netaupi viņu, un arī viņu nenoslēp, bet tev viņu būs bez žēlastības nokaut, tava roka lai ir pirmā, kas viņu nonāvē, un pēc tam visas tautas rokas, ar akmeņiem tādu būs nomētāt, un lai tas mirst, jo viņš jums ir licis novērsties no Tā Kunga, Tava Dieva. Greizsirdība ir arī galvenais iemesls viņa aizliegumam biedroties ar citiem. Izraēļa vīri nedrīkst kopoties ar iekaroto zemju sievietēm. Kungs ir piedraudējis, ka katra pilsēta, kurā vīri ņēmuši sev par sievām svešinieces, agri vai vēlu tiks nopostīta.
Pilsētas uzskaitītas garā sarakstā. Visas svešās sievietes kopā ar bērniem tiks no tām padzītas. Nehemija, kurš vēlāk uzcēla Jeruzālemi, vēlas, lai Kungs ievēro, ka viņš pielicis krietnas pūles etniskās tīrīšanas laukā, nepiemirstot arī bērnus, kuri runājuši dīvainās izloksnēs.
Atceroties, ka šī grāmata, bībele, tiek dēvēta par gudrības avotu, gudrs cilvēks, kurš lasa, gaida, kurā brīdī Bībeles lapās tad paspīdēs kāds nieciņš dvēseles dāsnuma vai līdzcietības. Taču Kungs paliek ne tikai pilnīgi neiejūtīgs, bet viņš tiek attēlots arī kā mazisks un melīgs.
Kanoniskajās grāmatās no pirmās līdz pēdējai lappusei viņš nolād, ienīst, atriebjas, soda un sola zeltu un zaļas pļavas tikai tiem, kuri paklausa viņam un viņu slavē. Viņš uzsūta postošu sausumu, ja kāds nav pienācīgi kopis viņa Templi. Viņš liek lielai nelaimei piemeklēt tādu, kurš vācis kurināmo Sabatā, vai ēdis nestandarta gaļu. Raugi, diena nāks un tā degs kā guns. Tad visi, kas bijuši garā lepni, un visi, kas nepareizi darījuši, kļūs kā salmi. Jūs bradāsit pa ļaunajiem, līdz tie kļūs par pīšļiem zem jūsu kājām.
Psiholoģijas vēsturnieks, Julians Jeinss, raksturo Derības valodu un rīcības aprakstus, kā tipisku psihopātiskiem slepkavām. Briesmeklības, ko, it kā, Kungs pats paudis ar Mozus, vai kāda cita pravieša muti, pakāpeniski kļūst pašsaprotamas, jo Kungam tās ir tīkamas.
Tā – Bābele – pilsēta kura nolemta iznīcībai, Psalmos aprakstīta tā: Svētīgs tas, kas sagrābs tavus mazos bērnus un viņus trieks pret klintīm.
Kā arī, modžahedu korāna pirmais bauslis;” Nogalināt un atriebt visus “NEPAREIZOS” un to dzimtas”.
Zviedrijas speciālistu sniegtā diagnoze šajā jomā ir; VĪRIŠĶI INFANTILAS GREIZSIRDĪBAS, IEDOMĪBAS UN NEIROTISKAS NEPIECIEŠAMĪBAS KONTROLĒT PASAULI – sindroms, kurš noved pie šaušalīgu civilizācijas apmēru noziegumu izdarīšanas.
P.S Dotajam rakstam nav nekāda sakara ar Radītāju veidoto Pasauli, tā ir, mirstīgo, “sarkano un pelēko kardinālu”, tautu saprāta regulēšanas rokasgrāmata.
Fragments no topošās grāmatas “Tautu ticības, un to interpretācija mirstīgo gaumē”.