- Tikai tās domas ir patiesas, kurām pretējās domas arī ir patiesas savā laikā un pielietojumā; neapstrīdamas dogmas ir visbīstamākais nepatiesības veids.
- Dieva skatam nav ne tuvā, ne tālā, ne tagadnes, ne pagātnes, ne nākotnes. Šīs lietas ir tikai Viņa pasaules gleznas ērta perspektīva.
- Pārdabiskais ir tas, ko mēs vēl nezinām vai kura nozīmi vēl neesam iepazinuši. Brīnumi ir zīme, ka cilvēka izaugsme vēl nav pabeigta.
- Tas, ko cilvēki sauc par zināšanām, ir prāta pamatota maldīgas šķietamības atzīšana. Gudrība, kas dzimst, mirstot prātam, redz aiz visiem priekškariem.
- Loģika ir lielākais Patiesības ienaidnieks, tāpat kā pašapmierinātība ir lielākais tikuma ienaidnieks, – jo cilvēks neredz savas kļūdas, tāpat kā otrajā gadījumā neredz savas nepilnības.
- Doma ir bulta, palaista patiesības mērķī; tā var trāpīt punktā, bet nevar apklāt visu mērķi. Taču šāvējs ir pietiekami apmierināts ar savu panākumu, lai vaicātu tālāk.
- Ja cilvēce tikai paviršā acu skatā kaut uz mirkli ieraudzītu, kādi bezgalīgi iepriecinājumi, zināšanu ieguvumi un kāds miers mūs gaida ceļos, kurus mūsu dzīvnieciskā evolūcija vēl nav iekarojusi, tā atstātu visu un neapstātos, līdz iegūtu šos dārgumus.
- Ja cilvēki savu dzīvi uztvertu mazāk nopietni, tie itin drīz to varētu uzlabot. Dievs savu darbu nekad neuztver nopietni, tādēļ arī ir redzams šis brīnišķīgais Visums.
- Nemirstība nav mentālās personības dzīve pēc nāves, lai arī tas ir pareizi, bet gan neradītā un nemirstīgā Es modināšana, kuram ķermenis ir tikai rīks un ēna.
- Halucinācijas ir zinātnes termins nepastāvīgiem, paviršiem skatiem uz patiesību, kuru aizsedz mūsu aizraušanās ar matēriju.
- Visumā nav nejaušību. Doma par ilūzijām pati ir ilūzija. Vēl nekad cilvēka prātā nav bijušas ilūzijas, kas aiz sevis neslēptu vai nekropļotu kādu patiesību.
- Neaizraujies ar moderno disputētāju tukšajām domām, aizslēptām zem daudzzilbīgas runāšanas vai pievilcīgas iztaujāšanas, neguli, burtojot formulas un nevārdus. Meklē. Atrodi cēloni lietām, kuras paviršam skatam nav nekas vairāk kā nejaušība vai ilūzija.
- Kad tu, dedzīgo runātāj, kļūsti noteicējs sarunā, man kļūst tevis žēl, jo tu zaudē iespēju paplašināt zināšanas.
- Kad dzirdu par taisnīgām dusmām, es brīnos par cilvēka sevis maldināšanas plašumiem.
- Tas ir apmāns, ja cilvēki var mīlēt Dievu, tajā pašā laikā ne vienmēr būdami humāni. Ko tad viņi mīl?
- Grēks un tikums ir pretošanās spēle ar Dievu Viņa centienos virzīt mūs uz pilnību. Tikuma sajūta palīdz lolot mūsu grēku noslēpumu.
- Ienīst grēcinieku ir lielākais grēks, jo tā ir Dieva nīšana, pat tam, kas savu slavu saista ar augstāko tikumu.
- Grēka sajūta bija nepieciešama, lai cilvēkam kļūtu nepatīkami no savām nepilnībām. Tas bija Dieva labojums egoismam. Bet cilvēka egoisms uztvēra Dieva iekārtojumu, ļoti vāji izjūtot savus grēkus, bet jo asi uztverot citu grēkus.
- Kauns dod lieliskus rezultātus gan estētikā, gan morālē, ja vien mēs to varam izslimot, jo kauns tomēr ir vājuma zīme un neziņas pierādījums.
- Kad mans prāts bija iegrimis pretstatos, es vairījos no daudzām lietām; vēlāk, tos pazaudējis, es visā pasaulē medīju neglīto un atbaidošo, bet vairs to nespēju atrast.
- Dievs bija atvēris manas acis, jo es redzēju diženo vulgārajā, pievilcīgo atbaidošajā, pilnību sakropļotajā un skaistumu pretīgajā.
- Just un mīlēt Dievu neglītajā un ļaunajā, un vēl tiekties iedvest mīlestību, lai dziedētu to no tā neglītuma un ļaunuma, – tas ir patiess tikums un morāle.
- Ateists ir Dievs, kas spēlē paslēpes ar sevi, bet vai dievticīgais ir kas cits? Iespējams, jo viņš ir redzējis Dieva ēnu un ieķēries tajā.
- Tādēļ, ka Dievs ir neuzvarami liels, Viņš var atļauties būt vājš; tādēļ, ka Dievs ir nemainīgi tīrs, Viņš var nesodīts nodoties grēkā; Dievs mūžīgi bauda visu sajūsmu, tāpēc Viņš izmēģina baudīt arī sāpes; Dievs ir neatņemami gudrs, tādēļ Viņš sevi nav norobežojis no muļķības.
- Nav nekā galīga. Ir tikai Bezgalīgais, kas pats sev rada ierobežojumus. Galīgam nav ne sākuma, ne beigu, jo pats sākuma un beigu aptveršanas akts to padara bezgalīgu.
- Es dzirdēju muļķi pārspriežam pilnīgus niekus un nesapratu, ko Dievs ar to gribējis teikt; tad es pārdomāju un ieraudzīju izkropļotu patiesību un gudrības masku.
- Es redzēju bērnu, vāļājamies dubļos, un to pašu bērnu, mātes notīrītu un mirdzošu, un abas reizes es trīcēju viņa pilnīgās tīrības priekšā.
- Tādēļ, ka tīģeris rīkojas pēc savas dabas un nezina neko citu, viņš ir dievišķs un bez ļaunuma. Ja viņš savu rīcību sāktu analizēt, tad kļūtu kriminālists.
- Kad es nīkstu neveiksmē un saucu to par ļaunumu vai esmu skaudīgs un sarūgtināts, tad es zinu, ka manī atkal ir pamodies mūžīgais muļķis.
- Ja Dievs man norāda vietu ellē, es nezinu, kādēļ man būtu jātiecas uz Debesīm. Viņš vislabāk zina, kas man nes labklājību. Ja Dievs mani virza uz Debesīm, tad, pat ja Viņa otra roka tiecas mani paturēt ellē, man tomēr ir jācīnās par augšupeju.
- Pārveidota nāve kļūst Dzīve, kas ir nemirstība; pārveidota nežēlība kļūst Mīlestība, kas ir augstākā ekstāze; pārveidota neziņa kļūst Gaisma, kas sniedzas aiz gudrības un zināšanām.
- Sāpes ir mūsu Mātes pieskāriens, kas mums māca, kā augt priekā. Viņas mācībai ir trīs pakāpes: pirmā – izturība, nākamā – dvēseles līdzsvars, pēdējā – ekstāze.
- Tikai ar pilnīgu atsacīšanos no vēlēšanās vai pilnīgu vēlēšanās apmierinājumu var izjust pilnīgu Dieva apskāvienu, jo abos gadījumos svarīgākais priekšnoteikums ir izpildīts – mirst vēlēšanās.
- Kad tu apstiprini savas dvēseles pieredzi un noliedz citas dvēseles citādu pieredzi, tad zini, ka Dievs tevi padara par muļķi. Vai tu nedzirdi Viņa jautros smieklus aiz tavas dvēseles aizkara?
- Pārbaudi sevi bez žēlastības, tad tu būsi labvēlīgāks un žēlsirdīgāks pret citiem.
- Ko dvēsele redz un ir izjutusi, to tā zina. Pārējais ir šķietamība, aizspriedumi un viedoklis.