Aurogrāfija (Aurasterapija)
Aurogrāfija = bioelektrogrāfija = kirliānogrāfija = gāzes izretinoša vizualizācija (GRV) dod iespēju izveidot cilvēka portretu nevis parastajā foto formātā, bet gan iemūžināt tikai enerğētisko apvalku, t.i., auru. To mūsu būtības daļu, kuru mēs ikdienas dzīvē neredzam, bet reizēm sajūtam.
Speciāla kamera nofilmē roku pirkstu galiņu izstaroto gaismu, bet datorprogramma ekrānā izveido divus attēlus, kuri atbilst cilvēka psihoemocionālajam un fiziskajam stāvoklim. Ar šo portretu palīdzību var viegli konstatēt vietas, kuras visvieglāk traumēt stresa iedarbībā, tos orgānus un sistēmas, kuri jau saslimuši vai atrodas riska zonā.
Dzīvas būtnes energoinformācijas sistēma ir jutīga pret tehnogēnajām ietekmēm, pret citu dzīvu būtņu ietekmi, pret Zemes patogēnajiem izstarojumiem. Visu to cilvēks var ieraudzīt monitora ekrānā.
GRV metode tāpat atļauj novērtēt praktizējamo garīgo darbību (lūgšanas, meditācijas), ekstrasensu, dziednieku ietekmi. Iespējams monitorings, t.i., novērošana, kā cilvēka aura mainās pēc pabeigta dziedināšanas kursa vai profilakses.
GRV metode ir nenovērtējama, lai testētu to, kā uz cilvēka enerğiju iedarbojas jebkurš preparāts, dažādas smaržas, akmeņi, metāli.
Aura, noslēpumains starojums, kurš ietver svēto attēlus, izrādās, piemīt katram. Vai Jūs gribat paši to ieraudzīt?
Biolokācija
1913. gadā jauns franču matemātiķis Elijs Katrāns paziņoja: Dabā ir jābūt tādiem laukiem, kurus rada griešanās. Divdesmitajos gados veselu virkni darbu par šo jautājumu publicēja A. Einšteins, bet XX gs. septiņdesmitajos gados izveidojās jauna fizikas nozare Einšteina-Katrāna teorija, kura bija torsionāro lauku jeb griešanās lauku teorijas pamatā.
Torsionārā lauka pamatā ir elementāro daļiņu sistēmas griešanās. Bet griešanās ir visur elektroni griežas ap kodolu, kodols griežas ap savu asi, planētas ap Sauli. Griežas burtiski viss: Saules sistēma, galaktika, pats Visums. Un katrs griešanās elements rada savu torsionāro lauku. Šie elementāro daļiņu, atomu, molekulu, cilvēku, planētu lauki saplūst kopā Visumā, veidojot Visuma informācijas lauku.
Mūsdienu fizikā ir pilnībā eksperimentāli pamatots apgalvojums, ka visi fiziskie lauki rodas no elementārajām daļiņām. Katram elementāro daļiņu parametram atbilst savs lauks. Ja elementārajai daļiņai piemīt masa eksistē gravitācijas lauks, ja piemīt lādiņš eksistē elektromagnētiskais lauks.
Bet, tā kā dzīvā un nedzīvā pasaule sastāv no vieniem un tiem pašiem atomiem un molekulām, tad nav iespējams, ka dzīvajā matērijā eksistētu tāds lauks, kāda nav nedzīvajā matērijā un otrādi. XX gs. septiņdesmito gadu beigās tika eksperimentāli pierādīts, ka visas neparastās parādības, kas saistītas ar ekstrasensoriku, telepātiju, telekinēzi, ir cilvēka torsionārā lauka izpausmes.
Katru cilvēku var aplūkot kā stingri individuāla torsionārā (energoinformācijas) lauka avotu, kurš nes sevī informāciju par viņu un viņa veselību. Cilvēka personīgā torsionārā lauka fantoms (kopija) kādu laiku saglabājas telpā un uz lietām. Taču cilvēki, kuri saņem izstarojumus no viņiem apkārt esošajiem objektiem, uz tiem reağē dažādi. Fiziskas sajūtas siltuma, aukstuma viļņu, sīku dūrienu uztveršana raksturīga tikai cilvēkiem ar ekstrasensoriskām dotībām.
Saskaņā ar Visuma hologrāfisko struktūru pilna informācija par katru fantomu eksistē katrā tās punktā. Kā konstatējusi teorētiskā fizika, katra cilvēka zemapziņa ir Visuma Kopējā informācijas lauka fragments. Tajā, zemapziņā, gluži kā hologrammas gabaliņā atrodas visa informācija par visu Visumu, par katru cilvēku, viņa pagātni, tagadni un nākotni.
Parastā stāvoklī no zemapziņas apziņā nokļūst tikai ļoti neliela dzīvei nepieciešamo zināšanu daļa, tāpēc mēs, gluži likumsakarīgi, nejūtam izstarojumu fizisko iedarbību.
Vēlēšanās un trenēšanās palīdz entuziastiem iemācīties izmantot savu bioloğisko datoru (galvas smadzenes), lai iegūtu informāciju no Vienotā Energoinformācijas lauka. Pie tam smadzenes spēj darboties kā torsionārā signāla uztvērējs-raidītājs.
Ar biloğiskā datora palīdzību formulēts jautājums aiziet uz Informācijas lauku un atgriežas signāla formā, kurš veido spontānu ideomotorisko aktu, t.i., neapzinātu muskuļu saraušanos. Bet, ja šī cilvēka rokās ir rāmītis vai svārsts, tie sāk griezties. Šādu rāmīša griešanos vai svārsta svārstīšanos, kas ir reakcija uz signāla uztveršanu, sauc par biolokācijas efektu.
Visuma atsaukšanās uz mūsu jautājumiem ir pārsteidzoša. Ne laiks, ne attālums netraucē saņemt atbildi!